11 gadus vecs zēns šodien miris slimnīcā pēc Krievijas uzbrukuma Kupjanskai, Harkovas apgabalā.(TT) Ukrainas pretgaisa aizsardzība naktī iznīcināja četrus Krievijas dronus. Krievi šonakt uzbruka arī ar trim raķetēm. (TT)

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs vēlas izveidot 100 miljardu eiro fondu Ukrainai, lai mudinātu kaimiņvalstis vairāk atbalstīt ukraiņus. Fonds darbotos piecus gadus. Priekšlikums tiks apspriests NATO ārlietu ministru sēdē. Tātad ­ 32 NATO dalībvalstis iemaksātu fondā naudu proporcionāli savu ekonomiku lielumam/spējām. Šādi tiks mēģināts aizstāt amerikāņu atbalstu. (TT)

Krievijas raķešu uzbrukumos Dņepras pilsētas centram ievainoti18 cilvēki. Uzbrukuma laikā tika sagrautas gan vidusskola, gan bērnudārzs. Gubernators Sergejs Lisaks ziņoja, ka pieci bērni esot hospitalizēti. (AFP)

Mobilizācijas vecuma ierobežojums Ukrainā tomēr ir samazināts no 27 uz 25 gadiem.

Tas nozīmē, ka visi Ukrainas pilsoņi vecumā no 25 līdz 60 gadiem var tikt iesaukti militārajā dienestā. Jautājums par mobilizācijas vecuma samazināšanu ir izraisījis debates visā valstī. Taču Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir nepieciešami papildspēki. Pavisam ukraiņiem esot vajadzīgi 500 000 jauno karavīru. Uzskata, ka pretinieku – Krievijas bruņotie spēki katru mēnesi pieņem darbā armijā ap 30 000 jaunu karavīru. (TT)

ASV iestādes esot brīdinājušas Krieviju, ka Maskavas koncertzālē “Crocus” būs teroristu uzbrukums. Tas noticis vairāk nekā divas nedēļas pirms reālā uzbrukuma Maskavā. To vēsta laikraksts The Washington Post, atsaucoties uz anonīmiem avotiem. Laikraksts norāda, ka ASV brīdinājums ietvēra norādi, ka uzbrukumu plānojot ISIS teroristu šūniņa. Atbildību par to ir uzņēmies IS atzars ar nosaukumu IS-Khorasan jeb IS-K. Diemžēl Krievijas prezidents Vladimirs Putins trīs dienas pirms uzbrukuma noraidīja šādu ASV brīdinājumus un neņēma to vērā. Pēc notikušā visu vainu cenšoties uztiept ukraiņiem.  (SvD)

Grūti savervēt jaunus Krievijas karavīrus karam Ukrainā. Tiem, kas šodien paraksta līgumu, ir jānostrādā nenoteiktu, nevis ierobežotu dienesta laiku. Tāpēc Krievijā ir uzsākta milzīga reklāmas kampaņa, lai vīrieši tomēr vēlētos karot. Aprīļa sākumā sākās jauna Krievijas karavīru mobilizēšana karam Ukrainā. Krievijas Aizsardzības ministrijas mērķis esot savākt 400 000 karavīru. Atšķirībā no pagājušā rudens mobilizācijas, kad tika iesaukti vairāk nekā 300 000 rezervistu, šodienas mērķis esot panākt, lai Krievijas vīrieši parakstītu līgumus vai nu ar Krievijas Aizsardzības ministriju, vai kādu no algotņu grupām, piemēram, Vāgneru.

Lai piesaistītu Krievijas karotājus, tiek izmantota plaša reklāmas kampaņa. Kopš marta vien Krievijas lielākajā sociālajā vietnē Vkontakte ir publicēti 53 000 sludinājumu par līgumu dienestam armijā. To liecina neatkarīgā Krievijas laikraksta Novaja Gazeta Europa veiktā izmeklēšana. Krievijas Aizsardzības ministrijas publicētajos klipos redzami jaunie karavīri, kas stāv rindā, lai saņemtu ieročus. Taču reālā aina var būt arī citāda. Sociālajos medijos parādās ziņas no Krievijas, kuras liecina, ka nākamos karavīrus sagrābj nakts vidū uz aizved no mājām uz karu. Neatkarīgi no viņu medicīniskās vēstures, vecuma vai militārās pieredzes.

 Aktīvisti un cilvēktiesību organizācijas arī brīdina, ka mobilizācija esot īpaši vērsta pret etniskajām minoritātēm Krievijā. Trauksmes signāli pienāk no Burjatijas Republikas, kur lielākā daļa iedzīvotāju pieder burjatu minoritātei. SVT korespondents Krievijā Berts Sundstrēms stāsta, ka Maskavā arī esot jūtams satraukums par notikumu attīstību.