Speciāli TVNET

Aizvadītās nedēļas laikā Somija slēdza savus kontroles punktus ar Krieviju. Valsts robeža šajā zonā ir 1340 km gara un uzburt te vienā rāvienā ASV – Meksikas robežžoga „modeli“ ir pagrūti. Vienā pusē nav tuksnesis. Taču savā ziņā situācija ir līdzīga – robeža ir nepieciešama tikai vienai no pusēm. PSRS laikā to aizsargāja krievi, tagad – somi. 

Kas tur notiek?

Kopš vairākiem mēnešiem Krievija šādi praktizē jaunu hibrīdkara veidu: pārslogot ar masu.  Krievu drošības dienests FSB un Vāgnerarmijas aktīvisti Ziemeļāfrikā vervē migrantus, kas pēc tam tiek nogādāti uz Somijas robežas, lai dotos tur iegūt bēgļu statusu un apmestos uz pastāvīgu dzīvi Eiropā. Zināmā mērā šis process atgādina tūrisma firmas aktivitāti – iestāstot „klientiem“, ka  galamērķis būs laimes un pārticības zeme Somija Eiropā. 

Kremlis un mūsu konservatīvie spēki vienmēr uzskatījuši un vērtējuši humānismu kā vājuma izpausmi. Tā kā empātija šādiem cilvēkiem ir svešvārds, tad centienus palīdzēt citiem cilvēkiem boļševiki un viņu pēcteči vienmēr uztvēruši kā nišu, kurā var ievietot spridzekli. Ja izdodas savervēt Āfrikā jaunus cilvēkus, kas ir gatavi bēgt un meklēt laimi svešumā, tad var sakūdīt šādus ļaudis tūkstošiem un orientēt tos liberālās Eiropas robežu virzienā. Lai šādi noslīcinātu ienaidnieka „laivu“ ar visiem airiem. Pašlaik šādu akciju FCB praktizē Somijas „noslīcināšanai“, jo tā ir atļāvusies iestāties NATO un tāpēc piebiedrojusies Kremļa ienaidnieku korpusam.

Īsi un skaidri, Krievija pašlaik cenšas izmantoto Eiropas liberālo likumdošanu bēgļu uzņemšanai, lai pārslogotu Eiropas Savienības valsītis tieši un netieši: novirzot Ukrainai „paredzēto naudu“ Ziemeļāfrikas imigrantu uzturēšanai un kurinot somu nepatiku pret šādu „luksusa bēgļu plūsmu“ valsts ziemeļos. Tas, pēc Putina domām, palīdzēs vēl vairāk nokaitināt  vietējos pamatiedzīvotājus tik ļoti, ka nākamajā vēlēšanās liberālie zaudēs savus mandātus un pie varas nosēdīsies Putinam labvēlīgie konservatīvie, proklemliskie spēki. 

Jā, Kremlis pašlaik brutāli izmanto afrikāņu postu un vēlmi tikt pie naudas, savu konkrēto politisko mērķu sasniegšanai. 

Pašlaik, katru dienu Somijas robežu forsē ap 70 migrantu no Afganistānas, Jemenas, Sīrijas, Pakistānas, Tunisijas. Visi ir gados jauni vīrieši un pagaidām nav zināms vai viņi ir „tikai bēgļi“, vai arī ārvalstu „graujošo organizāciju“ aktīvisti. Šī iemelsa dēļ pagājušajā nedēļā Somija slēdza visus savas valsts robežas kontrolpunktus, izņemot vienu – galējos ziemeļos. Taču arī šo Raja-Josepi uzgāja migrantu mākoņi, kas turpināja to forsēt minoties ar saviem salauztajiem krievu velosipēdiem pa sniegu.  

Interesanti, ka premjerministru Peteri Orpo atbalsta arī opozīcija. Kara situācijā pozīcija ar opozīciju mēdz sadarboties. Šis ir šodienas somu unisona variants. 

