Putins vēloties iekarot Ukrainu par katru cenu un cerot, ka Rietumu atbalsts vājināsies. Tā negaidītās vizītes laikā Kijivā vakar sacīja Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls. Putins neatkāpjas, viņš vēlas ukraiņu kapitulāciju. (AFP).  Tāpēc Ukrainas brīvība ir eiropiešu svarīgākais ārpolitikas un drošības politikas uzdevums. (TT) To nedrīkst pieļaut un tas nenotiks. 

Tramps esot brīdinājis par jaunām sankcijām pret Krieviju, ja Putins nesāks sarunas par mieru Ukrainā. Saskaņā ar Trampa priekšlikumu tās valstis, kas pērk Krievijas preces un neatbalsta Ukrainu, tiktu sodītas ar muitas tarifiem līdz pat 500 % apmērā. Mērķis – veikt spiedienu uz valstīm, kas “baro Krievijas kara krājumus”. Tātad uz Ķīnu un Indiju. Šādam solim būtu jāpiespiež Putins sēsties pie sarunu galda. Senāts par šo likumprojektu varētu balsot vēl šovasar. Lai to pieņemtu, tas jāapstiprina abām Kongresa palātām. 

Ukrainas frontē joprojām nav sākusies solītā Kremļa vasaras ofensīva. Krievijas mēģinājumi to realizēt esot apsīkuši pēc ukraiņu atvairītajiem uzbrukumiem Sumu zonā. 

Šovasar Krievija ir papildinājusi savu karaspēku vairākās frontes zonās ar svaigiem spēkiem un pastiprinājusi dronu uzbrukumus Ukrainas pilsētām.

Ukrainas ziemeļaustrumos (pie Sumiem) Krievija ir sapulcinājusi aptuveni 50 000 karavīru. Tas ir aptuveni trīs reizes vairāk nekā ukraiņu šajā pašā teritorijā. (Wall Street Journal”) Krievu stratēģija “paņemt ar masu” turpinās. 

Taču skaļi izsludinātais vasaras uzbrukums Sumos no krievu puses kavējas. Zviedru eksperts Joakims Pāsikivi domā, ka krieviem trūkst” operatīvo rezervju”, lai paveiktu iecerēto. “Krievu temps kaujās ir palēninājies. Kāpēc? Tāpēc, ka Ukrainas karavīri dzelžaini notur savas aizsardzības pozīcijas un abas puses aktīvi izmanto dronus, kas apgrūtina armijas pārvietošanos” 

Turpinās nokausēšanas karš, lai gan laika apstākļi runā par labu aktīvām kaujām.