Šodien ASV viceprezidents ierodas Grenlandē. Sekosim kā šī vizīte notiks. 

Vakar Kremlis apgalvoja, ka ukraiņi esot uzbrukuši viņu enerģētikas objektiem. Ar droniem esot apšaudīta krievu elektrostacija Brjanskas apgabalā. Šo apgalvojumus nav izdevies pārbaudīt, bet ukraiņi šo informāciju par “pamiera pārkāpumu” noliedz. (AFP)

Svarīgākais vakardienas notikums bija apspriede Parīzē. Ja tiks panākts pamiers, tad Eiropas valstis Ukrainā izvietos starptautiskos miera uzturēšanas spēkus. Tā pēc apspriedes paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons: “Vai Ukrainā drīkst vai nedrīkst būt izvietoti atbalsta spēki? Šī nav Krievijas izlemšanas joma,”  – viņš sacīja. (Reuters)

Beidzot tika publiski atzīts, ka Putins pašlaik spēlē “miera spēli” ar amerikāņiem un apzināti kavē miera procesu. To atzina arī Lielbritānijas Kīrs Stērmers. Trešdien Krievija negaidīti aicināja visus atcelt sankcijas, lai “varētu virzīties uz priekšu ar pagaidu pamiera nolīgumu Melnajā jūrā”, taču Eiropas valstis ar šādu ideju nebija mierā. Rodas iespaids, ka Putins muļķo pasaules sabiedrību, lai izsistu sev kārtējo labumu uz Ukrainas kara rēķina. 

Ukrainas ģenerālis Oleksandrs Sīrskis vakar brīdināja, ka Krievija pašlaik pastiprina savus uzbrukumus Ukrainai ziemeļaustrumu frontē. (Reuters) Īpaši Sumu reģionā, kas robežojas ar Krievijas Kurskas rajonu. Ukrainas armija pašlaik dara visu iespējamo, lai saglabātu buferzonu Kurskas iekšienē. “Mūsu karavīri turpina veikt aizsardzības operācijas, lai neļautu ienaidniekam izlauzties cauri,” viņš sacīja Reuters korespondentam.

Ukraina Kurskas reģionā nav padevusies, lai gan medijos pavīd Kremļa ražotā informācija par it kā ukraiņu neveiksmēm. Tagad ģenerālštābs apgalvo, ka ukraiņiem ir izdevies iznīcināt Krievijas nocietinājumus starp Viktorovkas un Uspenovkas pilsētām, uzbrukumā nogalinot krievu 9. motorizētā strēlnieku pulka komandieri. Neatkarīgi avoti šo informāciju vēl nav apstiprinājuši. (SvD)

Ukrainas prezidents Zelenskis intervijā Francijas laikrakstam Le Figaro apgalvojis, ka ārzemēs iesaldētie Krievijas līdzekļi iespējami ātrāk būtu jānodod Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām. Krievu nauda tiktu izmantota, lai stiprinātu pretgaisa aizsardzību un dotu iespēju “pilnībā aizsargāt” Ukrainas debesis. Kopš kara sākuma Rietumvalstīs ir bloķēti Krievijas aktīvi vairāk nekā 260 miljardu eiro vērtībā. Tagad šos līdzekļus nodos ukraiņiem. 

Ziemeļkoreja uz Krieviju atkal nosūtījusi vēl 3000 karavīru. Līdz šim kaujās pie Kurskas nogalināti ap 5000 korejiešu, taču Phenjanas diktators turpina atbalstīt Putinu. Turpinot piegādāt Krievijai ievērojamu daudzumu raķešu, artilērijas lādiņu un granātu (TT).