Aļaskas sekas

Krievijas armija ziņo, ka esot ieņēmusi vēl divus ciematus Ukrainas austrumos: Doņeckas un Dņipropetrovskas apgabalos. Vakar naktī krievi veikuši tur plaša mēroga dronu uzbrukumu. Tas noticis tikai dažas stundas pēc tam, kad Putins un Tramps Aļaskā tikās, lai runātu par Ukrainas kara pārtraukšanu. Tieši šajā brīdī krievi uzbruka ar 85 droniem un vairākām Iskander-M raķetēm četros reģionos. 62 no krievu droniem notriekti, – ziņo Ukrainas armija. (TT)

Viena lieta ir skaidra – Eiropa nevar uzticēties Trampam. Līdzko tuvojās kārtējā, no paša Trampa puses nospraustajām “laika līnijām”  Putinam, tā Donlads pats uzreiz atkāpjas no saviem noteikumiem. 

Kāpēc Tramps tā dara? Vai tāpēc, ka Krasnovs? Jeb tāpēc, ka apbrīno Putina diktatora stilu un viņu pat pielūdz? Kas viņu zina, un tas (faktiski!) vairs nav svarīgi. Daudz svarīgāk ir apzināties, ka nekad agrāk Amerikas Savienotās valstis nav atradušās tādā Kremļa kontrolē kā tagad.  Nepārprotami var redzēt, ka Tramps ar Putinu tāpēc netiek galā. Tas arī ir pats galvenais. 

Nav pieņemts, ka Hāgas Starptautiskās Krimināltiesas apsūdzētam asiņainam diktatoram tiek izklāts sarkanais goda paklājs Amerikas Savienotajās valstīs pie lidmašīnas. Tā nedara. Masu slepkavas normāli cilvēki nemēdz sagaidot godināt. Taču piektdien tieši šādi tika sagaidīts Putins Aļaskā. Sarkano paklāju viņam pazemīgi atritināja amerikāņu karavīri un Tramps smaidīja, pat aplaudēja Putinam tuvojoties. Atmosfēra bija uzsvērti sirsnīga un cieņpilna. Amerikāņi izrādīja godu un sirsnību masu slepkavam.

Vispār jau Tramps varēja tik traki necensties tēlot sirsnību. Arī bez amerikāņu pielīšanas, Putins būtu viņu “atšuvis”. Mēs visi to paredzējām un arī redzējām kā tas notika. Neatkarīgi no tā kā Tramps spēlēja diplomātu un darījumu partneri.

Nav svarīgi ko viņi abi runāja – par atomieročiem Ziemeļkorejā, nejaukajiem ķīniešiem, kas kaitina Trampu vai citām cūcīgā biznesa niansēm. Tas viss nav svarīgi. Pats galvenais, ka Ukrainas karš netika apturēts, jo Tramps pēkšņi mainīja nostāju. Līdz šim tika skaļi deklarēts ka vispirms jāievieš pamiers un jāpārtrauc šaušana, lai varētu sākt miera sarunas. Tikai pēc tam var sākties miera sarunas. Tas ir normāli, tā ir pieņemts. Kara darbība frontē un uzbrukumi civilajiem nedrīkst turpināties, ja notiek miera sarunas.  Tāpēc pats galvenais Trampa uzdevums bija panākt, ka Putins piekrīt uguns pārtraukšanai.  Visi to zināja. To mēs gaidījām. Taču ASV prezidents pēkšņi “pārmeta kažoku uz otru puisi” un atteicās no pamiera prasības. Viņš nomainīja savu “uguns pārtraukšanas līniju” ar Putina prasību pēc miera sarunām bez uguns pārtraukšanas.  Tas nozīmē ukraiņu kapitulāciju. Prasību pēc kapitulācijas.  Pie kam…Tramps nedraudēja ar sankcijām krieviem un viņu atamanam, ko iepriekš bija solījis.  

Negodīgi un nodevīgi nožēlojami.

Salīdziniet kā pirms sešiem mēnešiem Ovālajā kabinetā Tramps pieņēma Ukrainas prezidentu. Zelenska vizīte beidzās ar grandiozām pazemošanas ainām un bļāvieniem par Ukrainas prezidenta nepateicību,  apsūdzot viņu trešā pasaules kara izraisīšanā. Amizanti, ka Zelenski Tramps nosauca par diktatoru, taču Putinu šonedēļ raksturoja kā  spēcīgu un skarbu līderi. Tagad viss esot atkarīgs no Zeļenska, kurš pirmdien atkal apmeklēs Vašingtonu. Domāju, ka šis ir nelāgs teātris muļķiem. Vislabāk būtu, ja Zelenskis šajā Trampa uzvedumā pēc Putina scenārija vairs nepiedalītos.  

Putins ir panācis tieši to, ko vēlējās.  Nepiekāpjoties nevienā jautājumā. Tagad viņš mierīgi turpinās iebrukumu Ukrainā un kara izraisīšanā joprojām vainos ukraiņus.  

Mēs visi zinām, ka Putins nevēlas pamieru vai mieru. Viņš vēlas sev visu Ukrainu. Pēc tam ir gatavs aprīt arī  mūs pārējos. Krievu tauta viņu šajā kanibālismā atbalsta. 

Tāpēc nav pārsteidzoši, ka Putins “nedzirdēja” Aļaskā kāda žurnālista būtisko jautājumu : “Putina kungs, kad jūs pārtrauksiet nogalināt Ukrainas civiliedzīvotājus?”. Nē, mazais vīriņš no Kremļa plātīja rokas un visādi centās izrādīt, ka nav dzirdējis un nav sapratis. 

Pamiers ir priekšnoteikums miera sarunām. Tas bija viens no piecām Eiropas prasībām pirms samita. Lai varētu sākt miera sarunas, Krievijai ir jāpiekrīt pamieram Ukrainā.

„Pamieram ir jābūt pirmajam punktam līgumā,” pirms nedēļas teica Frīdrihs Mercs Vācijā. Tagad – pēc Aļaskas,  par to vairs nerunā neviens līderis.  Putina līnija ir pieņemta kā vienīgā. 

Tātad, kopā ar Trampu un citiem lielo Eiropas valstu līderiem, arī Mercs ir mainījis savu nostāju. Kad kanclers šodien Vācijas televīzijā izteicās par pamieru, viņš to drīzāk aprakstīja kā kaut ko tādu, ko viņš būtu “vēlējies”, bet pašreiz tas “neesot iespējams”.

Interesanti no kādiem citiem punktiem Eiropa vēl ir gatava atkāpties? Atbildi uzzināsim šodien kad Tramps Vašingtonā uzņems Zelenski.

Foto: Jūlija Nikhinsone (TT)