Speciāli TVNET

Putina šovs jeb Krievijas prezidenta tā saucamās vēlēšanas ir noslēgušas ar grandiozu imperatora Putina uzvaru. Viņš esot ieguvis gandrīz 90% vēlētāju balsu un krievi balsojuši aktīvi. Godīgi sakot, gaidīju Putina uzvaru ar 99,9%, bet izrādījās, ka „stila dēļ“ pārējiem amata pretendentiem tomēr tiek atvēlēti 10%, kas liecina par diktatora dāsnumu pret apkārtējiem. 

Kāpēc vispār šīs vēlēšanas bija vajadzīgas?

Šis jautājums mēdz „uzpeldēt“ bieži, kad velēšanas tiek rīkotas, piemēram, Krievijā, Kubā, Ķīnā vai Ziemeļkorejā. Tad visi zina un saprot, ka diktatūras režīma vadonis uzvarēs ar pārliecinošu vairākumu, jo nekāda godīga balsu skaitīšana nenotiks. Jau iepriekš zināms, ka nevienam citam nekādu iespēju konkurēt nebūs un notiekošais būs iestudēts šovs (masu pasākums) ar vadoni galvenajā lomā. Taču vēlēšanas tiek rīkotas.  Kāpēc Putinam, Kimam vai Sji Dziņpinam tās ir vajadzīgas? Lai tēlotu pasaulei demokrātiju un manifestētu savai valstij vadoņa ideju uzvaru? Putinam patīkot visa šī kņada un nervozitāte ap vēlēšanu sagatavošanas procesu, jo tā rada spriedzi, kas ir nepieciešama pārmaiņai viņa vienmuļajā diktatora dzīvē. 

Viss, ko Putins ir „sastrādājis“ Krievijā un Ukrainā prasās pēc loģiska izskaidrojuma, jo pārāk daudz no Kremļa propagandas manipulācijas ir prātam neaptverami izdomājumu samezglojumi, kuriem nav sakņojuma reālajā dzīvē.  No kurienes ceļas šie Putina veidotie meli un vēstures izdomājumi, kas it kā attaisno katru neloģisko diktatora iegribu un vajadzību?  Proti – izgudrot melu pasakas, lai attaisnotu nepamatotu uzbrukumu kaimiņu zemei Ukrainai. Spītēties un turpinās šo nejēdzīgo karu, uz tā fona sarīkojot sev vēlēšanu šovu ar 90% uzvaru?  Upurēt tūkstošiem dzīvību savu murgaino ideju vārdā? 

Manuprāt iemesls ir paša Krievijas prezidenta Vladimira Putina privātās problēmās, kas izpaužas viņa antisociālajos uzvedības traucējumos. Protams, ka man nav tiesību veikt diagnozi kaimiņvalsts prezidentam, taču noteiktus secinājumus un slēdzienus par viņa uzvedību ir iespējams veikt arī ārpus ārsta kabineta. Tāpēc vēlos jums piedāvāt pavisam īsu ieskatu psihopātu simptomos un pazīmēs. To var uz drīkst darīt tāpēc, ka psihopātija šodien vairumā valstu netiek uzskatīta par psihiskās slimības diagnozi, bet gan par psihopatoloģisku stāvokli. Tam raksturīgs empātijas trūkums un nespēja just līdzi citiem un saprast savu vainu nodarījumos; patoloģisks melīgums, impulsivitāte un magnetzējošs, ārējs šarms. Vai šīs pazīmes ir atiecināmas arī uz pašreizējo Krievijas diktatoru kā personu? 

Apkopojot zinātnes jaunākos atklājumus šajā jomā, vēlos uzsvērt, ka praksē tiek izmantoti testi psihopātijas novērtēšanai. Piemēram, “Hare Psychopathy Checklist Revised” (PCL-R), kas sastāv no 20 punktiem, kur katrs gadījums tiek vērtēts individuāli, lai noskaidrotu psihopātiskās personības iezīmju pakāpi. Testa realizācija aizņem aptuveni 90-120 minūtes u.t.t. Taču šajā gadījumā vēlos jums piedāvāt 12 dominējošās psihopātijas iezīmes, kas ļaus tālāk analizēt aizvadīto Krievijas vēlēšanu gaitu. 

