Dramatiski beigušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Vladimirs Putins rezultātu svinējis no prieka ēdot popkornu, –  tā šorīt ziņoja Zviedrijas radio.  Viņš uzvarējis Vācijā, Francijā, Austrijā. Daļēji arī Itālijā un Spānijā. Lielākā ūnijas konservatīvo politiķu grupa (EPP) palielinājusi savu deputātu skaitu, taču viņu veiksme (uz Kremļa sakacināto lielo dalībvalstu vēlētāju fona),  gaviļu fanfaras šodien neizsauc.  Lielās valstis Kremļa saimniekam bija vajadzīgas, lai sajauktu galvu turienes vēlētājiem savā labā. Dezinformācijai tika veltīti gigantiski resursi (sociālajos un viltotos interneta medijos) un “panākumi” tāpēc bija nodrošināti. Tur vēlētāji “uzrāvās” un nobalsoja netālredzīgi. Tagad Kremlim būs “kāja durvīs” EP lēmumu jomā un tieši ar šo sviru Putins plāno vieglāk uzvarēt Ukrainā un pēc tam pakļaut sev atlikušo Eiropu. Ja reiz Eiropas vēlētājs ir tik viegli apmānāms, tad kāpēc gan to neizdarīt ar melu palīdzību? Protams. Putins to zina un prot izmantot. Taču… vai viņa uzvara ir paliekoša? 

Francijas krīze

Smagākais cirtiens no Putina bija paredzēts Emanuelam Makronam, jo tieši viņš pašlaik Eiropā ir izšķiroši un apņēmīgi  rīkojies Ukrainas atbalsta virzienā. Starp citu, tikko Zeļenskis ar kundzi viesojās Parīzē. Tad nu Francijas vēlētāji ir smagi sapļaukājuši par to savu līderi. Kad svētdienas vakarā tika publicēti aptauju rezultāti Francijā, Marinas Lepenas Nacionālā partija bija ieguvusi 32,4 % balsu. Tātad divas reizes lielāku atbalstu nekā prezidenta Makrona partija “Atdzimšana”, kuras atbalsts samazinājies līdz 15,2 %. Tas nozīmē, ka Putina stipendiāte Lepena varētu iegūt 31 vietu parlamentā, tādējādi kļūstot par lielāko partiju Eiropas Savienībā. Šī iemesla dēļ Makrons šodien atlaiž parlamentu un aicina rīkot jaunas vēlēšanas – trīs gadus pirms viņa prezidenta pilnvaru termiņa beigām, ziņo Reuters. „Esmu nolēmis dot jums iespēju no jauna izvēlēties savu parlamentāro nākotni. Tas ir grūts un nopietns lēmums un rādīs jūsu uzticību. Esmu sadzirdējis tautas signālu, un es to neatstāšu bez atbildes,” – sacīja Makrons savā uzrunā Francijas televīzijā. Viņš uzskata, ka Francijas tauta ir pelnījusi stabilu politisko vairākumu, kas spēj pieņemt vienprātīgus lēmumus. Pie kam viņš piebilda sekojošo: “Nacionālistu pieaugums ir drauds mūsu demokrātijai”. Lepena uzņēma viņa lēmumu ar sajūsmu un ir gatava uzvarēt arī nākamajās vēlēšanās. Sajūsmā bija arī Francijas EP velēšanu lokomotīve Džordans Bardela, kuram izdevās ar Putina atbalstu “sagrozīt galvas” lielai Francijas jauno vēlētāju grupai. Pēc viņu domām Ukraina ir jāatdod Putinam uzreiz, jo “kaut kādas Krievijas nomales dēļ, nav jēgas pakļaut ekonomiskām problēmām kaimiņvalstis”.  Tā domā katrs trešais Francijas vēlētājs un vēlas pārtraukt palīdzēšanu Ukrainai.  Diemžēl. Ārpuskārtas vēlēšanas Francijā notiks tūlīt pēc Jāņiem –  jau 30.jūnijā un 7. jūlijā.  

Sociāldemokrātu kancleru un Ukrainas atbalstītāju Olafu Šolcu sodījuši vācieši. Arī Vācijā galēji labējā AFD guvusi ievērojamus panākumus un šobrīd ir lielāka par sociāldemokrātiem. Vēl dramatiskāks vēlēšanu iznākums ir Austrijā, kur galēji labējā Brīvības partija (FPÖ) ieguvusi vairāk nekā 25 % balsu un kļuvusi tāpēc par lielāko partiju valstī. Tas nozīmē, ka bijusī Vācijas Demokrātiskā Republikā jeb kādreiz krievu vadītā Austrumvācija (DDR)  nepārprotami nobalsojusi par atgriešanos Padomju Savienības ietekmes zonā. Vīne, kur krievu spiegi dzīvo netraucēti (kā pa savu virtuvi) demonstrē to pašu rezultātu un turpina pirkt gāzi un naftu no Krievijas. Līdzīgs rezultāts ir arī Itālijā, Portugālē un Spānijā. Tātad Putinam ir izdevies. Viņš ir uzvarējis šajās vēlēšanās. Cits jautājums – vai esošie deputāti  Eiropas centrā viņa „ždanokām” atļaus rīkoties? Tā kā to varējām novērot līdz šim? 

