Konkrētu ziņu no frontes pašlaik nav. Ukraiņi ierobežo informācijas plūsmu. Taču ir citas lietas ko pavēstīt šī kara kontekstā.  

Pēc Krievijas apšaudes (piektdien, Odesas ostā) bojāts civilais kuģis un infrastruktūra, ziņo reģiona varas iestādes. Saskaņā ar reģiona gubernatora teikto, vismaz četri cilvēki ir ievainoti. Pagājušajā nedēļā Ukraina apsūdzēja Krieviju, ka tā aktīvi apšaudījusi civilo kravas kuģi netālu no Rumānijas krastiem, kas transportēja labību no Ukrainas uz Ēģipti. (DN)

Ukrainas Nacionālais kiberdrošības centrs ir nolēmis ierobežot Telegram lietošanu valsts iestādēs, armijā un iestādēs, kas strādā ar infrastruktūras jautājumiem. Krievija šo vietni izmanto spiegošanai. Vienīgais izņēmums ir mediji un darbinieki, kuru amata pienākumi ir saistīti ar saziņu, izmantojot Telegram. (SVT) Domāju, ka krievu Telegram un ķīniešu TikTok būtu jāierobežo arī Latvijā. 

ASV apsver vidēja darbības rādiusa raķešu piegādes Ukrainai, aizstājot no Eiropas valstīm saņemtos F16, ziņo Politico. Jamss raķetes modeli var izmantot pret mērķiem līdz pat 110 kilometru attālumā. Tas palīdzētu ukraiņu kara lidmašīnām sasniegt mērķus dziļi Krievijas iekšienē, neriskējot tikt notriektiem. Lēmums vēl nav pieņemts, bet raķetes varētu būt daļa no 375 miljonu ASV dolāru ieroču palīdzības paketes. (TT)

Šī gada sākumā Ukrainas militārie spēki demonstrēja “Fury” jeb “Lyut” – vienu no saviem patentētajiem droniem. Tas ir apbruņots ar ložmetēju un tagad pirmo reizi ir izmantots kaujā. Videoklipā redzams kā drons uzbrūk nelielai Krievijas pozīcijai, tiek apšaudīts, taču izglābjas un paliek neskarts. Nav skaidrs, kur šis incidents tika filmēts. (SVT)

Saskaņā ar nopludinātajiem dokumentiem (kas nonākuši laikraksta The Guardian rīcībā), krievu armija iepriekš esot zinājusi, ka Ukraina uzsāks Kurskas ofensīvu, un mēnešiem ilgi strādājusi pie plāna, kā to novērst. Neraugoties uz to, ukraiņiem izdevās uzbrukt, pārņemt kontroli pār Krievijas reģiona daļām. Krievu spiegu dokumentos esot iekļauti brīdinājumi, ka Ukraina plāno ieņemt krievu kopienu Sudžā ar 5000 iedzīvotājiem, kas jau vairāk nekā mēnesi atrodas Ukrainas kontrolē. 

Norvēģijas valdība šogad vēlas palielināt palīdzību Ukrainai par 5 miljardiem Norvēģijas kronu. Turklāt līdz 2030. gadam valsts piešķirs vismaz 15 miljardus Norvēģijas kronu gadā, paziņoja premjerministrs Jonas Gahr Støre. „Esam ierosinājuši ieviest minimālo robežu mūsu atbalstam Ukrainai, kur 15 miljardi NOK būs pamats atbalstam katru gadu. Nosakot minimālo apjomu, būs iespējams pastāvīgi apsvērt papildu piešķīrumus,” – viņš uzsver. Kopumā tiek ierosināts palielināt tā saukto „Nansena paketi“ (kas ir kopīgs termins Norvēģijas atbalstam Ukrainai) līdz NOK 135 miljardiem.

Attēlā: ukraiņi Krievijā (TT)