Krievi vakar intensīvi bombardējuši Hersonu. (The Guardian) Iznīcinātas ēkas, bojāta ūdens piegādes sistēma, iznīcināta skolas ēka un veikals. “Brīnumainā kārtā neviens nav cietis,” – raksta Romāns Mročko. (Ukrinform)

Krievijas rietumos (Rostovas apgabalā) pašlaik deg naftas bāze. Ugunsgrēks izcēlies pēc ukraiņu drona trieciena. Neviens neesot cietis. Ukraina ir pastiprinājusi uzbrukumus infrastruktūrai. Piemēram, naftas un gāzes iekārtām Krievijā. (DN)

Vakar rakstīju par to, ka Krievijas valdība plānojusi nogalināt vairākus Eiropas aizsardzības grupu vadītājus. Zviedru Krievijas eksperts Martins Krags apgalvo, ka esot paplašinājies to personu saraksts, kuras krievi plāno novākt. „Krievijas drošības dienesti kļuvuši aktīvāki un nežēlīgāki“, – viņš saka. ASV izlūkdienesti esot atklājuši, ka Krievijas valdība plāno nogalināt vairākus aizsardzības grupu vadītājus Eiropā, ieskaitot Rheinmetall izpilddirektoru (CNN). Kuri Kremlim nepatīk visvairāk? Protams, ka emigranti no Krievijas: opozīcijas aktīvisti, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, žurnālisti, drošības dienestu pārbēdzēji. Pret šiem cilvēkiem Kremlis rīko atentātus. 

Ir arī citi, ar Krieviju nesaistīti cilvēki ārzemēs, kurus Putins uzskata par draudiem viņa interesēm. Pašlaik šis saraksts ir paplašinājies. „Ir vairāki piemēri, kad mērķauditorija ir bijusi žurnālisti ārzemēs. Notikuši slepkavību mēģinājumi Čehijā un Bulgārijā pret turienes ieroču tirgotājiem“, – saka Martins Krags. Pēc viņa domām par krievu mērķi šodien var kļūt ikviens, kurš aktīvi darbojas jomās, kuras Krievijas valdība uzskata par kaitīgām un aktīvi atbalsta Ukrainu. „Pirms desmit, divdesmit gadiem slepkavības vēl bija kaut kas ārkārtīgi neparasts Krievijas drošības dienestu instrumentu arsenālā, taču tagad tās ir kļuvušas daudz izplatītākas,” saka Krags. Šai vajadzībai izrēķināties esot 2 iemesli: 1) atriebība un 2) iebaidīšana. „Ar šo krievi vēlas raidīt visiem brīdinājuma signālu: ja mēģināsiet atbalstīt Ukrainu vai atklāsiet Krievijas valsts noslēpumus, tad jūs nebūsiet vairs drošībā“

Slepkavības nav vienīgais vieds kā iznīcināt cilvēkus ārzemēs. Tie ar būt arī: kiberuzbrukumi, troļļu fabrikas uzbrukumi, nomelnošanas kampaņas, draudi (apmeklējumi vai e-pastu, telefona zvanu) forma. Vietējo “melnās PR” profesionālu apmelotāju uzpirkšana, lai izdomātu melus šiem cilvēkiem, kas Kremlim nepatīk. 

„Draudi mēdz izskatīties ļoti dažādi. Taču krievi vajā: uzņēmumus, personas, politiķus, politikas veidotājus, žurnālistus un pētniekus“ – saka Krags. 

Aizvien asāk tiek kritizēts Eiropas centrālais trobelētājs Viktors Orbans par skriešanu pie Putina, Sji Dziņpina un Trampa it kā Eiropas vārdā. Anulēt Ungārijas prezidentūru Eiropas Savienībā Brisele pagaidām neesot gatava. Orbanam tika teikts, ka viņš šajās ekskursijās nepārstāv Eiropu. Tādu pilnvaru viņam nav. Protams, ka viņš to zina. Taču tas netraucē viņam turpināt tēlot galveno eiropieti. „Diplomātiskajā ledusskapī“ Orbanu neviens neievietošot. Esot slikta pieredze ar Austrijas izsaldēšanas akciju, to Brisele negribot atkārtot. 

Pretīgi, ka viņa frakcijā EP iestājies arī deputāts no Berģiem, latviešu VEF basketbolists Vilis Krištopāns. Tā ir ļoti skumja ziņa mums un ukraiņiem. Orbans gaida Trampa nākšanu pie varas ASV un šāds iznākums varētu nākt par sliktu ukraiņiem un viņu izredzēm uzvarēt šajā karā.