Sirsnīgi apsveicu mūs visus ar opozīcijas uzvaru Ungārijas vēlēšanās! Budapeštā viss notika ātrāk nekā gaidīts. Vakar vakarā (tikai dažas stundas pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas) premjerministrs Viktors Orbāns ziņoja, ka ir zaudējis šajās vēlēšanās. Runāja par rūgtu sakāvi un teica, ka ir apsveicis savu sāncensi Pēteri Maģāru ar uzvaru.

Vēlēšanu fināla rezultātu paziņošana var ilgt vairākas dienas, iespējams, pat līdz sestdienai. Taču domnīcas Political Capital analītiķi Budapeštā apgalvo, ka atšķirība starp Fidesz un Tisza esot pārāk liela, lai opozīcijas uzvara būtu apdraudēta. Neilgi pēc pulksten 22:00 svētdienas vakarā Tisza bija vadībā ar 138 vietām, bet Fidesz – ar 54 vietām. (SvD)

Politiskajā murgu ainavā beidzot iespīdējusi gaisma. Orbana uzvarētājs  Pēters Maģārs  savā uzrunā tautai konstatēja, ka ungāri beidzot atkal ir atguvuši savu valsti jo “balsoja par Eiropu”. “Sagaidām 2/3 pārākumu parlamentā. Pāreja būs mierīga, jo mandāts būs spēcīgs,”  – viņš secināja. Ungārija tagad būs aktīva ES un NATO sabiedrotā. Jāuzsver ka viņš uzreiz aicināja valsts prezidentu Šuļoku pēc iespējas ātrāk piešķirt viņam mandātu valdības izveidošanai un pēc tam atkāpties no amata. Vienlaikus mudināja Augstākās tiesas vadītāju, ģenerālprokuroru, Mediju uzraudzības pārvaldes vadītāju un virini citu iestāžu priekšnieku atkāpties no saviem valsts amatiem. 

Kas notiks tālāk? 

Maģāram ir cita pieeja politikai, taču savā būtībā arī viņš ir konservatīvs politiķis un piekrīt daudziem Viktora Orbāna politiskajiem uzskatiem. Vai viņš ievadīs jaunu laiku Ungārijas vēsturē? Paies gadi, lai panāktu Fidesz “mafijas” sagraušanu visās institūcijās. Tiesās, varas iestādēs un medijos. Tur 80% dominē Viktora Orbāna atbalstītāji un piekritēji. Brīdinošs piemērs ir Polija, kur liberālais Donalds Tusks uzvarēja 2023. gada vēlēšanās, bet galvenos jautājumus bloķē prezidents Karols Navrocki, kuru atbalsta nacionālā konservatīvā partija “Likums un taisnīgums” (PIS). Tur PIS lojālie pārstāvji atrodas Augstākajā tiesā un ieņem citus centrālus amatus sabiedrībā, kuri dara visu iespējamo, lai apturētu Tuska reformas. 

Taču konservatīvo posts Eiropā pamazām noriet. Ungārija to ir pierādījusi. Ceram, ka ungāru valsts ar šo pārtrauks atbalstīt Putinu, Trampu un atbalstīs (kopā ar mums) Ukraiņu cīņu par savas valsts atbrīvošanu.

+ 

Par karu.  

Nedēļas nogalē Ukrainā un Krievijā svinēja Lieldienas. Tika izsludināts pamiers. Diemžēl pagaidu pamiers ilga 32 stundas (no sestdienas plkst. 16:00 līdz svētdienas pusnaktij.) To akceptēja pat Kremlis. Abas karojošās puses apstiprināja, ka ievēros pamieru. (TT) Taču krievi pārkāpa pamieru 2000 reizes. (NRK) Uzbrūkot ar 300 droniem. Piemēram, svētdienas naktī krievu droni uzbruka ukraiņu ātrās palīdzības mašīnai Sumu pilsētā. (Kyiv Independent”). Trīs mediķi guva ievainojumus un saņēma medicīnisko palīdzību.

+

Pietiekami daudz Eiropas valstu atbalsta īpaša tribunāla izveidi, lai tiesātu Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziegumiem Ukrainā. (Kyiv Independent) Tātad 18 valstis atbalsta tribunāla izveidi, kas ir par divām vairāk nekā nepieciešama robeža –  16 valstis. Īpašs tribunāls ir nepieciešams, jo Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) tad var izmeklēt Putina iespējamos kara noziegumus. Lai tribunāls varētu darboties, ir nepieciešama valsts, kurā tas tiks rīkots. Šo lomu uzņēmusies Ukraina. (TT)

Nedeļas nogalē Donalds Tramps tupināja savu politisko šovu. Draudēja eiropiešiem, apvainoja NATO ģenerālsekretāru Marku Rutti, lamājās.  (Politico) Kārtējo reizi ziņoja, ka ASV pametīs NATO jo Spānija un Francija ir atteikušās atbalstīt ASV karu pret Irānu, nodrošinot gaisa spēku bāzes un gaisa telpu. Pie viena turpināja izteikt draudus dāņiem par iespējamo Grenlandes okupēšanu, piebilstot, ka šī sala esot “ lielais, nepareizi pārvaldītais ledus kumoss.” Tas, ka Tramps ir neapmierināts ar NATO un eiropiešiem, nav nekas jauns. Nevienu tas vairs faktiski neuztrauc. (SVT)

Ilustrācija: ungāri seko līdzi balsu skaitīšanai uz lielā ekrāna Budapeštā. Foto: Džozefīne Stenersena