Reizēm pasaule ir brutāla kā skolas pagalms, kur galvenajam kauslim atļauts izskraidīties pēc patikas. Tā situāciju raksturo ukraiņu karavīrs Andrijs. “Nezinu ko viņš grib, laikam mūsu derīgos izrakteņus”  – spriež karavīrs, kurš katru dienu strādā frontē un tāpēc maz laika izdomāt kāpēc Donalds Tramps pagriezis ukraiņiem muguru.  

Ukraiņi cenšas neizrādīt savu sarūgtinājumu un mēģina neuzbrukt personai, kas varētu palīdzēt, nevis kaunināt. 

Kā situāciju komentē kolēģis Niklass (korespondents Ukrainā) pajautājot par Trampa izlēcieniem turienes armijas puišiem? Videoierakstā nevar redzēt 29 gadus vecā ukraiņu artilērista Andrija seju. Viņš ir pie stūres. Koncentrējas uz ceļu. Mēģina apsteigt Krievijas dronu, kas seko. Saruna notiek ārpus bombardētās Pokrovskas pilsētas, kara automašīnas salonā.

Vispirms smaga nopūta un tad secinājums par to, ka “pasaule ir kā skolas pagalms.” 

Mašīna lēkā kā traka. Brauktuve nav ceļš, bet šaura stiga cauri mežam.

“Zini, puikām skolas pagalmā nav viegli. Vienmēr atradīsies kāds kauslis, kas meklēs kašķi. Brīdī, kad kāds liels kauslis uzbrūk mazākam puišelim, tad pārējiem ir jāiejaucas un dauzīšana jāpārtrauc”, – viņš saka un izskatās uztraucies, jo drons turpina sekot. Karavīri ir nerunīgi. Mēģina daudz nedomāt, bet darīt. Uzvarēt savas valsts interesēs. 

“Pašlaik kauslim ir atļauts viss. Neviens viņu neaptur. Ko tālāk?”- jautā Andrijs, izbraucot uz ceļa. 

Pa mašīnas logu redzamas izdedžu kaudzes, kuras klāj plāna sniega kārta. Pokrovskā ir lielas ogļu atradnes. Kokss nepieciešams tērauda ražošanai. Ja Pokrovskas raktuves nonāks Krievijas rokās, tad ukraiņu tērauda ražošana tiks samazināta uz pusi.

Tāpat kā daudzi ukraiņi, arī Andrijs uzskata, ka Tramps spēlē netīri. Jūtas noguris un bēdīgs pēc biedru zaudēšanas karā, smagajiem apstākļiem un murga, kas nebeidzas. 

Kaut kam ir jānotiek.

Viņam izskatās, ka tie “dārgzemju metāli”,  kurus amerikāņi  (Tramps) Ukrainā iekārojuši, atgādina lielu naudas zīmi, kuru laupītāju banda pamanījusi kāda trūcīga studenta kabatā. “Man tas nepatīk, taču laikam ir  jādara viss, lai uzvarētu. Mums jādara viss, kas nepieciešams.”

Krievu drons izskatās pazudis. Andrijs tagad brauc lēnāk. 

Viņš ļoti vēlas uzvarēt un izbeigt šo murgu. 

Ko par to domāju es? Man šķiet, ka šī ir nelietīga šantāža no Trampa puses – prasīt maksāt cilvēkam uz kuru šauj krievi jau trešo gadu pēc kārtas. 

Vadīt valsti nav tas pats kas biznesa uzņēmuma stūrēšana, kurā galvenais kritērijs ir izdevīgums. 

Valsts ir pavisam kas cits.

Papētīju kā ASV politiķi reaģē uz Trampa izspļaudītajiem “kurkuļiem”. Man par lielu pārsteigumu – tur valda klusums. Gandrīz neviens neprotestē, ka Tramps ir mainījis frontes pusi un tagad atbalsta šajā karā krievus. Neviens nepīkst arī pret Kanādas iekarošanas plāniem un Gazas sektora pievienošanu ASV. Vienīgais Roger Wicker izteicās pret Trampa līniju Politico, taču izvairās Trampu kritizēt. Pat senators Lindsey Graham, kas ir viesojies Kijivā, pēkšņi kļuvis “zemāks par zāli”  un domā, ka Tramps atradīšot izeju no kara situācijas.  Dīvaini.

Attēla autors Anders Hansons. (DN)