“Izmetiet viņu ārā kā suni!” – šādi  pieprasīja ASV prezidents Donalds Tramps izrīkoties ar CNN līdzstrādnieci. Proti – ar varu izmest no darba cilvēku, kas veicis sava darba pienākums. Runa ir par Trampa izrēķināšanos ar 33 gadus veco amerikāņu žurnālisti Natašu Bertrandi. Par ko? Par to, ka viņa (kopā ar diviem kolēģiem) bija publicējusi CNN no Pentagona nopludināto izlūkdienesta ziņojumu saturu par to, ka  Trampa pavēlētie uzlidojumi Irānai varēja arī neiznīcināt Irānas kodolprogrammu. Tā kā apgalvo Tramps pats.

Par to ASV prezidents tagad ir sašutis: žurnālists šādi nedrīkstot strādāt – sabendēt valsts vadītāja prieku pēc veiksmīgas operācijas. Tramps iet pat soli tālāk un apsūdz Natašu Bertranu valsts nodevībā. Viņa “cenšas sagraut mūsu patriotisko lidotāju sasniegumus, liekot viņiem izskatīties slikti tautas priekšā, lai gan viņi veica  izcilu darbu Irānā”, – tā Tramps sūdzas savos publiskajos paziņojumos. Uzskatot, ka lidotāji esot paveikuši to pašu ko kādreiz Hirosimā.  Pēc viņa domām Irānas kodoliekārtas esot pilnībā iznīcinātas, Irānas kodolprogramma sagrata un jebkāda cita informācija esot meli jeb viltus ziņas.

Kā tad īsti ir? Vai žurnālists drīkst paziņot tautai informāciju, kas ir būtiska, bet nav kādam priekšniekam pa prātam? Šī ir ļoti svarīga tēma, kas mums būtu jāsaprot pēc būtības. Vai žurnālists drīkst vai nedrīkst publicēt pārbaudītu vai sava viedokļa informāciju, kas kādam priekšniekam, prezidentam vai direktoram nepatīk? 

Jā, drīkst publicēt Kāpēc drīkst?  Tāpēc, ka demokrātiskajā pasaulē eksistē “masu mediju” un “varas” dialogs, kas ļauj tautai (vēlētajiem) saprast savā valstī notiekošo. Iedomāsimies volejbola maču – divas komandas. Vienā tīkla pusē žurnālisti un māksla (viena komanda), bet otrā  tīkla pusē otra “komanda” jeb  tie, kam pieder vara un nauda (ierēdņi, amatpersonas, uzņēmumu vadītāji, ministri). Mediji un māksla sistemātiski apšauba “varas un naudas” rīcību, bet “varas un naudas” pārstāvji atbild un argumentē savu rīcību un lēmumus. Šāda dialoga rezultātā var labi redzēt kurš varas aparātā strādā, bet kurš “izliekas par gudru” un rauš sev mantu un naudu.  

Tā kā Tramps saņem algu no valsts kases (no nodokļu naudas), tad viņam ir jārēķinās ar žurnālistu un mediju uzbrukumiem/kritiku, kas ir normāla lieta.  Šie uzbrukumi dod iespēju pierādīt savu patiesību un argumentēt savu rīcību diskusijā ar žurnālistiem. Lai šo aizstāvēšanos veiktu, direktori un prezidenti izmanto publisko attiecību jeb PR speciālistu pakalpojumus. Tramps arī varēja aizvakardienas preses konferencē izmantot pretargumentus un pierādīt, ka amerikāņu triecieni Irānai  tiešām ir bijuši tik efektīvi kā viņš pats apgalvo un lielās.  Taču to viņš nedarīja. Klaigāja, lamāja žurnālistus un rādīja mācību ierakstus kā šādas bumbas “vispār strādā” (no arhīva), nevis kā šī konkrētā amerikāņu superbumba funkcionēja pirms pāris dienām Irānā. 

Trampam nepatīk, ja kāds pasaka patiesību. Tas nepatīk arī Latvijas prezidentiem, uzņēmumu valdēm, vadītājiem, padomju locekļiem un ierēdņiem. Pati esmu piedzīvojusi šādas ”Trampa stila” uzbrukumu akcijas Latvijā pret sevi,  kad tiek pieprasīts mani atlaist no darba medijos un sodīt par to, ka runāju pretī. “Trampa stila” vadītāji arī Latvijā rīko nomelnošanas kampaņas pret žurnālisti (kā pret sliktu cilvēku), kacina tautu, pieslēdzas apmaksāti propagandisti, kas izplata melus. Priekšnieki sāk rīkot tiesas procesus “par goda un cieņas aizskārumu” un dara visu iespējamo, lai nevēlamu žurnālistu: aizvāktu, anulētu, diskreditētu un iemītu zemē. Vislabāk, ja žurnālists ir sieviete, tad viņai var “pielīmēt” arī izlaidību, neglītumu un muļķību. Viņu var “patriekt kā suni” – kā Tramps pieprasa. Pret vīrieti – žurnālistu viņš šādi neizrunātos.       

Tagad, Pentagona ziņojuma noplūdes dēļ, Baltais nams plāno ierobežot  arī pārbaudīto personu piekļuvi militārās izlūkošanas datiem. Caur opozīciju Pārstāvju palātā un Senātā tika iegūti un nopludināti šie fakti, ka Trampa operācija Irānā ir faktiski izgāzusies. Tagad šis kanāls tiks slēgts. 

Tātad – runa ir par patiesiem faktiem, kas nav Trampam patīkami. Vai tautai tie būtu jāzina? Vai tautu drīkst informēt par priekšnieku un ministru vai ierēdņu izgāšanos? Naudas izšķiešanu? Netālredzīgu lēmumu pieņemšanu? Jā, ir jāinformē. 

Kāpēc Trampam tas nepatīk? Tāpēc, ka tad viņš nevar melot un visas savas izgāšanās traktēt kā sasniegumus un uzvaras. Žurnālisti viņam traucē. Viņš tos nolamā un novāc. 

Tāda arī ir žurnālistu loma – vērtēt to, kas notiek. Pretējā gadījumā mums būs Putina vai Orbana žurnālistika, kurā žurnālisti būs varas un priekšnieku ģenialitātes apdziedātāji.  Tā kā tas bija Padomju Savienībā. Toreiz bija medijos tikai labas ziņas un uz visiem stūriem goda plāksnes ar dižiem vadītājiem.

Vai kāds vēlas, lai šādi laiki atgrieztos?