Pieminekļi sāk pazust arī Krievijā. Pirmie „izkūpēja gaisā“ tie, kas marķēja poļu, somu vai baltiešu  izsūtījuma laiku Sibīrijā. Dots pret dotu – ja reiz latvieši vai poļi vāc nost krievu uzvarētāju monumentus savos centra laukumos, tad krievi savā valstī aizvāks projām visu, kas godina sovjetisma laika cietušos un upurus.  Līdzīgi procesi novērojami arī Pēterburgā. Statuja, kas tika izvietota Levošovas masu kapu piemiņas vietā (143 km uz ziemeļiem no Pēterburgas PSRS politisko ieslodzīto nogalināšanai), līdz 1989.gadam skaitījās apsargājams „specobjekts“. 1996.gadā Anatolijs Sobčaks pie ieejas kapsētā atklāja piemiņas statuju noslepkavotajiem baltkrieviem, lietuviešiem, krieviem, poļiem, somiem, itāļiem, ebrejiem,vāciešiem, norvēģiem, igauņiem un ukraiņiem.  Tagad statuja novākta, jo esot sabojāta. Daži parlamenta deputāti no Jabloko partijas (Boriss Višņevskis) vēlas uzzināt kas ar pieminekli noticis, taču atbilde joprojām nav saņemta. 

Pazudis arī piemineklis, kas Karēlijas Priožerskā bija veltīts 130 kritušajiem somu Ziemas kara karavīriem. To finansēja Somijas kultūras ministrija. Tagad piemineklis pazudis, palicis tikai postaments.   

Jakutskā novākts piemineklis, kas bija veltīts izsūtītajiem lietuviešiem un poļiem.  Tas pats noticis ar līdzīgu piemiņas zīmi netālu no Permas un Jekaterinburgas. Jūnijā Burjatijā tika demontēts piemineklis poļu izsūtītajiem utt. 

Kāpēc tas tā notiek? Vietējās varas iestādes Krievijā saka, ka šie pieminekļi uzbudinot vietējos iedzīvotājus. Tāpēc tie esot aizvākti.

Vienīgā pilsēta, kuras vadītāji atklāti atzīstas, ka vara aizvāc šos pieminekļus pati, ir Irkutska. Tur aizvākts kāds lietuviešu krusts, kas bija novietots izsūtīto atcerei. Tagad šī „nevajadzīgā pieminekļa“ vietā tagad būšot ziedus dobes. (DN)

Vispār jau nav iespējams salīdzināt krievu izvietotos abstraktos „zaldātus atbrīvotājus“ okupētajās PSRS teritorijās ar nomocītiem cilvēkiem boļševiku terora vārdā. Krievi lika savus „uzvarētāju“ pieminekļus savā ietekmes zonā, lai manifestētu savu varenību un pārākumu, bet mēs cēlām savējos, lai godinātu nepelnīti nogalinātos komunistiskā terora upurus.  Tās ir nesalīdzināmas lietas. Ciešanas un lielmanīga varas manifestācija. 

Lai gan mani šī pieminekļu gāšanas aizrautība nemaz neuztrauc. Process Krievijā pierāda, ka cieņa un empātija pret terora upuriem ir Kremļa varai nesaprotami svešvārdi. Varmācība un brutalitāte gan ir kaut kas pavisam labs un viņuprāt godināmas lietas. Šo misiju arī veica visi „Aļošas“ un Pārdaugavas „fallosi“ krievu vergu valstu teritorijās. Latviju ieskaitot. Domāju, ka pie mums vēl ir čupiņa koloniālo varu suminošo pieminekļu, kurus būtu jānojauc un jāatbrīvo publiskā telpa no ideoloģiskas dvingas.   

Par Ukrainu. 

Šonakt atkal krievi uzbrukuši Ukrainas dienvidu pilsētām. 34 no 44 droniem notriekusi pretgaisa aizsardzības sistēma. (Reuters) Upuru neesot, taču ugunsgrēki tika izraisīti. Galvenie mērķi krieviem bijuši Odesa un Mikolajiva. (TT)

Krievu mediji apgalvo, ka šajā dienās sākšoties krievu pret ofensīva frontē.  Iemesls esot 25 armijas pārsviešana uz frontes zonu. (Apvienotas Karalistes izlūkošanas informācija)

25. krievu armija ieradās trešdien un šī būs viņu debija Ukrainas frontē. Tās ir mehanizētas vienības, ap 30 000 karavīru. 

Skandināvu eksperti domā, ka nekāda uzbrukuma no krievu puses nebūs. Drīzāk aizsardzība.  

Vai šis varētu būtu pagrieziena punkts kara darbībā?

„ Nē, nedomāju, ka tā būs. Karavīriem nav vajadzīgā aprīkojuma. Ja krievi vēlētos pagriezt kara gaitu, tad Putinam būtu jāuzsāk vispārējā mobilizācija. Taču to viņš baidās darīt.“

Krievi uzsākuši jauna dzelzceļa būvniecību. Tā mērķis ir savienot Krieviju ar okupētajām ukraiņu pilsētām Mariopoli, Voinovaku un Doņecku. (CNN) Iemels ir nedrošība par Krimas (Kerčas) tiltu. 

Attēlā – ukraiņu karavīri Avdijivkas frontē (SvD)