Krievi jau agrāk ir izmantojuši dambja spridzināšanas taktiku kara apstākļos. 

1941.gada augustā  Staļins pavēlēja uzspirdzināt Zaporižjas dambi. Tolaik vienu no lielākajiem šādiem dambjiem pasaulē. Rezultātā bojā gāja ap 10 000 civilo, bet mērķis bija sasniegts. Vācu armijas trieciens šādi tika apturēts. 

Dņeproges dambis tika uzcelts Padomju Savienības laikā, 20. – 30. gados. Laikā, kad liela ukraiņu daļa tika varmācīgi pakļauta badam. Piespiedu kolektivizācijas rezultātā. 

Brīdī kad dambis Ukrainā bija pabeigts, Staļins to nosauca par brīnumu.  Kaut ko tādu uzcelt varot tikai „padomju cilvēks“.

Tas stājās darbā jau 1932.gadā un apgādāja trīs pilsētas ar elektroenerģiju. Šī bija trešā lielākā pasaules hidroelektrostacija.  

Taču kara laikā Staļins izlēma šo dambi saspridzināt ar KGB aģentu palīdzību. Toreiz tas tika darīts, lai apturētu vācu armijas uzbrukumu Ukrainai. 

Staļins izmantoja izdedzinātās zemes taktiku. Šajā gadījumā nevis ar uguni, bet ar ūdeni. Proti – pirms atkāpšanās viss jāiznīcina. 

Šo loģiku krievi karos regulāri izmantojuši arī iepriekš – cīņā pret zviedriem, Napoleonu un Hitleru.

Šajā gadījumā Putins 2023.gadā rīkojies tik pat nežēlīgi kā Staļins. Kurš šajā situācijā ir ieguvējs? Tas, kurš aizstāvas. Proti – toreiz krievi pret  Hitlera armiju un tagad krievi pret Ukrainas armiju. 

Starp citu, otrā pasaules kara beigās šo dambi otru reizi arī saspridzināja. Taču tad tie bija vācieši, kas atkāpjoties iznicināja praktiski visu aiz sevis. 

Taču atgriezīsimies 2023.gadā. Vakar un aizvakar evakuēti 2700 cilvēki no plūdu zonas. (AFP) Ūdens līmenis paaugstinājies par pieciem metriem.    

Attēlā: otrais pasaules karš un liktenīgais dambis (SvD)