Karavīra vaibsti 

Parādīt kara patieso seju nav viegli. Tā ir nepatīkama, neērta un nomācoša aina. Zinu, ka šo testu lasīs atkal krievu troļļi, kas mēģinās izlikties par domu biedriem, taču klusībā gavilēs, ka šādi materiāli tiek publiskoti te Latvijā. Jo pie viņiem – Krievijā, nekā tamlīdzīga taču it kā nav, jo Putina impērijā neko tamlīdzīgu rakstīt nedrīkst. Tur visas publikācijas tur cenzūra savās Kremļa knaiblēs. Tāpēc uz āru var “dot“ tikai pozitīvas lietas: braši maršē varonīgie karavīri, visi kaujas spara pilni un savai uzvarai gatavi atdot visu utt. Šo krievu karavīra izdomāto tēlu mēs jau pazīstam kopš okupācijas laika krievu kara filmām, grāmatām un gleznām. To mums centās ieborēt smadzenēs Padomju Savienības laikā skolā, pavēlot skatīties patriotiskas filmas un militārās mācības stundās liekot jaukt ārā ieročus un šaut mērķī improvizētā skolas bēniņu šautuvēs. 

Jo visa Padomju Savienības (un tagad Krievijas) loģika bija virzīta un kara kultu. Uzbrukumu dievināšanu un karavīru apjūsmošanu. 

Kāds viņš ir šis krievu karavīra ideāltēls? Jauns, glīts, fanātisks vīrietis, kas ir ideāls vīrs, tēvs un dzimtenes patriots? Gatavs iet bojā par vadoņa idejām? Vienalga kādas tās arī būtu? Jā, šādu tēlu mums gadu desmitiem ir centusies uztiept krievu propaganda.   

To pašu mēs ikdienā redzam patētiskajā krievu armijnieka skulptūrā pie Juglas “varoņu kapa“ (līdzās Garkalnes kultūras namam), kur krievu vēstniecība regulāri liek ziedus.  

Šāds – ideālā vīrieša un kaujinieka tēls ir izveidots propagandas mākslā –  neuzvaramais krievs, kas karo. No kurienes nāk šis pārspīlētais un faktiski dzīvē neesošais “krievu varonis“ frontē? Izdomātais un plaši tiražētais nevaronis? No tatāriem un mongoļiem, no haniem?  No zvērīgas nežēlības laikā pret savējiem? Stilu, kuru no haniem pārņēma arī krievu cari?

Kāds krievu karavīrs ir patiesībā? Patiesībā viņš ir nodzēries gļēvulis, kas gatavs nomirt pirmajā Ukrainas grāvī jeb tikko atbrīvots cietumnieks slepkava, kas gatavs izvarot savus kara biedrus ierakumu tranšejās. Kopumā – narkotiku apmiglots maniaks. 

Otrā pasaules kara pieredze šajā jomā no krievu tautas un mums pārējiem, protams, tiek slēpta. Ziņas par to kā krievu karavīri masveidā izvaroja vācu mazas meitenes un sievietes Berlīnē tūkstošiem, tiek slēpta ko krieviem joprojām. Par šiem drausmīgajiem krievu kara noziegumu faktiem uzzināju dokumentos pēc 1990.gada. Izvarotās strādnieces, bezpajumtnieces, atraitnes nomira no ievainojumiem jeb bija spiestas dzemdēt negribētu krievu bērnu kara sapostītajā Vācijā 1946.gadā. Šo pašu praksi viņi turpināja Ukrainas Bučā 2022. gadā. 

Maskavā kādā turīgā dzīvoklī uz grīdas reiz ieraudzīju lielu kamīna pulksteni. Tumšbrūna koka. Nobružātu, nederīgu un salauztu. „Kāpēc turat šo krāmu?“- vaicāju studiju biedrei Marinai. Tā esot tēta kara trofeja, kuru Marinas tēvs nolaupījis kādā pilī Vācijā un atvilcis sev līdzi uz Maskavas dzīvokli. Nozagts pulkstenis…tātad. Jūs domājat, ka šī ģimene bija trūcīga? Nē, Marinas tēvs tobrīd bija viens no Padomju Savienības ministriem.

Zagt un laupīt ideālajiem krievu karavīriem neaizliedz, tas it kā piederas pie hanu-caru kara loģikas. 

Taču kā ir patiesībā? 

