Ziņojumi par karu gaitu Ukrainā ir pretrunīgi. Taču jau vairākas nedēļas tiem ir viens kopsaucējs: krievi spiež ukraiņus uz priekšu un aizstāvjiem pietrūkst pretgaisa aizsardzības, munīcijas, artilērijas un karavīru, lai izturētu šo ofensīvu. Saskaņā ar ASV ideju laboratorijas ISW aprēķiniem Krievija no 9. līdz 15. maijam ir iekarojusi ap 200 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Vai tā ir vai nav? Pieņemsim, ka ir. Tad šis fakts ir vajadzīgs, lai vēlreiz pamodinātu sabiedroto politiķus Berlīnē un Parīzē  uz nepārprotami pateiktu, ka  pēdējais brīdis palīdzēt Kijivai vairāk. Zeļenskis uzskata, ka tas ir tikai sākums vērienīgai Krievijas ofensīvai. Viņam šķiet, ka ukraiņi ir izdarījuši visu, bet Eiropa dara – par maz. 

Viens no iemesliem, kādēļ Ukraina ir spiesta cīnīties “ar vienu roku”, jo otra ir “sasieta aiz muguras”. Krievi apšauda Ukrainas mērķus, bet ASV aizliegusi ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus, lai uzbruktu mērķiem Krievijas iekšienē.Tas dod Krievijai daudz priekšrocību. Piemēram, Kremlis uzbrūk Harkovai, izmantojot no iznīcinātājiem izšaujamās bumbas. Atšķirībā no raķetēm un droniem, šīs bumbas nevar notriekt ar pretgaisa aizsardzības līdzekļiem. Tāpēc vienīgā iespēja ir uzbrukt lidmašīnām, kas šos ieročus transportē. Lidmašīnas nosēžas un „ir mājās“ Krievijas robežas viņā pusē.

Zelenskis intervijā aģentūrai AFP vakar sacīja, ka situāciju varētu atrisināties, ja Ukrainai tiktu dota zaļā gaisma cīnīties pret Krievijas iznīcinātājiem Krievijas gaisa telpā. Ar Rietumu piegādātajiem pretgaisa aizsardzības līdzekļiem. Vai vēl labāk – ar kaujas lidmašīnām F-16, kas vēl nav ieradušās. Ukrainai būtu nepieciešami 120-130 šādi moderni iznīcinātāji.(AFP)

Vakar un šodien Kijivas militārā vadība apgalvo, ka Ukrainas pretuzbrukumi ir “stabilizējuši” situāciju frontē Harkivas reģionā un palēninājuši Krievijas virzīšanās tempu.

Maza panika ir vajadzīga, lai panāktu lielu rezultātu. Iespējams, ka pašreiz redzam tieši šo fāzi.

Putins Pekinā vakar paziņoja, ka Krievijas ofensīva ir veiksmīga un norit saskaņā ar plānu. Taču “pagaidām” nav plānots ieņemt Ukrainas otro lielāko pilsētu Harkivu. Pēc Putina teiktā, mērķis esot izveidot šajā reģionā buferzonu, lai noturētu Ukrainas armiju maksimāli tālu no Krievijas robežas. Šo apgalvojumu nevar ”ņemt par pilnu”, jo dažas dienas pirms 2022. gada 24. februāra uzbrukuma Ukrainai,  Putins apgalvoja, ka Krievija savai kaimiņvalstij nekad, nemūžam neuzbrukšot. Putins melo katru dienu un tas ir jāņem vērā. 

Dažādos avotos krievi ārzemēs pauž pašlaik dažādus scenārijus par šī kara iespējamo iznākumu. Es nekad nepaļaujos uz šiem komentāriem un tos necitēju, jo neuzskatu par kompetentiem. Piemēram: rēķini par to, ka Krievijas iedzīvotāju skaits (142 miljoni) kādreiz bija 3,5 reizes lielāks nekā Ukrainā. Tagad okupācija un masveida bēgšana no Ukrainas ir palielinājusi šo starpību līdz 7 reizēm.” Ar šādiem tempiem Harkiva kritīs gada laikā, bet Odesa – nākamgad,” raksta krievu emigrējošais oligarhs Hodorkovskis X. Viņš uzskata, ka, karam beidzoties, Krievijas karavīri, visticamāk, atradīsies uz Polijas robežas. Vienīgais veids, kā novērst sakāvi, ir pastiprināt atbalstu Ukrainai un apturēt Putinu tagad. Vai klausīties šos Hodorkovska izpaudumus? Domāju, ka nav ko klausīties. Ekonomists nevar plānot procesus, kas notiek sabiedrībā un nespēj prognozēt šī kara gaitu, jo nav kompetents norisēs, kuras analizē.  

Katru dienu lasot un studējot faktus par šī kara gaitu, domāju par to, ka cilvēkiem vairs nav skaidrs kurš kaut ko saprot un kurš tikai runā tukšu, lai pats būtu populārs. Neesmu kara eksperts un nevaru prognozēt šī bruņotā konflikta iznākumu. Taču redzu, ka informācija par šī kara gaitu medijos tiek nomainīta ar skandaloziem „atklājumiem” un populāru personu „minējumiem“, kas ir traģiski. Tas ir tieši tas pats kā jautāt Raimondam Paulam par Eirovīzijas dziesmu konkursu un ticēt, ka viņš zina kā tur uzvarēt. Jo pats taču komponē. 

Tāpēc aicinu turpināt sekot šī kara gaitai un rūpīgi uzraudzīt brīdi kad situācija var kļūt bīstama arī mums.