Vakar ukraiņi un amerikāņi beidzot noslēdza vienošanos “par izrakteņiem”. Detalizēta informācija nav pieejama, taču saskaņā ar laikraksta Washington Post informāciju: “Šis līgums paredzēts Ukrainas drošībai, labklājībai, atjaunošanai un integrācijai pasaules ekonomikas struktūrās”.

Cerēsim, ka tie nav tukši apgalvojumi. 

Pastāv atšķirīgi viedokļi par Baltā nama rīcību un domstarpībām ar ukraiņiem. Tramps uzvedas kā mafijas boss (nevis kā demokrātiskas valsts vadītājs) un pieprasa naudu par Ukrainas aizsardzību kara apstākļos. Iespējams, ka sākumā Zelenskim nekas nebija pieņemams, bet tagad tika izteikts vienkāršs piedāvājums: ASV ekonomiskā kontrole pār Ukrainu krievu okupācijas vietā. To arī akceptēja. Vai tas ir labi? Nē, nav labi, bet labākā izvēle no diviem sliktiem piedāvājumiem. 

ASV saņems izdevīgus nosacījumus darījumiem ar Ukrainas dabas resursiem, taču ne tiešu kontroli pār derīgajiem izrakteņiem, gāzi un naftu. Jaunajā līgumā netiks iekļauta prasība, ka Ukrainai jāatmaksā apjomīgā militārā palīdzība, ko tā pēdējos gados ir saņēmusi no ASV. Iepriekš pastāvēja risks, ka ciešā sadarbība ar ASV, varētu kļūt par šķērsli Ukrainas dalībai ES nākotnē. Tagad šī sadursme esot novērsta.

Zelenskis ir cīnījies. Jā, viņš nav glaudījis Trampu “pa spalvai” un tagad ir redzams rezultāts. Pielīšana un zemošanās nekad neatmaksājas. To var redzēt arī šajā piemērā. 

Tikmēr Ukraina nav saņēmusi konkrētas drošības garantijas. Sarežģītās miera sarunas ar Maskavu turpinās, un amerikāņu vadība cenšas panākt Ukrainas bezierunu kapitulāciju. 

Šis līgums bija vairāk vajadzīgs tieši Trampam. 100 dienas (kopš ievēlēšanas) ir pagājušas un Trampam nepieciešams “pārdot sevi” saviem vēlētājiem kā veiksmīgu politiķi.  Diemžēl ASV ekonomiskie rādītāji pašlaik ir traģiski slikti un vienīgā Trampa veiksme ir tā, ka viņa vēlētāji šo reālo stāvokli nesaprot un nav spējīgi padarīto kritiski analizēt. Viņi teic Trampa pašreklāmai.

Džo Baidens reiz apgalvoja, ka Volodimiram Zelenskim esot “mugurkauls no tērauda”. Iespējams, Ukrainai tas ir tikpat vērtīgs kā retzemju metāli, kas tagad nodrošinās valsts aizsardzību. 

Washington Post un Der Spiegel informē, ka Krievijā aizturētie ukraiņi tiek sistemātiski spīdzināti 29 Krievijas cietumos. Centrālais no tiem ir  aizturēšanas centrs Taganrogā, kuru dēvē arī par “Krievijas Gvantanamo”.

Kopš Krievijas iebrukuma okupētajā teritorijā, bez vēsts pazuduši tūkstošiem ukraiņu. Viņus pakļauj nežēlīgām nopratināšanas metodēm neoficiālos aizturēšanas centros.

Vissmagāk klājas ukraiņu sievietēm. “Ir ieradusies jauna ukraiņu prostitūta, un mēs viņu izdrāzīsim”, – šādi tika uzsākta pazīstamās ukraiņu žurnālistes Jeļizavetas Ciļukas nopratināšana Taganrogā. Apsargi viņu varmācīgi izģērba kailu, spīdzināja, izvaroja un šo vardarbību filmēja. (Forbidden Stories.) Pēc tam sita ar metāla stieni, spīdzināja ar elektrošoku. 

Smagi krievi spīdzinājuši arī otru ukraiņu žurnālisti Viktoriju Roščinu (attēlā). Atšķirībā no daudziem saviem kolēģiem, Viktorija uzdrošinājās iekļūt okupētajā teritorijā un uzdot okupantiem neērtus jautājumus. 2023. gada 3. augustā viņa pazuda, izmeklējot neformālos ieslodzījuma centrus. 27 gadus vecā Viktorija Roščina tika turēta krievu apcietinājumā vairāk nekā gadu. Astoņus mēnešus viņu spīdzināja Taganrogā. Nekādu ziņu par viņu nebija. Pēc tam Krievijas varas iestādes paziņoja par žurnālistes nāvi. Vēlāk viņas līķi apmainīja pret kāda krieva mirstīgajām atliekām. Uz bojāgājušās Viktorijas ķermeņa tika konstatētas spīdzināšanas un cietsirdīgas apiešanās pazīmes: sasitumi, asinsizplūdumi, lauzta riba, kakla bojājumi un iespējamās strāvas triecienu pazīmes uz pēdām. Bija izņemti acu āboli, smadzenes un balsenes daļa. Mēles kauls arī salauzts. Šī iemesla dēļ eksperti nevarēja noteikt Viktorijas nāves cēloni.

Žurnāliste Viktorija Roščina bija viena no 112 Ukrainas žurnālistiem, kurus kopš 2014. gada aizturējušas Krievijas varas iestādes. Saskaņā ar Forbidden Stories datiem vairāk nekā 30 žurnālisti joprojām atrodas apcietinājumā Krievijā.