Ukrainas karš pieprasa jaunus aizsardzības risinājumus. Visu nosaka dronu kaujas loģika. Tagad labi noder, piemēram, veci zvejas tīkli, kuriem ir jauns darba uzdevums – zivju vietā ķert uzbrūkošos krievu dronus. 

Dronu sensori reaģē uz visu, kas kustas – vai tā būtu kaujas mašīna, vai kokā paslēpies Ukrainas karavīrs. Viņi pamana ātrāk nekā redz cilvēka acs. Tīkli tiek izmantoti, lai aizsargātu: sākot no infrastruktūras, piemēram, ceļiem un militārajiem objektiem, līdz transportlīdzekļiem un personālam. Tīkla debesis kļuvušas par ukraiņu normu. 

Pēdējos mēnešos gar fronti (sākot no ziemeļaustrumu Sumu reģiona līdz pat Doņeckai) tiek veidoti “tīklu gaiteņi”, kas ļauj pārvietoties, neriskējot ar pikējošo dronu. Tīkli sargā gājējus. Droni tīklos iestrēgst kā mušas. Propelleri sapinas tīklu “acīs” un sastingst.  Pirms pāris dienām publicēju vienu šādu attēlu no mazpilsētas Doņeckā. Tur gar ceļa malu tika uzstādīti augsti stabi, kuros tiks iestiprināti veci zvejas tīkli. Tagad šis darbs esot jau paveikts un tīkli darbojas – cilvēki var pārvietoties. 

Krievi pašlaik lielākoties izmanto dronus ar optisko šķiedru kabeļiem, kas nozīmē, ka tos netraucē signāli un signālu slāpētāji. (New York Times) Kremlis (kārtējo reizi!) domā, ka ir kļuvis tāpēc neuzvarams. Taču zvejas tīkli noķer arī krievu dronu ar vadu. Dāņu un zviedru zvejnieki labprāt nogādā ukraiņiem savus vecos tīklus un priecājas, ka tiem ir šāds izmantojums Dņepro, Doņeckā, Harkivā, Sumos un Zaporižjē.

Daži krievu droni šādi tiek noķerti tīklos un paliek tur nesprāguši, bet citi, saskaroties ar audumu, eksplodē. Taču pat tad, ja tie eksplodē, ietekme ir daudz mazāka, nekā situācijā, ja sprādziens būtu trāpījis transportlīdzeklī vai cilvēkā. Šādi krievu dronu aktivitātes tiek anulētas. Vienā zvejas tīklā ukraiņi caurmērā noķer 9 – 10 krievu dronus. (DN)

Starp citu, krievu droni ar optiskās šķiedras kabeli ir kļuvuši par azartspēli ukraiņiem Hersonā. Tur iedzīvotājus aicina nēsāt līdzi šķēres, lai pārgrieztu šos “vadus”, kas savieno dronu ar operatoru.

Tīklus ukraiņiem dāvina zvejnieki, kuriem tie vairs nav vajadzīgi. Dāvinājumus apstrādā un piemēro frontes vajadzībām darbnīcās. No Zviedrijas šogad ukraiņiem ir piegādātas 250 tonnas šādu tīklu. Taču vajag vairāk. 

Ar katru nākamo dienu pieaug uzbrūkošo dronu skaits. To skaitā ir gan tālo dronu – pašnāvnieku gan arī FPV dronu (kas izmanto kameras, lai noteiktu mērķa atrašanās vietu) skaits frontes zonās.

Kurš pirmais izdomāja tīklus doniem? Izrādās, ka krievi pirmie esot sākuši izmantot zvejas tīklus kara laikā 2023. gada vidū. (NYT).  Toreiz tos putinisti esot izmantojuši, lai apturētu ukraiņu kvadrokopterus – dronus ar četriem rotoriem uzbrukumos Kremļa karavīriem vai transportlīdzekļiem.

Tagad šo metodi izmanto arī ukraiņi. 

Vakar krievi uzbruka Ukrainai ar rekordlielu dronu skaitu (728) un raķetēm (13). Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēma notrieca 718 dronus un 7 raķetes. (Reuters)

Lielākā daļa krievu tautas ir atbildīgi par šiem Putina armijas fašistu uzlidojumiem ukraiņiem. Cilvēks ne tikai atbild par to ko ir teicis un darījis, bet arī par noklusēto un nepaveikto. Fašismu nedefinē pēc upuru skaita, bet pēc nogalināšanas veida. Krievi noskatās, ka viņu fīrers sistemātiski slepkavo kaimiņus un neko nedara, lai situāciju labotu. Tas nav liktenis, kas viņus regulē, bet gan pašu muļķība.