Orbans, Tramps, Putins, pašmāju Lembergs & Šlesers un pat Īlons Masks ir vienoti savā naidā pret finansistu, filantropu Džordžu Sorosu. Viņš dzimis 1930.gadā Ungārijā un pēc tautības ir ebrejs. Džordža tēvam juristam izdevās paglābt savu ģimeni no holokausta un pēc kara ģimene emigrēja vispirms uz Lielbritāniju, bet pēc tam uz ASV, lai turpinātu savu dzīvi brīvā, demokrātiskā vidē.  Pamazām viņš kļuva par vienu no veiksmīgākajiem vērtspapīru tirgotājiem pasaulē un slavenākā operācija bija finanšu eksperimenti 1992.gadā, kad Sorosa vadītais fonds lieliski nopelnīja, izraisot britu mārciņas un zviedru kronas kritumu. Sava fonda peļņas dēļ viņš apzināti pakļāva lielam riskam vairāku valstu ekonomiku un noveda līdz dziļai krīzei gan valstis, gan arī eksperimentam pakļauto valstu iedzīvotāju labklājību. Man nācās noskatīties šīs Sorosa izraisītās krīzes sekās Zviedrijā (90.gados) un kopš tā laika pārāk dziļi atmiņā iespiedies parasto cilvēku izmisums par to, ka nav iespējams samaksāt rēķinus jo banku procenti cēlušies pat līdz 500% līmenim. Sekoja bankroti, pašnāvības, izmisums, lauku skolu slēgšana, bezdarbs un viss tas ko velk sev līdzi finanšu krīze, kuru Latvija piedzīvoja 15 gadus vēlāk, citā kontekstā. Tas bija traģiski. Smagi. Taču Latvijā Sorosam ir pavisam cita – filantropa, finansētāja un labdara slava un aura. 

Kā tas ir iespējams?

Padomju režīma beigās Soross pievērsās demokrātijas un liberālisma ideju atbalstīšanai Austrumeiropā. Tāpēc arī Latvijā jau 1992.gadā tika izveidots Sorosa fonds, kas sāka atbalstīt noteiktu kultūras un mākslas jomu cilvēkus, finansējot viņu izglītību un radošo darbu, grāmatu izdošanu un pasākumu rīkošanu. Kopš 2014.gada šis fonds saucas Dots kas pašlaik pazīstams kā festivāla Lampa organizētājs.  

Salīdzinot Sorosa izraisīto ciešanu krīzi 90.gados Zviedrijā un latviešu liberālās inteliģences prieku par finansējumu viņu idejām, izglītībai un plāniem, grūti izšķirties par to vai ir pareizi no viena ņemt un otram dot. Nauda nerodas tukšā vietā un kokos neaug. To atņem vienam un iedod otram. Tieši tā rīkojās arī Soross. 

Maska un Orbana naids

Pagājušajā nedēļā savu naidu pret Sorosu neslēpti pauda Teslas Īlons Masks, kurš pašlaik ir skandāliem apvītā mikrobloga Twitter īpašnieks. Viņš apgalvoja, ka 92 gadus vecais finansists ienīstot cilvēci un vēloties sagraut civilizāciju. Lai pastiprinātu savu sašutuma vēstījumu, Masks salīdzināja Sorosu ar amerikāņu komiksu superblēdi Magneto, kas ir simbolisks ļauns spēks, mutants, kurš ienīst cilvēci un, protams, ka dziļi necieš amerikāņus. Šis salīdzinājums bija mājiens tam, ka abi (Magneto un Soross) pārdzīvojusi kara un vajāšanas šausmas, taču palikuši dzīvi un vēlas sabiedrībai atriebties. Kas piespiedis Masku bārstīties ar antisemītiskiem apgalvojumiem? Protams, ka nauda. Soross bija sācis iepirkt Teslas akcijas un 2022.decembrī viņam jau bija 132 046 šādi vērtspapīri. Pēc tam Soross saka akcijas pārdot. Vai 92.gadus vecais vīrs turpina gāzt no kājām varenas valstis un cilvēkus? Jā, acīmredzot tā joprojām ir. Šis darījums viņam peļņu nenodrošināja, drīzāk zaudējumus 10 miljonu dolāru vērtībā. Viņa bagātība šodien aptver iespaidīgas summas, tāpēc avantūra ar Teslas akcijām Sorosu ļoti neapgrūtināja. Turpretī Masks bija un ir pārskaities līdz nāvei. Šis ir iemesls kāpēc viņš Sorosu marķē kā pasaules ļaunuma sakni. Kā konspiratoru un nelieti. 

Tā gadās, ja citiem kaut kas izdodas labāk nekā pašam. Tad atliek vai nu samierināties vai šašust.

Savā autobiogrāfiskajā grāmatā Soross atzīst, ka esot superegoists. Taču šajā konkrētajā gadījumā izskatās, ka ir sadūrušies divi lieli egoismi.