12 visbiežāk sastopamie psihopātu simptomi un pazīmes

Psihopāti ir cilvēku grupa, kas  spēj šķietami labi funkcionēt sabiedrībā. Viņiem mēdz būt ģimenes, bērni un darbs. Tomēr antisociālas uzvedības novirzes bieži vien rada problēmas ar  tuviniekiem, kolēģiem un sociālo kontekstu. Cilvēkiem ar psihopātijas īpatnībām ir raksturīgas sekojošas izpausmes: 1) Impulsivitāte jeb tieksme darboties pēkšņi no nejaušas ierosmes, bez domāšanas. Viņi rīkojas nepārdomāti, bezbailīgi un rada riskantas situācijas sev un pakārtējiem. Nespēj plānot savu dzīvi un darbus uz priekšu un neprot analizēt un novērtēt savas rīcības sekas. Viņiem parasti trūkst ilgtermiņa mērķu, tālredzības domāšanā. 2) Antisociāla uzvedība. Psihopātiem nerūp sabiedrības noteikumi vai normas. Viņi rīkojas tā, kā viņiem patīk un ir pārliecināti, ka viņi tā drīkst darīt. Daudzus tas noved pie tā, ka viņi iesaistās noziedzīgos darījumos, jo nespēj atšķirt labo no ļaunā. 3) Emocionālās dzīves trūkums. Psihopātiem ir izteikts empātijas un emociju trūkums. Impulsivitāte it kā rada emocionaliotātes iespaidu, taču faktiski tie ir dusmu, nevis emociju izvirdumi. Šos cilvēkus bieži uztver kā ļoti aukstus, mazemocionālus, jo viņi  izturas dominējoši pret apkārtējiem cilvēkiem. Nespēj izjust vainas apziņu un nožēlu, pat ja ir rīkojušies slikti. Psihopāti ir vienaldzīgi pret citu cilvēku jūtām un domām. Viņiem nerūp apkārtējie un viņus neuztrauc citu bēdas vai problēmas. Viņi var izlikties un tēlot, ka ir līdzjūtīgi, taču parasti to dara tikai tad, ja spēj panākt sev no tā kādu ieguvumu. 4) Manipulatīva uzvedība. Novērojot citu vājās puses, psihopati izmanto tās savās interesēs, pakļaujot šo cilvēkus sev. Reizēm ir grūti atpazīt šo krāpšanu, jo viss tiek izdarīts ļoti prasmīgi. Taču šādi psihopāts rīkojas, jo ir pilnīgi vienaldzīgs pret citu cilvēku emocionālo dzīvi. Egoisms parasti tiek noslēpts aiz šarma un elegances, un no malas var izskatīties ļoti šarmanti, taču faktiski tā ir manipulācija. 5) Mītu mānija. Psihopāti vienmēr ir negodīgi un mēdz daudz melot, neatkarīgi no tā, vai tam ir vai nav iemesls. Ja viņus pieķer melos, viņi tik un tā spēj noliegt izdarīto un nemaz nejūtas slikti un nenožēlo nodarīto. 6) Virspusējs šarms un harizma. Daudzi psihopāti ir šarmanti, harizmātiski un ar pārsteidzoši plašu uzvedības atvēzienu un vārdu krājumu. Viņi bieži glaimo citiem un izsaka apkārtnei komplimentus. Rada ap sevi elegances auru un magnetizē apkārtējos. 7) Grandiozā pašapziņa. Psihopāti uzskata, ka ir labāki par citiem. Uzskata sevi par gudrākiem, prasmīgākiem un cienīgākiem un zina, ka ir pelnījuši lielus panākumus šajā dzīvē. Viņiem dažkārt var būt arī narcisista iezīmes. 8) Bezatbildība. Psihopātiem ir raksturīgi neuzņemties atbildību par savu rīcību, tā vietā padarot citus par vainīgiem. Viņi vienmēr noliedz izdarīto. Savās kļūdas un problēmās parasti vaino kādu citu cilvēku vai iedzīvotāju grupas. 9) Kontroles trūkums pār savu uzvedību. Psihopātiem bieži trūkst kontroles pār savu uzvedību. Daudzos gadījumos tas ir acīmredzams jau pirms 12 gadu vecuma. Viņus viegli izprovocēt agresijai, viņi spēj rīkoties vardarbīgi un bieži mēdz rīkot dusmu lēkmes. Tomēr dusmas var ļoti ātri pāriet, tiek apvaldītas un cilvēks pēkšņi uzvedas pavisam normāli. It kā nekas nebūtu noticis. 10) Parazīta dzīvesveids. Psihopāti bieži finansiāli ekspluatē citus cilvēkus. Rada situāciju, lai apkārtējie viņus uztur, jo uzskata, ka ir labāki par citiem, un neuzņemas atbildību par savu rīcību. Tā kā viņi ir harizmātiski un manipulatīvi, viņiem tas pārāk bieži arī izdodas. Nekad nejūt vainas apziņu un nožēlu, tāpēc labprāt dzīvo uz citu rēķina. Piemēram, viņi var nesamaksāt rēķinu restorānā vai neapmaksāt rēķinus vispār. Uzskatot, ka tas jādara citiem. 11) Vajadzība pēc uztraukuma stimulācijas/stresa. Psihopatiem ir liela vajadzība pēc dopamīna uzplūdiem, un viņi viegli garlaikojas ikdienas dzīvē. Savas impulsivitātes dēļ mēdz iesaistīties ļoti riskantos vai pat bīstamos pasākumos, jo meklē provocējošus izaicinājumus, tiesājās, iet apzināti uz kariem un konfliktiem. 12) Erotiska izlaidība. Psihopāti bieži iesaistās daudzās un īslaicīgās seksuālās attiecībās. Tā kā  attiecību sākumā tiek uzskatīti par apburošiem, tad viņi viegli piesaista sev citus cilvēkus. Apbur tos. Uzvedību nosaka arī viņu vajadzība pēc uzbudinājuma. Tomēr ar laiku tuvās attiecības sabrūk, jo viņi nespēj neko dot otram cilvēkam.Tikai ņemt. 

