Droni, kas uzbruka svētdien Maskavai, ir kārtējais atgādinājums, ka karš reāli notiek. Krievu mediji par šo notikumu neziņo, bet „džungļu telegrāfs“ vēsti izplata tāpat. Straujāk par masu medijiem.

Ukraiņu uzbrukumi Krievijas pierobežas rajoniem notiek regulāri. 

Kā reaģē Krievija? Vai nu histēriski, vai arī klusējot. Piemēram, maijā divi ukraiņu droni sasniedza Kremli. Varas elite tur sašuta kā histērisks bērns: 1) šis esot bijis atentāta mēģinājums pret Putinu, 2) esot jāsāk atomkarš pret Ukrainu. Nekas no tā nebija patiesība. Pēc tam atkal lidoja droni un krievu lāsti kāpa debesīs. 

Taču ar šo brīdi katru uzbrukumu Krievijai Kremlis sāka saukt par “teroristu uzbrukumu“. It kā nezinātu cik raķešu ik dienas tiek uzšautas uz Ukrainu no Krievijas.

Naktī ukraiņu droni sasniedza arī Krimu. No 25 droniem 16 krievi esot notriekuši. 

Britu admirālis Tonijs Radakins uzskata, ka ukraiņi pareizi plāno savu ofensīvu: „izbadināt, izstiept un izsist no ierindas“. Nav izslēgts, ka krievu pretošanās maija sākumā nedaudz pārsteidza ukraiņus. Tāpēc nācās pāriet uz šo taktiku. Pats svarīgākais ir traucēt krievu piegādēm frontei. Iznīcināt loģistiku. Tāpēc liels sasniegums ir tilta „Staromajskoe“ ieņemšana, jo „lai turpinātu ceļu uz Mariopoli, šis tilts bija jāieņem“ – uzskata eksperts Pēteris Lindēns. (SvD)  

Vai „pūķu zobi“ var apturēt ukraiņu ofensīvu?

„Nē, nevar. Tie nav nekāds negaidīts pārsteigums. Ukraiņi par šo faktu ir informēti un tieši tāpēc tie vairs nav nepārvarams šķērslis“, –  uzskata Lindēns.

Otra lieta, kas ukraiņiem bija nepatīkams pārsteigums – krievu kaujas helikopteri, kas neatļāva likvidēt krievu mīnu laukus ar bruņumašīnām. Ukraiņi to saprata un turpmāk sapieri gāja klusiņām un izdarīja to pašu darbu lēnāk. Vienlaikus pamazām ukraiņi grauj krievu artilēriju un tas ir svarīgi. (SvD)

„Ukraiņi uzbrūk un darbojas savā ritmā un tempā. Nevajag viņus steidzināt“, – spriež Lindēns. 

„Ciets rieksts“ būšot Melitopoles ieņemšana. Tā atrodas ļoti tuvu Krievijas robežām un tāpēc būs grūti anulēt loģistikas ceļus. Pašlaik šajā pilsētā plaši darbojas ukraiņu partizāni. Aizvadīto dienu laikā krievu okupētajā pilsētā ir nogalināti četri augsti krievu armijas virsnieki, uzspirdzināta dzelzceļa līnija un divi tilti. (DN)

Zeļenskis uzskata, ka karš jau faktiski ir pārsviedies arī uz Krievijas teritoriju. Tas ir neizbēgami. (DN)  

Kara iespaidā no aprites Ukrainā tiek izstumta krievu valoda. Harkivā praktiski nekur vairs nevar iztikt tikai ar krievu valodu: veikalos, iestādēs, pie friziera un citur. (The Washington Post)

Tagad „visi iet ukraiņu valodas kursos“. Krievu izcelsmes ukraiņu rakstnieks Andrejs Kurkovs domā, ka Ukrainas karš ir būtiski izmanījis krievu valodas statusu postsovjetiskajās valstīs un visā pasaulē. „Ar šo karu Krievija ne tikai iznīcina pati sevi, bet ir jau sagrāvusi krievu valodas statusu pasaulē“ – ir pārliecināts Kurkovs. 

„Krievu valoda ukraiņiem šodien nozīmē visu slikto, kas kara sakarībā ir noticis. Tā nozīmē -sāpes, karu un traģēdijas“, – domā valodniece un profesore Irina Pobidasi Kijevā. 

Grāmatas krievu valodā ņem ārā no plauktiem un pārvērš makulatūrā. Visas ielas, kas līdz šim nesa krievu rakstnieku vai mākslinieku vārdus, tiek nosauktas citādi. Pat ēdnīcās vairs nelieto vārdu „pelmeņi“. Krievu autoru popmūziku vairs nespēlē radio un diskotēkas.

Agrāk 30% iedzīvotāju neslēpa, ka ir krievi un krievu valoda ir viņu galvenais saziņas līdzeklis. Tagad ir citādi. Tagad pat krievi vairs nevēlas Ukrainā sarunāties krievu valodā. (DN)       

Attēlā izpostītā Ukraina (DN)