Vakar viens cilvēks gājis bojā krievu dronu uzbrukuma laikā Zaporižjei. 30 ievainoti. Bojātas vairākas dzīvojamās ēkas un daļēji sagrauts universitātes nams. (The Kyiv Independent) 

Naktī ukraiņi uzbrukuši arī Krievijai. (Ansa) Krievi esot notriekuši 120 ukraiņu dronus. (TASS) Vairums no tiem lidojuši Krimas virzienā.

CNN ziņo, ka Putins esot mainījis kara taktiku. Mērķis vairs neesot iekarot visu Ukrainu. Tagad krieviem vajagot koncentrēties uz jau okupēto Ukrainas teritoriju noturēšanu savā kontrolē.  Iespējams, ka Putins šādi gatavojas amerikāņu pamieram. (Kyiv Post, The Kyiv Independent)

Vakar medijos parādījās ziņa, ka Amerikas Savienotās Valstis vairs nebūs starpnieks miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu. Par to preses konferencē  vakar paziņoja Valsts departamenta preses pārstāve Tammija Brūsa. ASV turpināšot palīdzēt, bet “mainīs savu pieeju”. Proti – vairs “neskraidīs ar lidmašīnām pa pasauli”, lai piedalītos sanāksmēs. Izskatās, ka Trampa sūtņi ir noguruši pēc nesekmīgajām sarunām ar Putinu Kremlī. Ņemšanās ir notikusi, bet rezultātu nav. 

ASV jau iepriekš brīdināja, ka izstāšoties no starpniecības projekta, ja krievu un ukraiņu puses noraidīs miera līguma projektu. Izskatās, ka Tramps ir ļoti dusmīgs uz krieviem. Uz viņa rakstāmgalda Baltajā namā šobrīd tiekot gatavotas vairākas iespējamās ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. (Bloomberg) 

Pagaidām nekas konkrēts nav zināms, jo viss notiek draudu un pukošanās līmenī. Atgādinu, ka Krievija (atšķirībā no Ukrainas) ir atteikusies piekrist pilnīgam pamieram uz 30 dienām.

Sakaitināti izskatās arī senatori. Aprīļa sākumā puse Senāta deputātu pauda gatavību noteikt Krievijai bargas sankcijas, ja tā  attieksies no pamiera. 50 ASV senatori ir nākuši klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā aicina pastiprināt sankcijas pret Krieviju, ja tā godīgi neiesaistīsies sarunās par mieru Ukrainā. Viņi vēlas noteikt 500 % tarifu visiem importam no valstīm, kas iepērk Krievijas produktus, piemēram, naftu un gāzi.

Šajā kara laikā ir arī uzjautrinoši notikumi. Piemēram, krievu un Ziemeļkorejas režīmi vēlas stiprināt saites starp valstīm ar jauna tilta palīdzību. Tāpēc krievi jau sākuši būvēt jaunu tiltu pār Tumannajas/Tumangangas upi. Upe veido dabisko robežu starp Krieviju un Ziemeļkoreju. Sarūsējušais dzelzceļa tilts, kas tur uzbūvēts kopš padomju laikiem, var kuru katru dienu sabrukt.  Jaunais tilts veicināšot tūrisma un tirdzniecības attīstību šajā reģionā.