Krievi šonakt esot notriekuši vairākas ukraiņu raķetes virs Krimas. Satiksme pa Krimas(Kerčas) atkal apturēta. (TT) 

Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēma šonakt notriekusi 26 no 38 uzbrūkošiem krievu droniem. Lielākā daļa uzbrūkošo dronu parādījās virs Odesas un Izmailas. Izcēlušies ugunsgrēki graudu noliktavās. Tur ievainoti divi cilvēki. (DN)

Krievu droni izraisījuši ugunsgrēkus arī Čerkasos. (TT) 

Dronu atlūzas Mordāvijas teritorijā rāda, ka krievi patiešām slikti mērķē, nespēj trāpīt pa Ukrainu un turpina šaut uz Rumāniju un Moldāviju. Šodien moldāvi atkal atraduši krievu S-300 atlūzas savā teritorijā. Tiraspolē, netālu no robežas ar Ukrainu. 

Ziņai par ukraiņu Himars uzbrukumu krievu armijas pagaidu komandpunktam okupētajā Hersonas apgabalā, pagaidām neatrodu apstiprinājumu. Mūsu mediji to ziņo, atsaucoties uz avotiem Ukrainas drošības dienestā. Nav zināms kad tas noticis, bet it kā nogalināti astoņi virsnieki. Man pagaidām nav apstiprinājuma šai ziņai.  

Kas jauns Ukrainas frontē?

Krieviem neizdodas uzbrukumi Doņeckas rajonā. Ukraiņi ir atbrīvojuši Avdijivku un Marinku un joprojām notur savas pozīcijas. Krievi nespēj atkarot arī Novomihailovku. 

Ukraiņiem sokas Kličivkā un Bohdanivkā. Arī tur viņi uzvarējuši krievus  un saglabā savas pozīcijas. 

Tagad par Zaporižjes zonu.

Ukraiņi turpina virzīties Melitopoles virzienā. 

ISW vakar un aizvakar ziņoja par ukraiņu spiedienu un virzīšanos uz priekšu tieši šajā sektorā. Pārvarot trešo krievu nocietinājuma līniju. 

Joakims Pāsikivi domā, ka ukraiņi veiksmīgi izmanto izlūkošanas faktus un pārrauj tieši tos krievu nocietinājumu posmus, kas vairs nav labi aizsargāti no krievu puses. 

„Krievi Ukrainā ir izveidojuši kaut ko līdzīgu vācu Zigfrīda nocietinājumu līnijai, – ironizē Pāsikivi.

 

Pievienotajā attēlā „Frontes līnija pie Robotines“ varat apskatīt kā fronte izskatās pašlaik. Ar sarkanbrūno krāsu redzama krievu frontes puse ar viņu „pūķa zobiem“ un zilā zona ir telpa ar ukraiņiem, kas laužas šajā frontes sektorā iekšā. 

Kā jau iepriekš uzsvēru, tad lielāka ukraiņu bēda ir gigantiskie krievu mīnu lauki. Līdz šim Ukrainai ir izdevies tos daļēji likvidēt ar artilērijas palīdzību. „Visas rietumu dotās pamācības pavasarī izrādījās muļķīgas. Ukraiņi zaudēja daudz karavīru, jo nav jēgas uzbrukt, ja virs galvas joņo krievu kara lidmašīnas vai kaujas helikopteri. Pēc tam visu vasaru krievi nodarbojās ar ukraiņu sapieru likvidēšanu. Tāpēc fronte nepārvietojās tik strauji kā mēs velējamies“, – konstatējis Pāsikivi. 

Šodien kļuva zināms, ka ukraiņi nepārtrauks kaujas arī vēlā rudenī uz pat ziemā. (ISW)  Karš turpināsies arī sala apstākļos.

Pēc viņa domām pagaidām grūti pateikt, kad kara darbībā iestāsies lūzuma punkts. Tas lielā mērā atkarīgs no jauniesaukto krievu karavīru cīņas prasmes.  Ja krievi neizturēs ukraiņu spiedienu uz dienvidiem, tad situācija dramatiski mainīsies“, – uzskata Pāsikivi.    

Norvēgija šodien piešķīrusi vienu miljardu kronu Ukrainas atbalstam. Valdības preses ziņojumā uzsvērts, ka nauda paredzēta iedzīvotāju apstākļu uzlabošanai. To piegādās ar Sarkanā Krusta vai ANO palīdzību. (DN)

Ukrainas kara gaitā bojā gājuši 9614 cilvēki, kas nav saistīti ar armiju. (OHCHR, ANO).

Kara noziegumu izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Jurijs Beloysovs uzskata, ka šis skaitlis varētu būt daudz lielāks – 10 000 no kuriem vismaz 500 ir bojā gājušie bērni. (DN)

Bēgļu gaitās ārzemēs pašlaik atrodas apmēram 7 miljoni cilvēku. (DN)