Vakar Ukrainas droni uzbrukuši vairākiem mērķiem Krievijā un okupētajā Krimā. (Kyiv Independent)Viens no uzbrukuma punktiem bija Krievijas pilsēta Iževska. Tur ukraiņi uzbrukuši ieroču un dronu rūpnīcām. (AFP) Nogalināti un ievainoti vairāki cilvēki, taču netiek norādīts precīzs ievainoto skaits. Daži avoti ziņo par trim cietušajiem (SvD), bet citi par 35 ievainotajiem (Kyiv Independent).  Šo informāciju nav apstiprinājuši neatkarīgie avoti un to nav komentējusi Kijiva, taču zināms, ka trijos krievu objektos izcēlušies ugunsgrēki.

Maskavas ieceltā okupācijas režīma gubernators Leonīds Pašetņiks (Luhanskā) vakar paziņoja, ka krievu armija tagad kontrolējot visu Luhanskas zonu. Šo krievu ziņu nav apstiprinājuši neatkarīgi avoti. Nav pierādījumu, kas pamatotu šo Krievijas apgalvojumu. Luhanska ir viens no četriem Ukrainas reģioniem, kuru Krievija nelikumīgi un tikai daļēji anektēja 2022. gada septembrī. Ja šī krievu ziņa izrādīsies patiesība, tad Luhanska būs pirmais no četriem reģioniem Ukrainas austrumos, kuru Krievija ir okupējusi trīs kara gadu laikā.  

Kā Putinam ar naudu? Vai pietiek kara izdevumiem? Viņam vairs nav ar ko samaksāt Latvijas krievu pensionāriem pensijas, bet līdzekļu raķetēm un droniem joprojām daudz? 

Izrādās, ka nepietiek viss. Tāpēc Kremlis turpināšot mazināt kara izdevumus. Taču vienlaikus tiek skaļi bazūnēts (un brēkts uz visām pusēm), ka starptautiskās sankcijas “nekādi nekaitē Krievijai”. Runāšana ir viena lieta, bet reālā dzīve – pavisam cita aina. Zemās naftas cenas palielina budžeta deficītu un valsts svarīgais rezervju fonds strauji izsīkst. Pēc Eirāzijas foruma (Minskā 27. jūnijā) Putins paziņoja, ka “valsts ekonomiskie rādītāji ir apmierinoši”, taču no 2026. gada militārie izdevumi tikšot samazināti. Turpmāk (2025.-2027) prioritāte būšot federālajā budžeta vajadzībām, dodot priekšroku “civilajam un sociālajam sektoram”. Taču nevar nepamanīt, ka Krievija nespēj izkļūt no kara tēriņu izraisītās izmaksu krīzes. (ISW) 

Patlaban militārie izdevumi (oficiāli!) veido 6,3 % no valsts IKP. Tā norāda pats Putins un neslēpj, ka no 2024. līdz 2025. gadam aizsardzības budžets Krievijā augs par 25%. Tas nozīmē, ka šogad krievi valsts drošībai un aizsardzībai tērēs aptuveni 41% no gada izdevumiem. Gandrīz pusi. Deficīts palielināsies. Taču skaitļi faktiski ir daudz lielāki nekā Putins stāsta. Piemēram, ir oficiāli zināms, ka jau martā tika izsmelts viss 2025. gadam paredzētais krievu karaspēka iesaukumam paredzētais budžets. Tagad nav skaidrs no kurienes tiks ņemta nākamā nauda. Vienlaikus Putins “spiež” uz dronu ražošanu kā galveno kara rūpniecības nozari. (ISW)

Pēc Krievijas centrālās bankas priekšsēdētājas Elvīras Nabiulinas teiktā,  rezerves fonds, kas tika izmantots valsts budžeta deficīta segšanai, jau esot iztukšots.

Ko Putins darīs tālāk? Aizņemsies naudu Ukrainas karam no Trampa?  

Attēlā: krievu sagrautā Hersona (AP)