Zaporižjes tuvumā naktī gājuši bojā divi cilvēki. Viens – ievainots. Saskaņā ar gubernatora Ivana Fjodorova teikto, Krievija pēdējās diennakts laikā ir veikusi 391 uzbrukumu desmit vietās. Krievija apgalvo, ka esot beidzot iekarojusi Zaporižiju, bet pilnībā nekontrolējot reģionu. (TT) Gaidīsim neatkarīgas ziņas par Zaporižjas rajonu. Tur atrodas AES, tas ir svarīgi. 

Ukraina notriekusi 21 no 22 Irānā ražotajiem droniem “Šahed”, kurus Krievija pagājušajā naktī izmantoja uzbrukumos Ukrainas ziemeļu un centrālajai daļai, ziņo Reuters (atsaucoties uz Ukrainas gaisa spēkiem).

Pēc Krievijas raķešu lidaparāta uzbrukuma trešdien Dņipro pilsētai, tur gājuši bojā pieci cilvēki un 53 tika ievainoti. Tāpēc šodien ir izsludināta sēru diena. (The Guardian)

Uzbrukums iznīcināja bērnudārzus, skolas, slimnīcas un izraisīja ugunsgrēkus visā pilsētā. Uzbrukumā tika bojātas arī tirdzniecības ēkas. (TT)

Krievi apgalvo, ka viņu bruņotie spēki esot pārņēmuši kontroli pār rajonu Časivjaru, kas atrodas uz stratēģiski vērtīga paugura, netālu no Bahmutas. Citi avoti šo ziņu nav apstiprinājuši. 

Medijos atkal parādījušās ziņas par to kā krievi karo. Saskaņā ar Conflict Intelligence Team, neatkarīgas grupas (kas veic kara kartēšanu) datiem, Krievijas soda bataljonos “Štorm Z” karavīri tiek izmantoti kā “upurējamie kaujinieki”. Nav ziņu par to, cik daudz karavīru cīnās šajās vienībās, bet ir skaidrs, ka tās faktiski ir soda vienības. 

Antons, 31 gadu vecs, ir viens no tiem, kam izdevies dezertēt no bēdīgi slavenajām vienībām. 2023. gadā viņš iestājās Krievijas armijā, lai samaksātu savus parādus. Bija vajadzīga nauda. Taču pēc tam, kad viņš bija sūdzējies par funkcionējoša ekipējuma trūkumu, par sodu tika nosūtīts uz vienību “Štorm Z”, kas piedalījās kaujās pie Ukrainas pilsētas Kupjanskas ieņemšanas. (Vertska). Antona vienībā sākotnēji esot bijuši 600 karavīri, bet pēc divu mēnešu cīņām pie Kupjanskas, dzīvi bija palikuši vairs tikai 40 karavīri.

„Tas bija slaktiņš. Tikai pieci vai seši vīri no katras rotas atgriezās dzīvi no kaujām. Beigās palika tikai notiesātie, lāgie bandīti un mēs daži. Pavēle bija virzīties uz priekšu tālāk, par katru cenu. Kā man izdevās izdzīvot? To es nespēju saprast,” – viņš stāsta.

Šādi soda bataljoni un rotas kā “ Štorm Z” vienības, Krievijas armijā nav jauna parādība. Otrā pasaules kara laikā toreizējais Padomju Savienības diktators Josifs Staļins karavīrus, kuri pameta savas pozīcijas vai panikā devās uz bīstamākajām frontes vietām, sūtīja par sodu tieši vācu ugunī.

Arī Krievijas karavīri no “Štorm Z” vienībām ir liecinājuši par ļoti smagiem apstākļiem, nežēlīgu attieksmi pret savējiem un postu ierakumos. “Nepietika munīcijas priekšējai līnijai, nebija dzeramā ūdens,  beidzās pārtika. Ievainotie netika savākti un aizvesti pie ārstiem, mirušie joprojām pūst kaujas laukā,”- videoierakstā stāsta viens no karavīriem.

4. martā karavīri sasniedza Mokraja Orlovkas ciemu, kur viņi tika apšaudīti ar mīnmetējiem. Vienam no karavīriem tika ievainota galva, un 31 gadu vecais karavīrs apraksta aizvien haotiskāku situāciju. Viņš atceras: „Mums nebija ne jausmas, ko darīt tālāk. Nezinājām kur atrodamies, un komandieri neko neteica, uz jautājumiem neatbildēja. Kad konvojs tika apšaudīts, visi metās bēgt dažādos virzienos. Mēģinājām slēpties un beigās atradām slēpni pie kādas vecas ukraiņu sievietes, viņas virtuvē,” viņš stāsta.

Martā Antons nolēma dezertēt.  Vispirms aizbēga uz Baltkrieviju, pēc tam uz Armēniju. Tagad Antons atrodas kādā no Eiropas valstīm, kur gaida politisko patvērumu. Pielāgoties civilajai dzīvei nav bijis viegli. Ciešot no panikas lēkmēm. „Reiz, viens no mūsu komandieriem dzērumā uz mums kliedza: “Jā, mēs esam sātana orki. Mēs esam īstie orki! Mēs patiešām tādi esam!”