Karā iet bojā un pazūd. Izņēmums nav arī šodienas slaktiņš Ukrainā. Tūkstošiem ukraiņu pazūd un neatgriežas. Atrodas vai nu kaujas laukā, vai krievu gūstā. Tas pats notiek frontes otrajā pusē. Arī tur ģimenes meklē savus mīļos un daudzos gadījumos ilgstoši dzīvo neziņā. „Neticu, ka viņš ir gājis bojā. Lai pārliecinātos par nāvi, man ir jāredz viņā mirušais ķermenis“, – saka ukrainiete Jūlija Šarkuca avīzes The Guardian reportierim. 

Lasot pēdējās ziņas no frontes savos telefonos, ukrainietes nonāk smagā emocionālā stāvoklī. Virs galvas dārd krievu bumbas, bet telefons pēkšņi apklust. SMS no frontes vairs nenāk. 

„No visas sirds novēlu Tev bezgalīgu un mūžīgu mīlestību“, – savā pēdējā vēstulē no frontes rakstīja Veras Vetrovas vīrs. Kopš ziemas viņš vairs neraksta. Nezvana. Pazudis.

19.februārī viņa brigāde cīnījās pie Vodjanas, Doņecka rajonā. Tonakt viņiem uzbruka krievi. Draugi pamanīja, ka Andrejs guļ sniegā it kā miris vai apdullināts. Desmit dienas vēlāk no frontes pienāca vēsts, ka vīrs esot miris. Taču mirstīgās atliekas neviens viņai nenodeva. Viņa centās atrast pēdas kara komisariātā, armijas daļā, brauca uz vietu, kur vīrs cīnījās, taču neko nenoskaidroja. Vīrs tagad skaitās pazudis

“Tas bija šoks. Murgs, absurds“, – viņa stāsta (The Guardian)

Nākamais solis bija vērsties pie policijas un zvanīt dienestiem, kas nodarbojas ar pazudušu personu meklēšanu. Sākot no Iekšlietu ministrijas līdz Sarkanajam Krustam. Ieskaitot krievu dokumentālās pārraides, kurās tiek atrādīti ukraiņu gūstekņi. 

„Man ir sajuta, ka mans vīrs ir dzīvs un tāpēc es turpināšu viņu meklēt“, – spītīgi konstatē Vera. 

Halina Ņikiforova ir otra sieva, kas meklē savu dzīvesbiedru. Viņa katru dienu sistemātiski nosūta pazudušajam dzīvesbiedram īsziņas par to kas un kā ģimenē notiek. Vīrs skaitās pazudis jau 16 mēnešus. Pēdējo reizi viņa telefons darbojās martā un toreiz uz viņas zvanu atbildēja sveša vīrieša balss krievu valodā. Svešā balss rupji lamājās un kliedza, ka Halina nekad vairs nesastapšot savu vīru, jo „ar viņu ir cauri“. Tobrīd no sirds kaut kas esot nolūzis. Draudmīgi sāpējis. Tās esot bijušas bailes. Šausmīgas bailes. Lielākas par Kluso okeānu un dižākas par visām pasaules nelaimēm kopā. (Kyiv Indfependent)

Halinas vīrs joprojām ir pazudušo sarakstā, bet kāds mazpazīstams cilvēks it kā esot redzējis viņu ukraiņu gūstekņu filmā Krievijā. Tātad, iespējams, ka vīrs un divu dēlu tētis ir dzīvs. 

Abas ukrainietes ir tikai daļa no lielas sieviešu grupas, kuru dzīvesbiedri skaitās pazuduši. Tādu ģimeņu ir pavisam ir 7200.  

Kopš kara sākuma ap 2000 ukraiņu gūstekņu ir atgriezušies no krievu gūsta. Puse no viņiem tika uzskatīti par bezvēsts pazudušiem. Otra puse – par bojā gājušajiem. Krievi nedod Ukrainai informāciju par gūstekņiem un nenodot otrajai pusei pat bojā gājušo ķermeņus. 

Sociālajos medijos palo lūgumi palīdzēt atrast pazudušos vīrus, dēlus, brāļus un līgavaiņus. Ja nav redzēts mirušā ķermenis, paliek cerība, ka cilvēks tomēr ir dzīvs.  

Piemēram, Jūlijas vīrs pazuda pēc kaujas pie Spirnes ciema. Dokuments (sertifikāts) par vīra nāvi pienāca pa pastu pāris nedēļas vēlāk. Kāpēc šis dokuments? Vai komandieris redzēja vīru mirušu? Nē, nav redzējis, taču sertifikāts esot tāpēc, lai atraitne saņemtu naudas un psiholoģisko atbalstu. 

Taču ar to nekas nebeidzas. Sievas turpina meklēt savu vīrus. Viņām palīdz organizācija „Nadja“, kas turpina meklēt šos cilvēkus visos iespējamos veidos. Visai bieži notiek arī brīnumi. Bojā gājušie pēkšņi atrodas. 

„Intensīva kara apstākļos ir grūti aizgādāt mājās visus bojā gājušos. Bieži visu kritušos nevar pamanīt un vēl biežāk bojā gājušos karavīrus ir grūti identificēt“- skaidro majors un kara psihologs Dāvids Bergmans. Cilvēkiem vajag savus tuviniekus apglabāt. Viņiem vajag kapu kopiņu un pieminekli. Tā tas ir.  

Tagad par aktuālajiem notikumiem. 

10 Balkānu valstis ir parakstījušas vienošanos par Ukrainas suverenitāti (CNN)

Ukraiņu kara lidotāji sākuši savas mācības F-16 Dānija un Nīderlandē.  (DN) 

Ukraiņiem frontē izdevušies pāris taktiski manevri Zaporižjas rietumu zonā.  Pie ciemiem  Robotine un Tokmatka. To apstiprina arī krievu kara blogeri. (DN)

Attēlā ukraiņu karavīri pie Doņeckas , AP