Eksperti pieļauj, ka somiem būs jāslēdz visi kontrolpunkti ar Krieviju. Taču arī tad nav 100% droši, ka migranti neturpinās savu uzbrukumu par sniegotajām meža takām starp Krieviju un Somiju, jo žogs pagaidām nav visaptverošs. 

Šāds Krievijas organizēts migrantu uzbrukums ir jau noticis arī agrāk, 2015.gadā. Taču toreiz prezidentam Nīnisto izdevās šo akciju apturēt pēc sarunas ar Krievijas premjerministru Dmitriju Medvedjevu. Tolaik krieviem vēl bija konkrētas ekonomiskas intereses sadarbībai ar Somijā. Tagad šādu aktivitāšu vairs nav, jo Krievija tagad ir izolēta valsts. Šādā situācijai tai vairs nav ko zaudēt.     

Ko šāda nejēdzība dod krieviem?

Ar šo Kremlis var parādīt, ka tas spēj traucēt somiem arī miera apstākļos. Valdība Helsinkos tagad ir iespiesta kā knaiblēs starp humanitāru attieksmi un nacionālās drošības vajadzībām. Jā šāda kaitinoši intensīva migrantu plūsma var tik ļoti satracināt vietējos vēlētājus, ka tie ir gatavi turpmāk nomainīt valsts vadību pret daudz konservatīvāku un izraisīt nemiera viļņus visā sabiedrībā, tad Putins būs panācis savu – no stabilas un līdzsvarotas valsts Somija pārvārtīsies nervozu lēkmju plosītā haosā. Tādu valsti ir daudz vieglāk iekarot un pakļaut sev arī krievu okupantam. 

Nevar apgalvot, ka būtu ļoti vienkārši šādu migrācijas krīzi apturēt un apdzēst sprēgājošu nervozitāti, kuru tā ir izraisījusi. Somi redz kurš to dara. Viņiem ir sena un sāpīga pieredze konfliktos ar krieviem. Savas teritorijas un suverenitātes zaudēšanas dēļ. Jeb kā savulaik precīzi šo domu formulēja prezidents Sauli Nīnisto: „ Mums nav bail, bet mēs zinām kas tas ir un tāpēc esam modri.“ 

Tātad – ar šo Ukrainas karš ir piezadzies mums tuvāk, jo „krievs“ sāk demolēt nākošo – suverēnās kaimiņvalsts robežu. Tas ir drauds visai Eiropas Savienībai un NATO, jo Somijas robeža ar Krieviju ir arī šo organizāciju ārējā robeža. Kaut arī pašlaik vēl netiek likti lietā šaujamieroči, uzbrukums ir sācies. 

Paralēli šim procesam varam redzēt Kremļa mēģinājumus „raustīt“ komunikācijas kabeļus Baltijas jūrā (starp Zviedriju un Igauniju) un darīt visu iespējamo, lai Eiropas ūnijas dalībvalstīs palielinās prokremlisko valdību skaits (Slovākija). Kremļa metode ir veca un parasta – traumēt un pārbaudīt valstu izturības spēju. Tas nozīmē, ka pašlaik notiek „traumēšanas“ mēģinājumi pavisam tuvu Latvijai. Tepat – Ziemeļeiropā.

Krieviem, protams, nepatīk, ka somi tik aktīvi palīdz Ukraiņiem viņu cīņā pret Putina armiju. Viņi ir nikni par to, ka mēs redzam ukraiņu cīņu pret Kremli arī kā savu interešu aizstāvību. Ja Putinam izdosies ilgstoši noturēt Ukrainas fronti, pateicoties saviem mīnu laikiem, nekustīgā pozīcijā, tad šāds notikumu attīstības stils, protams, ietekmēs arī mūsu drošību. 

Somijas notikumi liek mums nopietni pārdomāt vai mēs esam gatavi visļaunākajai notikumu attīstības gaitai?

Vai esam gatavi izturēt un aizstāvēties?