Kā jau iepriekš uzsvēru, viņš kļuva slavens 1992.gadā ar to, ka gandrīz panāca Bank of England slēgšanu uzbrūkot sterliņu mārciņas maiņas kursam. Smagi cieta arī Zviedrija un Somija. Jā Soross lieliski prata izmanto defektu, kas tolaik eksistēja valūtu pirkšanas un pārdošanas praksē. Rezultātā tā pati Zviedrija vairs nevarēja noturēt kronas kursu un tās vērtība nokritās par 38%. Soross pievāca to, ko bija iespējams pievākt. Taču šis process no jauna atdzīvināja vecos, tobrīd aizmirstos antisemītisma mītus  par to ka ebreji it kā esot gatavi nopelnīt peļņu uz citu nelaimes rēķina. Tā ir veca pasaka. Par to savulaik rakstīja franču rakstnieks Emils Zolā romānā Nauda (1891), par to pašu vēsta Balzaka romāns par ainām no parīziešu dzīves (Scènes de la vie Parisienne). Atdzīvinot šo mītu šodien var uzbrukt arī Sorosam.

Piemēram, Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans (Krievijas un Putina atbalstītājs) jau vairāk nekā 10 gadus karo pret Sorosu kā privātu ienaidnieku. Miljoniem dolāru ieguldīts Sorosa apmelošanas kampaņās Ungārijā, kurās emigrants tiek attēlos kā ļaunuma ģēnijs, kas vēlas noslīcināt bijušo dzimteni svešu imigrantu paisumā. Protams, ka propagandas kampaņas pamatā tika izmatots viltotais teksts jeb mistifikācija „Ciānas gudro protokoli“ (1921) un tajos paustās falsificētās patiesības versijas.

Sorosa ienaidnieku pulks ir liels un iespaidīgs. Tajā ietilpst Putins, Tramps un visa labējo ekstrēmistu komanda.

Finanšu ģēnijs

Kā finansists viņš sāka savu karjeru Londonas ekonomiskajā augstskolā, kurā sastapa filozofu Karlu Poperu. Sociālā un politiskā filozofa Popera idejas par atvēro sabiedrību Sorosu uzrunāja, tāpēc par savas dzīves mērķi viņš izvēlējās cīņu par izteikšanās brīvību un liberālo demokrātiju. Viņam esot vajadzība palīdzēt. Pat vēl vairāk – atkarība no spējas palīdzēt. Ja Bils Geits uzskata, ka pats svarīgākais filantropa uzdevums ir palīdzēt veselības aprūpes sistēmai ārstēt cilvēkus, tad Sorosam svarīgāki šķiet filozofija, garīguma motīvi. Viņa paša piedzīvotais 1944.gadā pierāda, ka ir svarīgi palīdzēt cilvēkiem, kuri pēc tam paši palīdzēs sev un citiem. Šī iemesla dēļ Soross (tieši tāpat kā Rausingi) investē jaunu ļaužu izglītībā.

Šī iemesla dēļ viņš arī izveidoja savu stipendiju fondu postsovjetisko valstu iedzīvotājiem, 1991.gadā noorganizēja Centrāleiropas universitātes (Budapešta, Prāga, Varšava). Pēdējās dekādes laikā šīs augstskolas mēģināts slēgt. To cenšas panākt autokrātiskie politiskie režīmi, jo tās izplatot pārāk kosmopolītiskas, liberālas idejas.  Diktatori zinot visu vislabāk un spējot cenzēt labu un sliktu ideju kalves.  Tā tas notika arī šo augstskolu Budapeštā, kas tagad pārcelta uz Vīni.

Politiskie darījumi

Ar savu naudu Soross atbalsta arī palestīniešus Izraēlā un pieprasa divu valstu dibināšanu. Šī iemesla dēl viņu necieš Benjamins Netanjahu. 

ASV viņš finansē demokrātu kampaņas. 2016.gadā viņš nostājās pret Donaldu Trampu un ir brīdinājis, ka Trampa atgriešanās (2024) būšot liela katastrofa ne tikai ASV, bet arī visai pasaulei. 

Savā darbā „Par globalizāciju“ (2002) Soross plaši pievērsies lielajām tēmām. Globalizācijas labajām un sliktajām iezīmēm. Viņš aktīvi atbalsta Eiropas Savienību un pretojas radikālajām nacionālistu kustībām. Brexits pēc viņa domām bija traģēdija. Viņš ir brīdinājis Eiropas Savienību, ka visas valstis nav vienādas un būtu jārespektē to atšķirīgais attīstības temps. 

Protams, ka daudzi viņa atklājumus izsmej un ironizē par to, ka neesot iespējams savienot filozofiju ar finanšu pasaules loģiku. Taču Soross nenogurst apgalvot, ka ekonomika ir ļoti nestabila sistēma, kurā ik pa brīdim iestājas katastrofas un krīzes. Ko viņš uzskata par pašu svarīgāko – ātru, racionālu rīcību krīzes situācijā? Šajā jomā viņš atceras un slavē savu tēvu un viņa pareizo apņēmību emigrēt 1944.gadā. Pasaulē neesot stabilitātes, tāpēc izdzīvojot tikai apņēmīgie un ātri domājošie.