Patiesībā karavīrs izskatās pavisam citādi. Anna Lena šodien publicējusi DN interviju ar dažiem ukraiņu karavīriem par fronti un visu pārējo.

Tātad – kāds reāli izskatās karavīrs, kurš nav nedz apsēsts maniaks nedz no Putina cietuma izlaists sadists?

Par tiem, kas karo ukraiņu pusē. 

 Piemēram, Andrijs karo kopš 2015.gada. Pašlaik ir 38 gadus vecs un jūt sāpes ceļgalos un visās locītavās. Ķermenis vairs neiztur frontes slodzes. „Visiem čaļiem frontē sāp muguras un ceļgali. Satūkst kājas un smeldz. Manā vecumā jau ir pagrūti katru dienu nēsāt 20-30 km uz muguras“ – secina Andrijs. Viņš nav izņēmums. Šāds ir ukraiņu karotāju vidējais vecums – 40 gadi.  Jaunākus par 27 gadiem pagaidām armijā neiesauc. Pašlaik ir aktuāls jautājums par jaunāku vīriešu (25 līdz 27 gadus vecu) mobilizēšanu. Taču Zeļenskis šo likumu visu laiku novilcina. Iemesli šādai rīcībai varētu būt vairāki – genofonda saglabāšana un tas, ka ap 20 000 jaunāku vīriešu ir aizbēguši no dzimtenes emigrācijā, lai nebūtu jākaro. (BBC)   

Andrijs sākumā karoja Kijivā, bet pašlaik pie Hersonas. Pašlaik saņēmis atvaļinājumu un būs kādu laiku mājās, kopā ar ģimeni. Viņam būs frontē jāatgriežas vēlāk, jo cilvēki ar kara pieredzi kaujās ir vajadzīgi. 

Frontē pašlaik karo arī viņa brālis Jevgens un tētis, kuram pašlaik ir 59 gadi. 

Kas ir tie, kuri nevēlas karot?

Tāds, piemēram, ir 38 gadus vecais Olehs no Kijivas. Viņš jau pirms gada aizbēga uz citu ES valsti un strādā tur par programmētāju. Šādi rīkoties nedrīkstēja, bet vīrietis rīkojās tā kā vēlējās: „ Es sevi uzskatu par pasaules pilsoni. Neuzskatu, ka man būtu jāupurē sava dzīvība kaut kādu ideju vārdā“ (stāsta pa telefonu)

Vai citiem būtu jākaro par viņa dzimteni?

„Ukraina man neko reāli nav devusi. Visu nosaka oligarhi, klani un Zaļenskis tur nav nekāds izņēmums. Visa tā valsts ir oligarha Ihora Kolomojska privātais projekts. Šis karš ir viņa kļūda. Esmu pārliecināts, ka Zeļenskis pats jau šodien atdotu Ukrainu krieviem, ja varētu…“, – tā uzskata programmētājs Olehs no kādas ES valsts. Viņš nevēlas karot pie Avdijivkas un iet bojā „gaļas mašīnā“. 

Kāds cits pieredzējis karavīrs Andrijs uzskata, ka ir labi, ka šādi programmētāji pazūd ārzemēs. Ar tiem frontē būtu tikai klapatas. 

Ko domā viņš pats?

„Ja godīgi, tad esmu baigi noguris. Vispār esmu restaurators un man būtu tik daudz ko tagad strādāt un paveikt, ja nebūtu kara. Ko darīt? Mums nav tik daudz ķermeņu, kurus var viegli upurēt tā kā to dara otra puse. Būs jākaro tālāk“, – viņš secina. 

Fotografēt karavīrus un publicēt viņu attēlus ar vārdiem un uzvārdiem nedrīkst. Ukraiņu armijas preses dienests piekrita viena konkrēta karavīra portretam. Te jūs viņu redzat – 31 gadus vecais snaiperis Romans Trohimecs. No trešās triecienbrigādes. Ko viņš domā par karošanu?

“ Frontē laiks pazūd pats. Taču ir situācijas, kad sekunde ievelkas kā gads. Reizēm tu esi pagalam pēc pāris minūtēm un vairs nevari neko. Taču ir reizes, kad kaujies diennakti un pat nemani kā laiks iet.“

Kā ar veselību? 

Pieci smadzeņu satricinājumi, visu laiku sāp galva. Reibst. 

(turpinājums rīt)   

Foto autors: Niklas Meltio (DN)