Ziemeļeiropas izrāviens

Pretēju tendenci Putina apstrādātajai Centrāleiropai demonstrē velēšanu iznākums Skandināvijā, Somijā un Baltijā. Te Putinam nav izdevies pakļaut sev vēlētājus. Lielākos panākumus Somijā un Zviedrijā guvušas Komunistu partijas, kas neatbalsta Putina uzbrukumu Ukrainai. Zviedru kreisie komunisti ieguvuši vienu deputātu vietu sev klāt. Pārējais deputātu sadalījumus ir saglabājies nemainīgs. Zaudētāji ir nacionāli orientētā partija Zviedrijas demokrāti (SD), kas zaudējusi vienu deputāta vietu Eiropas Parlamentā. Viņus žurnālisti pieķēra interneta troļļu dresēšanas akcijās un tautai tas nebija paticis.  Tātad nekādu būtisku pārmaiņu faktiski nav.  Viss paliek pa vecam. Vadībā ir sociāldemokrāti un liberāli-konservatīvie. Tās pašas partijas paliek Eiropas Parlamentā ar to pašu deputātu skaitu. Vēlēšanās Zviedrijā piedalījās un balsoja 50,7% balsstiesīgie vēlētāju, kas ir mazāk nekā iepriekš 2019.gadā. (53,7%)  

Vai trampistiem un putinistiem plānotais izdevās?

Kopumā ņemot – jā, izdevās. Lielajās savienības dalībvalstīs tika panākta galēji labējo partiju atdzimšana. Nevis tāpēc, ka “tāda ir tendence” un “tauta tā gribēja”, bet gan apzinātas manipulācijas rezultātā. Tāpēc paralēli konservatīvās Eiropas Tautas partijas frakcijai (EPP, 185) palielināsies arī Identitāte un demokrātija (ID, 58) un Eiropas Konservatīvie un Reformisti (ECR, 73) deputātu skaits. Kopumā zaudētāji ir sociāldemokrāti (S&D), liberāļi un zaļie.   

Aizvadīto vēlēšanu rezultāts ziņo par to kādas tendences attiecīgajā dalībvalstī ir manāmas, taču spoguļattēls tas nav.  Šajās vēlēšanās vēlētāji piedalījās gausāk, bija mazāk aktīvi nekā parlamenta vēlēšanu laikā tāpēc, ka neuzskata šī vēlēšanas par pietiekami svarīgām. Tas ir nepareizi, bet tā tas ir. Iemesls ir vienkāršs – Eiropas Savienība neprot sarunāties ar saviem vēlētājiem. Gigantisks Valda Dombrovska portrets uz pussagruvušas rūpnīcas mūra pie Gaisa tilta ir saziņa Sadama Huseīna stilā. Tā nav komunikācija un vēl mazāk PR. Tad kāpēc ar tik sliktu publisko attiecību praksi Jaunajai Vienotībai izdevās kļūt par šo vēlēšanu uzvarētāju? Domāju, ka viņiem “palīdzēja” sabiedrības bažas Ukrainas kara situācijā. Visas partijas tika šķirotas tikai divos apcirkņos : par vai pret ukraiņiem. Kara spriedzes apstākļos šāds komunikatīvs laiskums netraucēja, jo visi bažīgie skatieni bija vērsti pret “ždanokām”. Kopumā man patīk Latvijas vēlēšanu iznākums. Putina partijas Latvijā nav neko daudz panākušas. Ušakovs ir  kā vientuļa priede un viņa sabiedrotais trampists Vilis Krištopāns – tieši tikpat “viens pats”.  Jaunā Vienotība un Nacionālā Apvienība faktiski/praktiski ir viena un tā pati partija un tai ir 4 vietas parlamentā. Nekas būtisks (politiskajās nostādnēs) šīs abas partijas vairs neatšķir, kopš Vienotība iestājās EPP.  Tātad tās pašas Briseles mēbeles (kas tur jau bija) tagad tiks pārstumtas. Izņemot Kolu. Šī vēlēšanas pierādīja, ka personu pašdarinātās PR aģitācijas kampaņas sociālajos medijos vairs nedarbojas. Tāpēc Liānai Bokšai neizdevās iekļūt parlamentā ar savu atkrieviskošanas akciju, taču kolhoznieku partijas (Apvienotais Saraksts) karogam Reinim Pozņakam izdevās likt lietā savu automašīnu palīdzību ukraiņiem kā tramplīnu uz Eiropas Parlamentu. Cits jautājums ko viņš tur parlamentā izdarīs? Vai remontēs tur automašīnas?  Vienu deputāta vietu Jaunajai Vienotībai atņēma Progresīvie. Vienkārši tāpēc, ka šī kādreizējā centristu partija, (kopš pievienošanās EPP)  ir kļuvusi pārāk konservatīva. Par to nācās samaksāt ar -1 deputātu. 

Putins uzvarēja lielajās valstīs, bet zaudēja ziemeļu perifērijā. Cerams, ka ar to Eiropa būs glābta. 

Attēlā – populistu uzvara Vācijā (AP)