Pirmdienas Trampa paziņojums demonstrē pāreju no krieviem labvēlīgas nostādnes uz ukraiņu atbalstu. Labi atceramies kā pirms dažiem mēnešiem Tramps ar Vensu uzbruka Zelenskim  Ovālajā kabinetā, karoga vietā lietojot Putina propagandu un stāstīja ekrānā melus par to ka krievi nekur neesot vainīgi. Ukraiņi esot viņiem uzbrukuši un provocējuši karadarbību. Tāpēc tika apturēta amerikāņu militārā palīdzība Ukrainai. Zelenskis tika apsaukāts kā diktors un skatītājiem atlika minēt “ko šis teātris nozīmē”.  Tramps pēc tam vēl ilgi atkārtoja melus par to, ka Zelenskis (un nevis Putins!) esot  galvenais šķērslis šī kara pārtraukšanai. Tika plaši un publiski apspriests kā noņemt Zelenski no amata un “ielikt vietā” citu – Maskavai labvēlīgāku “ukraiņu prezidentu”. 

Kā uz šo Trampa labvēlību reaģēja Kremlis? Pilnīgi pretēji gaidītajam. Gavilēs par amerikāņu atbalstu, krievi pastiprināja savus uzbrukumus civilajiem Ukrainā. Trampa iejaukšanās bija padarījusi šo karu vēl asiņaināku. Izskatījās, ka Putins vazā Trampu “aiz deguna” un izbauda šo spēli no visas sirds. Amerikāņu līderis sešus mēnešu turpināja “tupsunīšu” spēlēšanu un tēloja, kas “lietas notiek”, lai gan faktiski notika pretējais – krievi sāka dramatiski forsēt šo karu. Bija skaidrs, ka Putins nekad nav apsvēris agresīvā kara izbeigšanu vai piekrišanu pamiera noslēgšanai: ”Visa Ukraina pieder Krievijai. Visur, kur vien kāju sper Krievijas karavīrs, tā ir Krievija,” – sludināja Putins jūlija sākumā Pēterburgā. 

Tas nozīmē, ka Putins Trampam stāstīja vienu, bet darīja – pavisam ko citu. Izskatās, ka tikai tagad Tramps to saprot. Pavīd ziņas, ka par lieto īsto stāvokli vīru esot ironiski izglītojusi Melānija. Tas tā varētu būt. Viņa ir dzimusi un augusi Slovēnijā un sovjetistu dabu tāpēc labi zina un pazīst ļoti labi. 

Vai Trampa neapmierinātība ar Putinu ir īslaicīga un var mazināties?

Līdz šim galvenais jautājums Rietumos ir – dot vai nedot ukraiņiem ieročus. Baidena administrācijas sniegtā ekonomiskā un militārā palīdzība (pēc Krievijas iebrukuma 2022. gada februārī) bija izšķiroša, lai novērstu Ukrainas kā brīvas valsts iznīcināšanu. Ukraina varēja izdzīvot, taču palīdzība nāca pārāk vēlu un tā bija pārāk niecīga un nokavēta, lai pavērstu karu pretējā virzienā un nodrošinātu Ukrainas uzvaru. 

Ja Tramps beidzot ir sapratis to pašu ko Makrons un Šolcs, ka ar Putinu nevar vienoties un viņa vārdus nevar ņemt par pilnu, tad būs labi. Tad ukraiņi šajā karā uzvarēs. 

Kā reaģē Kremlis? Putinam esot “nepieciešams laiks”, lai atbildētu uz Trampa ultimātu. Tā vakar medijus informēja Dmitrijs Peskovs. Pirms tam Dmitrijs Medvedevs nosauca Trampa soli par “teatrālu ultimātu”, kas Krieviju neinteresējot. Ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs valsts aģentūrai Tass sacīja, ka Krievija “nepieņem šādus ultimātus”.(TT)

Putins nemāk reaģēt. Viņš šādos brīžos apjūk, jo prot tikai diktēt noteikumus. To pamanījām tovasar, kad uz Kremli soļoja Prigožina armija – Kremļa saimnieks aiz bailēm pat aizbēga no Kremļa uz savu bunkuru. Ja Prigožins būtu nosoļojis līdz Sarkanajam laukumam Maskavā, tad šodien aina būtu citāda. 

Putins pats ir bailīgs un zemisks, viņam patīk intrigas un melošana. Reālā kaujā šāds cilvēks uzvarēt nespēj. 

4. jūlijā notikušajā Trampa un Zelenska telefonsarunā Tramps esot mudinājis pastiprināt uzbrukumus pret Krieviju. (FT) Tieši tagad. Tramps pat esot vaicājis vai Zelenskis varētu uzbrukt Maskavai, ja ASV piešķirtu tai tālās darbības rādiusa ieročus. Tas pēc Trampa domām piespiestu Krieviju sēsties pie sarunu galda un liktu krieviem “sajust sāpes”. Pagaidām nav skaidrs, vai ASV plāno nodrošināt Ukrainu ar šādiem ieročiem, taču Trampa niknums esot gidantisks. Šo “Financial Times” publicēto informāciju nav oficiāli apstiprinājušas ne ASV, ne Ukraina.