Pēdējā laikā Krievijā kā sēnes pēc lietus uzdīgst jauni kara muzeji un no kapiem tiek izrakti un uzstutēti vertikāli veco laiku diktatori. Jaunākais Putina kara propagandas projekts ir Ukrainas kara muzejs Maskavā, kurā var apskatīt kā  “krievu varoņi drosmīgi cīnās pret ukraiņu nacistiem”. Tātad – tiek piedāvāta vēstures pārrakstīšana pēc Putina shēmas. 

Muzejs esot vajadzīgs bērnu un skolēnu smadzeņu skalošanai. Ja Ļeņinam pats galvenais bija kino un visas zemes elektrifikācija, tad Putinam pats svarīgākais ir kino un karš. Tāpēc sienas pārblīvētas ar ekrāniem, kuros džinkst droni, karavīri maršē pāri kritušajiem ienaidniekiem, sprāgst raķetes un no skaļruņiem auro militāra maršmūzika.  

Ekrāni mēģina kinematogrāfiski iestāstīt nepatiesību un emocionāli aizraut ar kara idejām kā vienīgo pareizo Krievijas attīstības virzienu.  Šim muzejam ir jārada iespaids, ka krievi vienmēr uzvar un tiks galā arī ar ukraiņiem. 

Kāds pusaudzis platām acīm “aprij” ekrāna notikumos un jautā: “Vai šis ir tas pats karš, kas notiek Ukrainā?”

-Jā!”- atbild pusmūža vīrietis un māj ar galvu. Rādot uz ekrānā kritušo ukraiņu karavīru un viņa zili dzelteno personas apliecības dokumentu.

– Tas ir ienaidnieks!’- viņš paskaidro īsi un strupi.

Šis muzejs ir krievu jaunākais patriotiskās audzināšanas propagandas projekts. Šis ir pirmais valsts muzejs, kurā tiek demonstrēta “īpašā militārā operācija”. Tātad karš Ukrainā, kas Krievijā joprojām tiek saukts par “specoperāciju”. 

 Muzejs izvietots  Maskavas centrā un to regulāri apmeklē klases no dažādām skolām.  

Skolēnus, piemēram,  ieved telpā, kur tiek rādītas Bahmutas kaujas Ukrainā. Tās bija asiņainas un ilgstošas, tās dēvēja arī par krievu “gaļas mašīnu”. Taču muzeja versija par šīm kaujām ir pavisam cita: varonīgie krievu karavīri ieņem pilsētu pēc gadu ilgām sīvām cīņām. Mierīgi, bez problēmām. Nekas netiek stāstīts par patiesajiem notikumiem un gigantisko krievu karavīru kritušo skaitu. Starp citu, tur gāja bojā ap 20 000 krievu algotņu no Vāgnera grupas. Taču šis fakts ekspozīcijā nav iekļauts.  

Nākamajā telpā tiek rādīts notriekts Ukrainas iznīcinātājs. To papildina sadragāti Ukrainas droni. Stikla vitrīnās apskatāmi ieroči, formas tērpi un kara medaļas. Lietas, kuras muzejam uzdāvinājuši krievu karavīri. 

Turpat līdzās izvietotas arī krievu “militārās “trofejas”. Nē, tie nav atejas podi, elektriskās plītis vai mikroviļņu krāsnis, kuras krievu karavīri zaga Ukrainā un pēc tam sūtīja uz mājām Krievijā. Nē, tādas lietas skolēniem nav jāzina. Muzeja ekspozīcijā var apskatīt kritušu ukraiņu karavīru dokumentus, kas izvietoti pamīšus ar vācu nacistu simboliku no Otrā pasaules kara. Zem stikla grīdas vīd Ukrainas karogi, kas izvietoti līdzās nacistu karogiem ar kāškrustu. Pa tiem tagad var bradāt. Tas atspoguļo Krievijas propagandas melus par to, ka Ukrainā it kā notiekot cīņa pret nacistiem. Tik vienkārši – samet kopā nesavienojamas lietas un “pierādījumi” ir gatavi!

Jā, Krievijā tagad valda režīms, kura ideoloģija ir militārisms. Nevis komunisms vai proletariāta diktatūra, kā tas bija agrāk. Lai tautu par karošanas nepieciešamības absurdu “pārliecinātu”, ir vajadzīgi šādi muzeji un šāds kino. Paradoksāli, ka nekur nav faktu par to, ka krievi pirmie uzbruka ukraiņiem. Nevis otrādi. Muzejs “zvēr”, ka šis esot aizsardzības karš pret uzbrūkošu ienaidnieku.   

Kara muzejs, politinformācijas skolās, stundas par tradicionālajām ģimenes vērtībām un galvenais skolas priekšmets – “Dzimtenes aizsardzības pamati”. Jā, krievu bērniem ir pamatīgi jāskalo smadzenes, lai viņi neuzzinātu un nesaprastu patiesību. Viņiem tiek stāstīts, ka Rietumi izmantojot Ukrainu kā spēļu laukumu, lai izmēģinātu tur savus ieročus un  iznīcinātu Krieviju. Krievu bērniem vēstures vietā tagad māca tikai un vienīgi propagandu. 

No kapiem izrakts arī Staļins. Par Gulāgu un zvērībām Sibīrijā vairs neviens nerunā. Bēdīgi slavenās Gulaga darba nometnes, kurās no 1929. līdz 1953. gadam gāja bojā miljoniem krievu, vairs nav svarīgs pieturas punkts. Tās var aizmirst, jo Staļins tiek attēlots kā varonis, patriots un gudrs politiķis. Kādā metro stacijā Maskavā pat atklāta vairākus metrus augsta Staļina statuja. Tauta apstājas un fotografējas kopā ar Staļinu. 

Ļeņins pierādīja, ka padarīt cilvēkus par sociālistiem ir ļoti viegli. Mūsu laiks liek saprast, ka pārburt sociālismu par humānu vidi un sovjetistus par cilvēkiem ir neiespējami. Viss šis muzejs ir tāda nejēdzība, ka nav vēlēšanas to tālāk komentēt pēc kolēģes Gunilas Hallas (SvD) filmētā un dokumentētā materiāla apskatīšanas. Tā ir Putina radīta kārtējā nelietība, kas eksistē tepat kaut kur līdzās un netālu. Maskavā. 

Man šķiet, ka velns un sātans neeksistē, bet cilvēks tos ir izveidojis raugoties saviem uz “putinu” spoguļattēliem. Tieši viņi neļauj cilvēcei kļūt labākai. Katrā nākamajā karā nogalinot vairāk un citādāk.