Šodien publiskota informācija par to, ka krievu vairākums tomēr turpina atbalstīt Putina karu Ukrainā. Pēc pāris mēnešiem varēsim atzīmēt šī kara divus gadus. Taču neraugoties uz sankcijām un kritušajiem, krievi vēlas savu diktatoru atbalstīt. Pētījumu veicis Carnegie Russia Eurasia Center un Levada centrs Krievijā. 75% pilnībā vai daļēji atbalsta šo karu, 68% pieprasa karu turpināt un 22% nevēlas pieļaut nekādas miera sarunas ar ukraiņiem. Visvairāk kara atbalstītāju ir gados vecāku vīriešu un sieviešu vidū. Tikai 9% aptaujāto neatbalsta šo karu un nevēlas to turpināt. 29% ir gatavi piekāpties Ukrainas prasībām, lai šo karu pārtrauktu. 22% domā, ka miera sarunas ir iespējamas. Aptaujā piedalījušies 1600 cilvēku laikā no 2022.gada augusta līdz 2023.gada augustam. Rezultāts rāda, ka krievu tauta ir pārsteidzoši vienota savā atbalstā Ukrainas karam. Viņi ir pārliecināti, ka Putins visu laiku cīnās ar Rietumiem un NATO, kas vēloties sagraut Krieviju. Tātad – turpina nezināt un nesaprast kāpēc šis karš vispār notiek.

Vairums aptaujāto piekrīt, ka karš ievilksies garumā, taču viņus tas neinteresējot. Šo efektu Putins ir panācis izvairoties no masveida mobilizācijas. Tāpēc cilvēkiem liekas, ka karš ir kaut kur tālu un uz viņiem nemaz neattiecas. 

Protams, ka nav viegli veikt šādas aptaujas Krievijā, taču Levada Center līdz šim vienmēr darījis savu darbu atbildīgi un iespējami godīgi. Lai arī visi nav bijuši gatavi atbildēt uz aptaujas jautājumiem un nav zināms cik daudzi no aptaujātajiem patiešām pauž savas domas, nevis izliekas par patriotiem, tendence tomēr ir redzama.  Krievi atbalsta šo karu. 

Iemesls ir : Putina propaganda un „nacionālais lepnums“. Putinam ir izdevies krieviem iestāstīt melu stāstu par to, ka „visi vēlas Krievijai uzbrukt“ un to pakļaut sev. Tāpēc Kremlis tagad Ukrainā „aizstāvoties“. Lai gan nevienam šī aukstā un nolaistā zeme nav vajadzīga. Tai nav ko piedāvāt pasaulei, jo Krievija vienmēr bijusi nabaga un atpalikusi. 

Taču pašiem krieviem tā neliekas. Viņi sevi un savu Krieviju redz kā pieprasītu un iekārojamu.

Smieklīgi, bet fakts.  

Tāpēc artilērijas uzbrukumi Ukrainai turpināsies arī šoziem. Pērn krievi šāva Ukrainas virzienā 1200 raķešu, lai sagrautu elektropiegādi civiliedzīvotājiem. Mērķis bija salauzt ukraiņus, lai viņi neiztur un padodas. Taču šāds projekts krieviem pērn neizdevās. Tagad Kremlis turpina 100% graušanas taktiku un cer, ka vismaz šogad ukraiņi neizturēs un padosies.

Mocīšana turpināsies. 

Frontē notiek labas lietas. Ukrainas spēki jau vairākas nedēļas pēc kārtas turpina izcelšanos Dņepras otrajā krastā un faktiski ir tur jau nostiprinājušies. Kaujas ir skarbas. (BBC) Pārcelšanas turpinās, taču krievi šauj uz laivām un ievainotie slīkst. 

“Kad sākām pārcelšanos pāri upei, krievi jau bija informēti par šo akciju. Pretīgi, ka šī informācija pie viņiem bija nonākusi. Viņi precīzi zināja kur un kā mēs forsēsim Dņepru un tāpēc šāva ar granātmetējiem, artilēriju un uzbruka no gaisa. Godīgi sakot, brīnos ka es izkļuvu dzīvs cauri ugunslīnijai“, – atzīstas kāds ukraiņu karavīrs BBC. Pašlaik ukraiņu spēki ir nostabilizējušies ap Krinkiju.

Krievu armijai arī ir lieli zaudējumi šajās upes kaujās. „Tur ir elle. Neviens nevēlas doties turp karot. Visi pamatīgi piedzeras, ja saņem pavēli braukt uz turieni“, – stāsta BBC krievu karavīrs. 

Lielbritānija publiskojusi ziņojumu par krievu armijas zaudējumiem šajā karā. No 280 000 – 350 000 kritušo. Krievu puse šos skaitļus mēģina noklusēt vai noliegt, jo valstī eksistē sena „klusēšanas kultūra“, kas pieprasa nepatīkamas ziņas priekšniekiem nestāstīt. (DN)

Mihailo Podoļaks tikko informēja, ka ukraiņi pariet pie nākamā kara stratēģijas etapa. To pieprasa ziemas apstākļi un Ukrainas kara resursu pārdalīšana. Efektīvi aizsargājos pilsētas, turpinot ofensīvas iesāktajos sektoros, ieskaitot Krimu un Melno jūru. Galveno vērību pievēršot pretgaisa aizsardzības sistēmas vajadzībām apdzīvotajās vietās. (DN) 

Nepatīkamas ziņas no ASV, gadu mijā beigšoties pabalsti Ukrainai. Iemesls ir pieaugošais republikāņu spiediens uz kongresu, kas seko Donalda Trampa nostādnēm. Viena daļa republikāņu nostājušies pret un vēlas turpināt palīdzību Ukrainai. Taču vairums Trampa iespaidā, vēlas šo palīdzību apturēt. (Bloomberg News, Financial Times).