Nezinu vai esat kādreiz strādājuši pie konveijera. Esat? Man ir bijusi šāda prakses iespēja vienu nedēļu. Skolas laikā. Nebija patīkami. Nepatika smakas un lente, kas kustējās ātri un pastāvēja iespēja nepagūt pieskrūvēt to kas jāpieskrūvē. Toreiz viss beidzās labi. Kāds puisis sāka darīt arī manu darbu un beigās es izspruku sveikā cauri. Lai nekad pie konveijera vairs neatgrieztos. Taču citiem konveijeri un vecās fabrikas dikti patīk. Piemēram, Trampam. Attēlā varat apskatīt kāds izskatās klasiskais konveijers ASV Olivetti rakstāmmašīnu rūpnīcā Hartfordā, Konektikutā, 1962. gadā. Šis ir Donalda Trampa sapņu projekts. Viņš iecerējis šādas ainas atgriezt atpakaļ amerikāņu ikdienā, jo toreiz (1962) “visi bija laimīgi” un “ASV liela un bagāta”. Tātad jaunā ievedmuitu kārtība padarīšot ASV par plaukstošu valsti, pilnu ar rūpnīcām, kas ražo:” Made in USA”. Tāds ir Trampa tarifu mērķis un viņa uzsāktais ekonomiskais karš pret pārējo pasauli. Taču iznākums var būt arī citāds: vēl lielāks bezdarbs un milzīgs preču cenu kāpums.  Tagad viņš mēģinās reāli atgriezt atpakaļ apstrādes rūpniecību ASV. Vai tas izdosies?

Pieņemsim, ka pie Gaisa tilta Rīgā šogad atsāk darbu Ērenpreisa velosipēdu rūpnīca, vagonu rūpnīca un VEF. Jelgavā pēkšņi skan sirēnas RAF automašīnu ražotnē un Liepājas Metalurgs atsāk kurināt savas krāsnis. 

Grūti iedomāties. 

Pagaidām 90% mantu amerikāņi iepērk, bet Tramps ir pārliecināts, ka atliks tikai iesvilpties, pieņemt lēmumu un vecie konveijeri atkal sāks kustēties 1962. gada ritmā. Viss pēkšņi tiks ražots uz vietas. Taču…vai, piemēram, Nike pārcels savas fabrikas uz ASV un cik maksās šādas amerikāņu ražotas krosenes? Jeb ar šiem pasākumiem Tramps atkārtos 1930. gada “lielo depresiju” ASV?

Vai Tramps šo izaicinājumu nokārtos?

Domāju, ka nenokārtos. “Iebrauks auzās” tieši tāpat kā ar Ukrainas kara noregulēšanu solītajās 24. stundās. Var gadīties, ka eiropieši izdarīs to, ko amerikāņi nespēj. Šonedēļ Ukrainu ir apmeklējuši Francijas un Lielbritānijas militārie vadītāji. Viņi Kijivā tikās ar Zelenski, lai apspriestu veidus, kā stiprināt Ukrainas armiju un atbalstīt valsti pēc kara beigām. Zelenskis šo tikšanos nosauca par “fundamentālu”.(TT, AFP)

Turpinās sēras piektdienas krievu uzbrukuma dēļ namam un bērnu spēļu laukumam. Krivijrihā  nogalināti 18, no tiem – deviņi bērni. 62 ievainotie, no tiem 16 bērni. (TT)

Kas jauns frontē? Martā Krievijas spēki ieņēma aptuveni 133 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas. Krievijas iebrukuma spēki virzās uz priekšu daudz, daudz lēnākā tempā nekā to varējām novērot 2024. gada rudenī. Kremļa panākumi Ukrainā izpaliek. Putina projekts nav izpildīts. 

Ziemā Ukraina veica veiksmīgus pretuzbrukumus Pokrovskas apkārtnē. Karš kopš 2022. gada rudens mīņājās uz vietas.

“Tas ir kā divi cīkstoņi septītajā raundā. Abas cīnītāju puses ir pārgurušas,  zināmā mērā pakļaujas viena otrai, un nevienai no tām nav reālu iespēju veikt lielu ofensīvu,” saka zviedru eksperts Rodžers Džupsjē.

NATO šefa Eiropā, ģenerāļa Kristofera Kavoli vēstījums ASV Senāta Bruņoto spēku komitejai bija līdzīgs saturā. Proti –  karš Ukrainā ir nonācis strupceļā, jo ukraiņi ir izveidojuši ļoti spēcīgu aizsardzību. Krieviem tāpēc neizdodas plānotie, grandiozie uzbrukumi. 

“Prezidents Putins ir apņēmības pilns, gatavs maksāt ļoti augstu cenu, lai gūtu uzvaru šajā – izšķirošajā Krievijas stratēģiskajā sacensībā ar ASV. Viņš vēlas noteikti uzvarēt un iegravēt savu vārdu vēsturē” –  teikts martā publicētajā ASV izlūkdienesta ziņojumā. 

Gribēt nav aizliegts, taču visas gribēšanas nemēdz piepildīties.