Tramps tiksies ar Putinu 15. augustā Aļaskā. Šo tikšanos apstiprina arī Kremlis, kas gatavs uzņemt ASV prezidentu Maskavā. “Domāju, ka prezidents Putins vēlas mieru, arī Zelenskis vēlas mieru”- teica Tramps, piebilstot, ka “šis miers” būšot iespējams “tikai ar teritoriju darījumu”. Viņa paziņojums saskan ar Bloomberg informāciju par to, ka Vašingtona un Maskava cenšas panākt vienošanos, kas nostiprinātu Krievijas okupāciju maksimāli lielās Ukrainas teritorijās. Putins sev pieprasa Donbasu un Krimas pussalu. Tad viņš iesaldēšot frontes līniju Hersonā un Zaporižjā. Tagad Trampam atliek tikai pierunāt Eiropas līderus, ka tā noteikti vajag darīt, ka “ukraiņi to ir pelnījuši” utt. Šis projekts nozīmētu lielu Putina uzvaru Krievijā un Trampa uzvaras gājienu ASV.

Pagaidām Tramps dara visu ko Putins vēlas. Bez iebildumiem. Nekas netiek runāts par to kā tiks kontrolēta apmēram 1000 km garā frontes līnija. Tas DT nešķiet interesanti un svarīgi. 

Zelenskis par Trampa Putina darījumu nav sajūsmā un uzskata, ka visi lēmumi, kas pieņemti bez Ukrainas pārstāvniecības, nefunkcionēs. “Krievijai ir jābeidz šis karš. Viņi sāka šo karu un tagad atsakās to pārtraukt. Savukārt Ukraina neatsakās no savas zemes un nedāvinās to okupantam”, sacīja Zelenskis. Ukraina esot gatava reāliem risinājumiem, kas var nodrošināt mieru. Taču vienošanos var izvedot tikai uz godprātīgu priekšlikumu bāzes. Tā šķiet ukraiņiem. Amerikāņi un krievi domā citādi.

Domāju, ka Tramps varētu sākt ar Aļaskas atdošanu krieviem. Ukrainas teritoriju vietā. Tas būtu patiešām jauks sākums.

Lai nu kā, bet Tramps neatkāpjas. Tā kā viņš joprojām netiek galā ar krieviem un viņa nospraustie termiņi jeb “sarkanās līnijas” ir  notecējušas un nekas nav noticis, tad uz skatuves jāuzvelk citi spēlētāji un aktieri. Lai tautai ir aizraujoši skatīties  savos televizorus un pamats priecāties par saviem vadoņiem. 

Tajā pašā dienā (kad beidzas Donalda Trampa noteiktais termiņš Krievijai bez jebkādām Vladimira Putina kompromisa pazīmēm) ASV prezidents uzsāka jaunu “vēsturisku miera samitu”. Ja reiz “miera balodis”, tad var atnest mieru arī citās pasaules zemēs, kur to nokārtot ir vieglāk. Tagad runa ir par konfliktu starp Armēniju un Azerbaidžānu.

Kāpēc?

Tāpēc, ka Tramps dikti vēlas iegūt Nobela Miera prēmiju. Tā kā viņa diplomātijas mēģinājumi apturēt karus Ukrainā un Gazā nav devuši nekādus rezultātus, tad var ķerties klāt pie “mazākiem mieriem”, kas noderēs spēlējot varoni amerikāņiem.

Šim nolūkam noder Indijas un Pakistānas, Kongo Demokrātiskās Republikas un Ruandas, Taizemes un Kambodžas konflikti.

Starp citu, Kambodža nesen nominēja Trampu Miera prēmijai. Vai viņš tur nokārtoja mieru? Nē, mieru nenokārtoja, bet samazināja tarifus no 49% līdz 19%. 

Tā kā Tramps tagad meklē un atrod ceļus kā kļūt populārs arī bez Ukrainas kara problēmas atrisināšanas. 

Tāpēc Baltajā namā piektdien  notika Armēnijas un Azerbaidžānas līderu tikšanās, un miera līguma parakstīšana. Pats Tramps par šo darījumu lielās ļoti nekautrīgi: “Daudzi pasaules līderi ir mēģinājuši apturēt šo karu, bet bez panākumiem. Taču, pateicoties Trampam, viss izdevās vienā rāvienā!”. Tā viņš pats par sevi raksta savā  platformā Truth Social.

Vai tiešām Tramps paveica ko ārkārtēju? Ne, Armēnijas premjerministrs un Azerbaidžānas prezidents jau martā vienojās par miera nosacījumiem, taču domstarpības par līguma detaļām ir aizkavējušas līguma īstenošanu. Taču pēkšņi ieradās Tramps un pievāca sev laurus. Dokuments, kuru abi paraksta Vašingtonā, nav oficiāls miera līgums, bet gan “kopīga deklarācija”. Taču Tramps jau to ir pasludinājis par savu panākumu. Protams, ka šis – bijušo Padomju Savienības republiku konflikts, ir nelāga lieta. Tagad Tramps mēģina parādīt, ka tieši viņš ir visu atrasinājis un šī Krievijas zona nonāk it kā viņa kontrolē. 

Televīzijas šovu vadīšana ir atstājusi  ASV prezidenta domāšanā un rīcībā dziļas pēdas. Viņš domā tikai par varoņlomām un fantāzijas filmu scenārijiem. Tikmēr krievu deviņgalvainais pūķis netraucēti rīkojas tālāk.

Attēlā autors Mikola Sineļņikovs, Reuters