Analītiķi un eksperti šodien medijos plaši apsprieda krievu uzvedību Ukrainas frontes ziemeļu sektorā. Vai viņi patiešām izraudzījuši šo virzienu ziemeļos “kā savējo“, jeb tas ir manevrs, lai traucētu ukraiņiem virzīties uz priekšu dienvidu frontē? „Iznāk, ka viņi uzbrūk un aizsargājas paralēli“ (The Washington Post)

Pašlaik ukraiņi virzās lēni uz priekšu dienvidu frontē. Tur, kur krievi sabūvējuši savus aizsardzības vaļņus, nomīnējuši, sarakuši dziļus grāvjus un sasprauduši zemē betona piramīdas.

Taču krievi pārsvieduši savus spēkus uz ziemeļiem un karo otrajā frontē. Pavisam citādi nekā viņi uzbruka agrāk. Līdz šim krievi praktizēja intensīvus uzbrukumus, kas notika viļņu veidā. Cits pēc cita. Strauji un pārgalvīgi uz priekšu. Pašlaik viņi vairs tā nedara. Tagad krievi ir pieklusuši, turas pa gabalu un lēnīgi meklē pretinieka vājos punktus. Tātad nevis metas neprātīgi virsū un impulsīvi šaudās, bet gan sāk karot līdzīgi ukraiņiem. Sāk atdarināt ukraiņu karošanas stilu. 

„Pašlaik grūti konstatēt kur viņi atrodas“, – liecina 26 gadus vecais pulkvedis Lehs. Pēc viņa domām krievi sākuši karot apdomīgāk un liek ukraiņiem šaut pirmajiem, lai pamanītu viņu pozīcijas. (The Washington Post).

Krievi vairs nepārvietojas lielās grupās. Viņi izmanto daudz mazākas vienības uzbrukumiem. Visu laiku cenšas noskaidrot kurās frontes zonās ukraiņu nav vai meklē kur ir iespējams uztaustīt pretinieka vājos punktus. Spēlē paslēpes un grib padarīt ukraiņus nervozus.  

Pēc vairāku ukraiņu virsnieku domām ir sajūta, ka krievi īsti nesaprot kā rīkoties tālāk. Viņu konsekvence ir pazudusi. 

Pašlaik krievi vēlas atgūt teritorijas ziemeļos pie Kupjanskas. Tā izskatās. Taču nevar izslēgt iespēju, kas šis ir tikai manevrs, lai iztraucētu ukraiņu cīņu dienvidu frontē.   

Sākotnējais krievu zibeņkarš ir pārvērties no ložņājošu karu. Acīmredzot krievi sāk piemēroties esošajiem apstākļiem. Jo visi iepriekšējie viņu uzbrukumu paņēmieni nav vainagojušies ar uzvarām.  

Dienvidu frontē ukraiņi virzās katru dienu uz priekšu. Nav izslēgts, ka līdz gada beigām viņi sagraus visus krievu sabūvētos šķēršļus. Divi apstākļi viņiem traucēs: a) munīcijas nepietiekamība, b) laika apstākļi.   

Pirms mēneša amerikāņi piedāvāja diezgan pesimistiskas izredzes un prognozes. Vašingtonai šķita, ka ukraiņi šogad netiks līdz Mariopolei u Azovas jūrai. Tātad nevarēs nogriezt krievu piegādēm ceļu uz Krimu. Tagad situācija izskatoties labāk. 

Šovakar vēlējos pievērsties vēl divām tēmām. Par Ilonu Masku un papīra droniem. 

Pasauli pāršalkusi ziņa, ka Ilons Masks (Teslas un Starlink) īpašnieks 2022.gadā ir devis rīkojumu atslēgt interneta pakalpojumu sistēmu Starlink, lai ukraiņiem neizdotos ūdens dronu uzbrukums kara bāzei Sevastopolē. (CNN) Masks izjaucis ukraiņiem šo uzbrukumu. Pats viņš taisnojas, ka baidījies, ka krievi būtu atbildējuši ar kodolkaru. Vienlaikus ir zināms, ka Masks uztur kontaktus ar Putinu un ir panācis, ka par interneta nodrošināšanu Ukrainai viņam tagad maksā NATO un ES.  Vai tas tā bija? Domāju, ka jā. Šis nav pirmais gadījums, kad tehniski apdāvināts cilvēks „iebrauc auzās“ politiski. Tādi gadījumi ir bijuši arī agrāk, kad amerikāņu pētnieki piegādāja Staļinam (pēc otrā pasaules kara) kodolieroču „formulas“, lai nodrošinātu pasaulei „taisnīgu līdzsvaru“. Masks nav nedz politologs, nedz kara eksperts vai politiķis un nevar novērtēt situāciju objektīvi. Viņam liekas un… viņš impulsīvi rīkojas. Šajā gadījumā cūcīgi rīkojas. Neļaujot ukraiņiem iznīcināt uzbrucēja karakuģus no kuriem regulāri tiek apšaudītas miermīlīgas Ukrainas pilsētas. Viņa idejas par miera sarunām arī ir bērnudārza līmenī. Diemžēl. Bīstami, ja šādi aktīvi uzņēmēji sāk iesaistīties politikā. Tas ir pat traģiski. 

Tagad par papīra droniem. 

Ukrainā sāk izmantot kartona (PPDS) dronus. Spārnu platums 1 m un distances garums 120 km. Tos piegādā kā IKEA paciņas – salokāmus un ātri saliekamus. Šāds drons spēj panest 5 kg sprāgstvielas.  Radari viņus neredz. Metāliskās detaļas iekšienē ir nelielas un dronu skaņa pārvietojoties gandrīz nav dzirdama.  Šos dronus ukraiņiem gatavo Austrālijā. Uzņēmums Sypaq. Katru mēnesi piegādājos ukraiņiem ap 100 šādu dronu. (7News)

Šāds drons tika izmantots uzbrukumā Kurskas kara bāzei 27.augustā (Kyiv Post). Tika bojātas 3 lidmašīnas: Su-30 un viens Mig-29. nav zināms cik šādu dronu to „paveica“. Zināms, ka trīs šādus dronus krievi notrieca.