Psihopāti pie politiskās varas

Iespējams, ka uzskaitītie 12 punkti, palīdzēs atpazīt psihopātus vistuvākajā apkārtnē. Ļaus saprast dažu paziņu vai kolēģu savādo uzvedību, jeb izskaidros citu cilvēku nejēdzīgo rīcību vai melīgās „liecības“ un „atmaskojumus“. Taču krietni traģiskāk ir apzināties, ka personas ar psihopātijas iezīmēm prot un spēj nonākt arī pie visaugstākajām varas svirām un caur savu impulsivitāti, neapdomību, manipulatīvo uzvedību, mītu māniju un bezatbildību spēj novest pasauli līdz kodolkara draudiem. Proti, viņu kontroles trūkums pār savu uzvedību, nespēja novērtēt savu rīcību un prasībā pēc trauksmes un izaicinājumiem, var nogrūst cilvēci pie iznīcības, aizraujot postā mūs visus.  

Pagaidām nav noskaidroti precīzi iemesli, kāpēc cilvēks kļūst par psihopātu. Domājams, ka psihopātiju izraisa sarežģīta ģenētikas un vides faktoru kombinācija. Pisano u. c. (2017) raksta, ka bērni disfunkcionālā vidē un audzināšanas defekti var veicināt psihopāta iezīmju attīstību. Cerams, ka zinātne drīz nonāks pie gaidītajiem slēdzieniem, kas palīdzēs laikus atklāt šī psihopataloģiskā stāvokļa izraisītājus un veicinātājus. Taču pagaidām mums visiem jāsamierinās ar atklājumu, ka psihopāta nonākšana pie varas var radīt virkni ļoti nopietnu problēmu ne tikai privātajā vai darba dzīvē, bet arī starptautiskajā politikā. Tieši tā kā mēs to pašlaik varam novērot Krievijas vēlēšanu „iznākumā“, Ukrainas kara izraisītajā politiskajā un ekonomiskajā krīzē visā pasaulē, kuru sekas ietekmē arī manu un jūsu privāto labklājību un ikdienas komfortu. Saprotot, ka iemesls varētu būt arī viena varas cilvēka apzināti izrasītie traucējumi.  

Psihopāti mēdz būt greizsirdīgi un atriebīgi. Vladimirs Putins pēc savas vakardienas „uzvaras vēlēšanās“ pirmo reizi nosauca vārdā savu konkurentu, „anonīmu blogeri“ Alekseju Navaļniju, konstatējot, ka viņam nevajadzēja atgriezties Krievijā. Pie kam, nekautrējas piebilst, ka īsi pirms Navaļnija nāves esot runāts par viņa apmaiņu ar kādu Krievijai vajadzīgu cilvēku no cietuma Rietumos. Ar nosacījumu, ka Navaļnijs (pēc atbrīvošanas un nonākšanas Rietumos) nedrīkstētu agriezties atpakaļ Krievijā. Grūti noticēt, ka tieši šajā brīdī ieslodzītais saslima tik smagi, lai nomirtu dienu pirms atbrīvošanas. Domāju, ka Navaļniju nogalināja nevis apstākļi, sagadīšanās, bet gan tas tika darīts ar Putina ziņu.  

Visbeidzot – psihopāti ir bijuši visos laikos un viņu nonākšana varas pozīcijās laikabiedriem ir maksājusi neciešami dārgi. Izņēmums neesam arī mēs tagad – 2024.gadā.