Militāristu tvēriens krievu sabiedrībā vienmēr bijis spēcīgs un skarbs. Tagad tas kļuvis smacējošs. Tikko diviem cilvēkiem tika atņemta pat Krievijas pavalstniecība tāpēc, ka abi centās izvairīties no iesaukšanas armijā. Līdz šim šādi gadījumi pie krieviem nav tikuši konstatēti. (Meduza) Abi vīrieši (21 un 24 gadus veci) no bijušajām PSRS republikām pieteikušies Krievijas pilsonībai ar solījumu dienēt krievu armijā. Taču iesniegumos norādīti fakti, kas it kā neļauj uzņemties karaklausību. Tad nu Čeļabinskas tiesa viņiem Krievijas pilsonību atņēmusi un abi pametuši valsti.

Problēmas ar kara komisariātu ir arī citiem. Iesaukt var ikvienu, jebkurā laikā. (Washington Post). Ja nav citas iespējas kā izvairīties no karošanas, tad krievi mēģina dezertēt. Pēdējā laikā diezgan daudzi krievu dezertieri runā par savām problēmām ārzemju medijos. Dzīves apstākļi krieviem frontē esot neciešami un dzīvībai tur neesot nekādas vērtības. „Nebūšu es, tiks atvesti nākamie“- secina Deniss (The Insider)

Dezertēt frontē praktiski neesot iespējams, jo teritoriju aiz ierakumiem krievu armija ir mīnējusi. To skarbi uzrauga droni.  Pārkļūt pāri frontei miera apstākļos nav iespējams. Kaujas laikā var mēģināt to darīt, ja ir ievainojums. Vislabākais kā pazust no šī murga ir bēgt „atvaļinājumā“ laikā, samaksājot kontrabandistiem.  

Ivans stāsta, ka krievu armijai vispār esot raksturīgi cīnīties līdz brīdim kamēr vairums (ja ne visi) uzbrucēji ir gājuši bojā. „Ja 85% ir krituši un mūsējie kauju vairs praktiski nevar turpināt, tad drīkst atkāpties“, – konstatē Igors The Washington Post slejā. Viņam izdevās aizbēgt no armijas un karošanas pateicoties atbalsta organizācijas “Ej caur mežu“ līdzdalībai. Saņemot pamācības kā bēgt, kā pieprasīt politisku patvērumu ārzemēs, kā atrast ekonomisku palīdzību. „Mums ir tūkstošiem maršrutu, kas ved ārā no Krievijas. Ir cilvēki, kas palīdz dezertieriem šķērsot Krievijas robežu“- skaidro organizācijas dibinātājs Grigorijs Sverdlijs. 

Pašlaik krievu pusē gājuši bojā 39 424 karavīri. (BBC) Iespējams, ka skaitlis ir daudz lielāks, jo krievu puse savus upurus neapkopo. Šie skaitļi nāk no medijiem, kas saskaitījuši bēru sludinājumus, tuvinieku paziņojumus sociālajos medijos, lokālo mediju ziņas, apdrošināšanas lietas un apbedījumu pieaugumu kasētās Krievijā. 

Tikmēr frontē turpinās krievu spiediens Kupjanskas un Harkivas virzienā.  Šo pilsētu kara sākumā okupēja krievi, pēc tam ukraiņi to atbrīvoja. Tagad krievi mēģina to sagrābt atkārtoti. Otrs krievu armijas ārdīšanās virziens ir Limana un Bahmuta. Pagaidām ukraiņi turas pretī, bet situācija “ir komplicēta“, – šodien izteicās ukraiņu armijas Sauszemes spēku ģenerālpulkvedis Okesandrs Sirskis.   

Kremlis šodien paziņojis, ka nosoda Somijas sadarbību ar ASV. Tā apdraudot Krievijas drošību. (SvD)