Kas notiek Kurskas zonā jeb Krievijas teritorijā, kas robežojas ar Ukrainu un stiepjas gandrīz vertikāli no ziemeļiem uz dienvidiem. Tātad:  Brjanska, Kurska, Belgoroda, Voroņeža, Rostova, Krasnodara,  Krimas pussala. Šī robeža ir aptuvenu tik pat gara kā pašreizējā frontes līnija. No ziemeļiem uz dienvidiem. 

2024. gada augustā ukraiņi šķērsoja robežu un iegāja Krievijā. Tas bija ļoti negaidīts manevrs, jo kopš otrā pasaules kara neviens nebija mēģinājis iebrukt Krievijā. Tagad ukraiņi to izdarīja. Visa pasaule bija pārliecināta, ka Putins ukraiņus iztrieks ārā pāris dienu laikā. Taču tas nenotika. Putins parasti šādos brīžos apjūk un nespēj rīkoties. Tā tas notika arī rudenī.  Tāpēc ukraiņi soļoja dziļāk iekšā Krievijas teritorijā, bet Kremļa mediji par notikušo klusēja kā zivis. Krieviem nebija jāzina kas tur īsti notiek. Diemžēl šis ukraiņu uzbrukums palīdzēja piesaistīt “Krievijas aizsardzībai” ziemeļkorejiešus. Kas tur “cīnās” joprojām, jo krievi paši ar savas valsts aizsardzību netiek galā. 

Kas tur notiek pašlaik? Kopš augusta daudz kas noticis. Pašlaik ukraiņi it kā pametot šo zonu, jo krievu teritorija viņiem neko nedod miera sarunu procesā. Taču aizvakar Sirskis paziņoja, ka armija atkal šķērsojusi robežu ar Krieviju. Belgorodas apgabalā. Uz austrumiem no Kurskas. Zelenskis šo faktu ir apstiprinājis. Šī ir pirmā reize, kad Belgorodas iebrukums ir no Kijivas apstiprināts fakts. Pirms trim nedēļām ASV ISW rakstīja, ka Ukrainas karaspēks esot pavirzījies uz priekšu netālu no Demidovkas. Interesanti, ka šajos uzbrukumos it kā piedalās arī krievu patrioti, kas nostājas pret Putinu. 

2023. gada pavasarī pret Putinu noskaņota krievu kaujinieku grupa veica divus uzbrukumus objektiem krievu Belgorodā. Viņus vadīja Aleksejs Ļevkins, krievu nacionālists, kurš iepriekš bija  cīnījies arī Azovstal Mariupolē. Ukraina tolaik noliedza savu līdzdalību šajā uzbrukumā. 

Vēl viens Belgorodā dzīvojošs krievs (kurš jau sākumā protestēja pret šo karu) bija Aleksandrs Demidenko. Viņš palīdzēja 900 ukraiņiem aizbēgt no aplenkuma, taču vēlāk krievi viņu arestēja un pēc spīdzināšanas Demidenko nomira cietumā. (The Guardian).

Pašlaik Belgorodas virzienā iet 225. pulks. Tas nav liela mēroga Ukrainas uzbrukums, taču tas notiek. Iespējams, ka mērķis ir traumēt krievu vienības šajā reģionā un mazināt to spēju darboties citur, piemēram, Doņeckā.

Krievijas mediji par notikumiem Belgorodā klusē. Vienīgais, kas šķendējas ir Moscow Times, kas pauž “izplūdušu neapmierinātību par lietu stāvokli”. Kremlim šī nav laba ziņa, jo pašlaik krievi nav spējuši nodrošināt panākumus Doņeckā un viņiem nav izdevušies lielie uzbrukumi Toreckai un Časvijarai. Cik cilvēku ir šajā pulkā? It kā 1500 karavīru. (SvD)

Ukrainas austrumos gūstā saņemti divi ķīniešu karavīri, kas cīnās krievu pusē. Nav skaidrs, vai ķīniešu karavīri pieder Ķīnas aizsardzības spēkiem vai arī ir civiliedzīvotāji, kas iesaukti Krievijas armijā. Ne Krievija, ne Ķīna nav komentējusi notikušo. (DN, BBC)