ASV “miera sarunu” vedējs Stīvens Vitkofs vakar ieradās Pēterburgā, lai tiktos ar prezidentu Vladimiru Putinu. (Bloomberg, BBC). Vai abi apspriedīs pamieru Ukrainā? Iespējams, bet var gadīties, ka neapspriedīs. ISW raksta, ka Kremlis joprojām neesot ieinteresēts nopietnās miera sarunās, lai izbeigtu karu Ukrainā. Taču izmantojot amerikāņu entuziasmu, lai  apspriestu citus – sev svarīgus divpusējus jautājumus un novērstu ASV uzmanību no Ukrainas.

Sešas valstis paziņojušas, ka ir gatavas nosūtīt karavīrus uz Ukrainu iespējamā pamiera gadījumā. (Kyiv Post, AFP) Izrādās, ka to valstu skaits, kuras būtu gatavas piedalīties miera uzturēšanas spēkos, ir mazāks, nekā iepriekš tika ziņots. (Bloomberg) 

Medijos regulāri mēdz parādīties propagandas sižeti no Ukrainas kara. Šoreiz tie ir divi dažādi “dokumentāli stāsti” par vienu un to pašu notikumu, kas filmēti ar divu dronu palīdzību. Krievu versijā četri karagūstekņi padodas un guļ uz zemes. Ukraiņu filmā tie paši karavīri pēc tam tiek nogalināti ar šāvieniem no aizmugures.

Ziņu aģentūra AP ieguvusi divas filmas, kas uzņemtas ar diviem dažādiem droniem100 metru attālumā no notikuma vietas.  Notikums datējams ar 13. martu un norisinājies pie Pjačatkas ciemā, Zaporižjas tuvumā. 

Ukraiņu filmā var redzēt kā četri 128. brigādes karavīri guļ uz zemes (ar sejām pret zemi). Pēc viņu pārmeklēšanas pie gūstekņiem pieiet krievu karavīrs, īsi uzrunā, tad paceļ ieroci un v isus nošauj. Pēc tam šauj arī citi un pārliecinās, ka neviens no ukraiņiem nav palicis dzīvs. 

Taču otrajā, krievu video sižetā var redzēt tos pašus kadrus un dzirdēt draudīgu krievu mūziku fonā. Redzams kā trīs krievu karavīri sagūstījuši padevušos Ukrainas karavīrus. Filma beidzas ar dzīviem ukraiņiem, kas guļ uz zemes.

Sliecos noticēt ukraiņu filmai, kurai beigas nav norautas. Nepatīkami, ka Trampa vadībā ASV tiek likvidēti pētījumu centri, kas nodarbojās ar krievu kara noziegumu uzskaiti un dokumentāciju.  

Pieaugot pierādījumu par iespējamiem kara noziegumiem, arvien vairāk cilvēku Ukrainā uztraucas, ka būs arvien grūtāk dokumentēt to kas īsti notika valstī pēc krievu iebrukuma.

Abu filmu uzņemšanas laiks ir tā pati diena kad  ASV sūtnis Stīvs Vitkofs ieradās uz miera sarunām Maskavā un Vladimirs Putins labvēlīgi izteicās par iespēju panākt 30 dienu pamieru.

Ukrainas cilvēktiesību analītiķu dati liecina, ka kopš iebrukuma sākuma 2022. gada februārī ir nogalināti vismaz 245 ukraiņu karagūstekņi.

Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs noliedz, ka Krievijas karavīri praktizētu šādu karagūstekņu sistemātisku nogalināšanu. Starp citu, Peskovs noliedz arī pārliecinošos pierādījumus par Krievijas kara noziegumiem Bučas pilsētā 2022. gada martā, kad tur tika nogalināti simtiem civiliedzīvotāju.