Samazinājies Ukrainas kara civilo upuru skaits. Liela daļa no ukraiņiem šodien ir bēgļu gaitās ārzemēs. Palikušie iemācījušies bēgt un slēpties. Pēc 500 kara dienām Ukrainā pavisam bojā gājuši ap 8800 cilvēku, kas nav saistīti ar karošanu. (ANO)

Krievi sāka savu uzbrukumu mērķējot uz lielajām pilsētām: Kijivu, Harkivu un Hersonu. Tāpēc kara pirmajos mēnešos bojā gāja ap 4000 civilo. Nākamajos mēnešos šādu upuru skaits samazinājies. Piemēram, 2023.gada aprīlī bojā gājuši 179 ukraiņi, kas nav saistīti ar armiju (OHCHR).

Šajā tabulā redzams cik civilo iedzīvotāju gājuši bojā (katru mēnesi) Ukrainas kara laikā. Avots norādīts zem tabulas.

„ Kara sākumā krievi koncentrējās tikai uz apdzīvotām vietām. Tur atrodas cilvēki un viņi arī gāja bojā. Pēc tam krievu ofensīva apklusa. Šādos „klusuma apstākļos“ civilajiem ērtāk un vieglāk patverties no kauju radītā posta“- komentē Juhans Hoivinens. 

Pašlaik kaujas notiek Ukrainas dienvidaustrumos. Tur ir galvenokārt tīrumi, pļavas, meži. Cilvēku šajā zonā ir maz. 

Pēc Krimas tilta saspridzināšanas krievi metušiem atriebties ukraiņiem. Tas izpaudās intensīvā Odesas apšaudē. (CNN) „Tā nav nekāda atriebība. Drīzāk mēģinājums pārvietot savu vainas sajūtu uz citiem. Tātad ar melošanu aizbīdīt tālāk prom no sevis patiesību“, – uzskata Joakims Pāsikivi. Taču upuri ir arī šai krievu apšaudei. Galvenokārt vecie un slimie cilvēki, jo krievu raķete trāpīja veco ļaužu pansionātam Odesā. (DN)

Izskatās, ka krievi jau ir atsākuši satiksmi pa saspridzināto tiltu. Tas ir diezgan pārdroši. Balsti var iebrukt. No otras puses krieviem būtu jārēķinās, ka ukraiņi atkārtos šādus uzbrukumus. Šis tilts ir okupantu būve un pašiem ukraiņiem tas nav vajadzīgs. 

Pēdējās divas naktis virs Krimas rosījušies ukraiņu droni. Otrdienas naktī krievu pretgaisa aizsardzības sistēma virs Krimas notriekusi 28 dronus. (Kyiv Independent)

Otra „atriebība“ ir labības līguma pārtraukšana. Nav jēgas uzskaitīt Kremļa melus par to kāpēc tas tiek darīts. Taču skaidrs ir viens – ukraiņiem nepieciešams šos graudus pārdot un jūras ceļš ir vienīgais reālais eksporta kustības koridors. Upes satiksme pērn nefunkcionēja, jo graudi „uzkrājās“ pa ceļam Rumānijā, Bulgārijā, Polijā un loģiski, ka nosita cenas vietējā tirgū. Tagad šīs valstis kategoriski nostājas pret ukraiņu graudu eksportu cauri Eiropai.  

Cerams, ka iejauksies Erdogans un sliktākajā gadījumā pats noorganizēs ukraiņu graudu izvešanu cauri Melnajai jūrai. Nedomāju, ka krievi uzdrošināsies traucēt Turcijas kuģiem. 

Nākamajā nedēļā Krievijā notiks apspriede ar tieši tām Āfrikas valstīm, kuras no graudu eksporta ir tieši atkarīgas. Nav izslēgts, ka apspriedes rezultātā Kremlis būs spiests mainīt savu nostāju.  

Pagājušajā naktī krievi atkal uzbrukuši ar droniem Odesai, Mikolajivai, Hersonai. Ziņu par upuriem nav. Vienīgais lielais ugunsgrēks izcēlies Mikolajivas industriālajā rajonā. Odesā visus dronus notriekusi pretgaisa aizsardzības sistēma. (TT)    

Attēla – Krerčas tilts uz Jaltu