Kremļa politiskais krējums pašlaik sirsnīgi ienīst Eiropu. To pierāda kolēģu – žurnālistu saruna ar zviedriski runājošo Putina iekšējo loku “cilvēku”: senatoru un vicespīkeru Konstantīnu Kozačevu. (SvD)

“Mums vairs nav ilūziju par Eiropu. Nav vairs nekādu izredžu, ka ES un Krievija varētu panākt kādu vienošanos. Viss ir pagalam,” – viņš apgalvo un saviem vārdiem, iespējams, arī tic. “Krievijas ienaidnieks” tagad vairs nav amerikāņi, bet Eiropas Savienība, kas ir gatava un vēlas apbruņot Ukrainu līdz zobiem un iesaldēt visus Krievijas aktīvus Eiropā. Tieši Eiropa pašlaik esot galvenais pasaules agresors.” Eiropa ir pilnībā atteikusies no tā, kas tai  labi padodas- no diplomātijas. Tagad tā paļaujas tikai uz spēku, sankcijām un draudiem. ES un Lielbritānija kļuvušas par galvenajiem kara dzinējspēkiem, mēģinot nodzēst ugunsgrēku, pielejot liesmām klāt vēl vairāk benzīna. Vēlme kaitēt Krievijai ir lielāka nekā vēlme panākt mieru Ukrainā.” Tā uzskata Putina domubiedrs Maskavā. 

Turpretī Tramps viņam patīk, jo jaunais ASV prezidents esot izvairījies nosaukt iebrukumu Ukrainā par “agresiju”. Viņš ir paudis apbrīnu Putinam, nosaucot viņu par “ļoti gudru” cilvēku. Ir publiski nopēlis Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un ierosinājis Krievijai saglabāt kontroli pār četriem okupētajiem reģioniem. “Tramps ir atvēris durvis un tagad spēlē nozīmīgu lomu kara izbeigšanā Ukrainā, jo Putins viņu ļoti respektē!” – tā domā Kozačevs. “Tramps ir uzņēmējs un saprot, ka Krievija ir interesants un svarīgs partneris. Kopā varam veikt lielus darījumus, bet Eiropas Savienība šo iespēju ir palaidusi garām”. Ja Eiropas līderi būtu tādi kā Tramps un būtu gatavi piekāpties, tad šis karš beigtos jau rīt. Tā viņš saka un iespējams arī domā. 

Ir vēl viens aspekts, kas te jāpamana. Eiropas Savienības spicē pašlaik ir divas – krievus kaitinošas sievietes: vāciete un igauniete. Abas nepatīk nedz Putinam, nedz arī Trampam. Leijena un Kallas traucē arī dažiem Latvijā. 

Ko par Ukrainas karu domā cilvēki Maskavā? Uz ielas? Viņu neapmierinātība ar karu esot pieaugusi. Daudzi pauž izmisumu par to, ka abās kara pusēs iet bojā cilvēki. Būt “pret karu” ir ērts lozungs visos apstākļos: noder Putinam un pašu drošībai.  Citi uzskata, ka iebrukums bija nepareizs, bet uzmanīgi uzsver, ka viņi to nevēlas paust publiski. Neviens nevēlas atklāti runāt par politiku. Baidās. Pateikt ko kritisku par karu vai armiju neuzdrīkstas neviens.  Krievijas sabiedrībā tagad valda sava veida klusums. Sarunas notiek parkos, nomaļās ieliņās vai trokšņainos bāros, kur Kremlim lojāli informatori nevar noklausīties. Daži krievi stāsta, kā varas represijas likušas viņiem lietot antidepresantus. Vienai no viņām ir Olga, kuras Instagram kontā ir desmitiem tūkstoši sekotāju un viņa ir pārliecināta, ka Kremlis izmanto īpašas mākslīgā intelekta programmas, lai iezīmētu režīma pretiniekus Krievijā. 

Kareivju mātes, kas agrāk galvaspilsētā rīkoja demonstrācijas, lai atgrieztu savus dēlus mājās no kara, šodien ir klusas kā peles.  No šīs grupas gandrīz nekas pāri nav palicis. Kāda vientuļa sieviete noliek sarkanu neļķi pie mūžīgi degošās liesmas Maskavā. Taču bruņoti policisti seko katrai viņas kustībai un sievietei no bailēm trīc plaukstas. Tuvplānā to var redzēt.  

Kara nogurums un represijas daudziem krieviem liekot pievērsties uzdzīvei. Balles un rauti turpinās līdz pat trijiem naktī. Uz teātriem un koncertzālēm visas biļetes izpārdotas. Tā kā tas pie mums bija Padomju Savienības terora apstākļos kad nekā cita nebija – tikai cenzētais skatuves vai ekrāna piedāvājums. 

Krievu vīrieši, kas vēlas nopelnīt ar karošanu Ukrainā, saņem dāsnus piedāvājumus. Līgums ar armiju sola 60000 eiro, pēc tam mēnešalga 2500 eiro. Daudziem tā ir satriecoši liela un vilinoša summa. Vidējā krievu alga reģionos ir aptuveni 4 00 eiro mēnesī. Putins dāvina arī kompensāciju ģimenei, ja karavīrs tiek nogalināts. 

Tas nozīmē, ka arī ģimenes ir ieinteresētas šajā Putina biznesā. Daudzi cer, ka karš beigsies, pirms viņus nosūtīs uz fronti. Tādējādi viņiem tiks piešķirta liela naudas summa, neriskējot ar dzīvību.

Krievs Jūrijs ir atgriezies no kara ar protēzi, taču joprojām tic “taisnajai lietai”. “Gribu aizstāvēt savu dzimteni. Fašisms Ukrainā un NATO izplatīšanās ir drauds Krievijai” – viņš saka kolēģei, intervijas laikā. Tēlo patriotu vai tic murgiem? 

“Ukraina kā fašistiska valsts” ir izplatīta un plaši tiražēta tēma Krievijas kara propagandā. Līdzīgi domā arī maskaviete Ksenija:” Krievu vīrietim jāaizsargā trīs lietas: māte, sieva un dzimtene. Es vienmēr lepojos ar savu dēlu, kas karo.” Viņa ir pārliecināta, ka nevis Krievija uzbruka Ukrainai, bet viss notika otrādi. Melus par to, ka ukraiņi uzbrauka pirmie, izplata Krievijas propagandas mašīna visus šos gadus. Katru dienu. Tāpēc daudzi tam notic.

Vakar Peskovs pavēstīja, ka Krievija esot gatava risināt miera sarunas ar Ukrainu. Bez nosacījumiem. Tramps sociālajos medijos jau mainījis toni un apšauba vai Putins patiešām vēlas mieru.(SvD)