Darbības laiks 30. decembris ap diviem dienā. Vieta – zivju stends “Alfa” Rimi. Rindā pie letes stāv pieci, seši cilvēki un gaida. Pircējus apkalpo divas pārdevējas. Nīkstu aiz ražena puiša, kas iegādājas vairākas lielas karpas pēc kārtas. Pa vidu spraucas ikru pircēji, kas kā zuši ieslīd starp stāvētājiem un pēc burciņu pakampšanas, žigli aizpeld projām uz kasēm. Pirmā pārdevēja zvejo jau otru karpu un mēģina to iedabūt plastmasas masiņā, bet es cenšos uzrunāt otru pārdevēju, jo ir pienākusi mana rinda.
“Man lūdzu nevārītās garneles”, – saku piesardzīgi. Izskatās, ka nedzird. “Otrā pārdevēja” izlēmusi apkalpot vairākas sievietes no malas. Laikam paziņas vai draudzenes.
“Lūdzu respektējiet rindu”, – drosmīgi saku, bet rezultātu nav. “Otrā pārdevēja” no jauna dusmīgi paskatās uz mani un turpina svērt nākamās “babuškas” foreli. Saprotu, ka te darbojas pazīšanās loģika. Tieši tāpat kā “kara veterānu” vai “čomaku” sistēma Padomju Savienības laikā, kas atļāva pat tirdzniecībā dot priekšroku noteiktām sabiedrības grupām. “Vecos suņus” dresēt pieklājības apstākļiem izskatās neiespējami.
Visbeidzot “otrā pārdevēja” negribīgi pievēršas man kā pircējai. Atkārtoju savu lūgumu par puskilograma nevārīto garneļu iegādi. Viņa paņem kasti ar garnelēm un dodas svērt uz svariem. Parasti pircējs redz kādas zivis tiek svērtas un izvēlētas. Man šī iespēja tiek anulēta.
Kā beidzās mana pirmssvētku iepirkšanās epopeja? Pa ceļam šķidrums bija iztecējis somā, jo prece bija iesaiņota tikai vienā masiņā ar caurumiem. Vēlāk mājās, metot garneles verdošā ūdenī pamanīju, ka man iesvērti atlikumi jeb galvenokārt galvas. Skāgenas delikatese gadu mijai tāpēc neizdevās. Biju sodīta.
Vai vainīgi ir apstākļi?
“Otrā pārdevēja” RIMI zivju stendā piespieda mani rēķināties ar Padomju Savienības laika noteikumiem arī šodien. Toreiz tirgotāji bija karaļi, pārvaldīja deficītu, izrēķinājās ar pircējiem kā vien vēlējās. Taču var gadīties, ka šos procesu ietekmē arī “konservatīvo vērtību” atgriešanās process rietumos “kā tāds”. Panākot, ka “dažas cūkas ir līdztiesīgākas pa citām cūkām”.
Piemēram, tam pašam ASV prezidentam Donaldam Trampam pēkšņi vairs nebūs jāatbild par saviem pārkāpumiem tiesas priekšā. Tagad viņš pats ir pie varas un noteiks lietu kārtību un tiesu spriedumus savā valstī un Ukrainā. Viņš, tieši tāpat kā “otrā zivju pārdevēja” Rimi, jau janvārī sāks piekārtot pasauli savām vajadzībām. No ASV Tieslietu departamenta tikšot “iztīrīti visi”, kas nevēlas būt viņam lojāli un rīkoties tā kā prezidentam vajag.
Tas, ka demokrātiju anulēja “Alfa” Rimi zivju rindā ir viena lieta. Taču, ja to iznīcinās arī Amerikas Savienotajās Valstīs – tiesās un institūcijās, tad šie procesi ietekmēs arī pārējās valstis pasaulē. Nelāgā veidā.
Kā klājas demokrātijai šodien?
Līdz šim attīstība šajā virzienā ir bijusi vairāk negatīva nekā pozitīva. Izņēmums, protams, ir Brazīlija, jo tur izdevās tikt vaļā no Žaira Bolsonaro. Indijā premjerministra un tautas partijas vadītāja Narēndra Modi BJP bija spiesta vienoties par koalīciju, lai saglabātu varu, kas mazināja demokrātijas iznicināšanas risku. Slovākijā pie varas nonāca nedemokrātiskie spēki. Džordža Meloni Itālijā un Marina Lepena Francijā dara visu, lai ierobežotu mediju brīvību. Standartu maiņa notikusi arī Turcijā un pavisam 21 valsts ir mainījusi savu kopējo demokrātijas līmeni: 13 pozitīvā bet 8 – negatīvā virzienā.
Sīrija ir gāzusi no troņa savu diktatoru, kaut kas līdzīgs “vieglākā formā” bija novērojams arī Bangladešā. Taču šobrīd tikai 25,8% pasaules iedzīvotāju dzīvo demokrātisku valstu apstākļos.
Tas nozīmē, ka pasaulē ir vairāk cilvēku, kas dzīvo autoritārās valstīs un spiesti samierināties ar diktatora noteikto kārtību.
Bažas rada parlamenta vēlēšanas nākamgad. Kāds vēja virziens kļūs dominējošs? Vācijā 23. februārī Olofs Šolcs varētu neuzvarēt. Pavasarī (maijā) notiks Polijas prezidenta izraudzīšanās vairākās kārtās. Augustā parlamentu vēlēs bolīvieši. Pašreizējais prezidents, sociālists Luiss Ārss vēlas tikt pārvēlēts un cenšas panākt, lai Evo Moraless (prezidents 2006–2019) tiktu ieslodzīts un nevarētu kandidēt. Parlamenta vēlēšanas rudenī būs arī Norvēģijā, Kanādā un Rumānijā. Vai demokrātija šajā valstīs izdzīvos, jeb velēšanu rezultāts šo iespēju anulēs tieši tāpat kā tika likvidētas manas pircēja tiesības “Alfas” Rimi Rīgā?
Pašlaik 8 no 10 pasaules iedzīvotājiem dzīvo autoritāra režīma apstākļos. Šis ir ļoti satraucošs rādītājs.
Vinstons Čērčils 1947. gada 11. novembrī rakstīja: “Daudzas valdības formas ir mēģinātas un vēl tiks izmēģinātas mūsu bēdu pilnajā pasaulē. Neviens neapgalvo, ka demokrātija būtu perfekta vai visgudrākā valsts pārvaldes forma, taču tā nav sliktākā par citām, kas laiku pa laikam tiek izmēģinātas.”
Demokrātija nav tikai un vienīgi varas deleģēšana politiķiem un sūkstīšanās par viņu kļūdām. Tā attiecas uz mums visiem, katru dienu. Ja to nesapratīsim un nepiedalīsimies valsts saglabāšanā, tad būsim paaudze, kas pazaudēs savu valsti, jo demokrātijas pamatā ir trīs principi: sirdsapziņa, vārda brīvība un saprāts. “Demokrātija ļauj mums ievēlēt daudzus nekompetentus cilvēkus amatos. Tas ir slikti. Taču tā nepiespiež pakļauties korumpētas saujiņas diktātam” (Džordžs Bernards Šovs), kas ir labi. “Demokrātija paredz līdzsvaru starp kopību, šķelšanos, sadarbību un cīņu. Demokrātijas galvenā problēma ir saglabāt kopienu, neraugoties uz konfliktiem.” (Herberts Tingstens)
Pie tā arī paliksim.