Privātās algotņu armijas nav nekas labs. To pierādījusi vairāku valstu pieredze Latīņamerikā un Āfrikā. Šos bruņotos kaujiniekus var nolīgt un veikt valsts apvērsumu katrs, kuram ir nauda. Tāpēc šāda struktūra ir ļoti bīstama pastāvošajai varai. Putins nebija izņēmums brīdī, kad novāca Prigožinu. Viņš gāja bojā 2023. gada aviokatastrofā. Līdz tam “Vāgneriešu” vadītājs Jevgēņijs Prigožins bija ļoti iecienīts Kremlī. Taču diktatora simpātijas pret viņu beidzās brīdī, kad pirms diviem gadiem vāgnerieši sāka maršēt Maskavas virzienā.  It kā protestējot pret krievu kara politiku Ukrainā. Var gadīties, ka Prigožinam bija citi plāni, taču viņš apstājās 200 km pirms Maskavas. Mēģināja taisoties diktatoram, kas viņu vēlāk nogalināja. 

Pēc tam Lukašenoko piedāvāja vāgneriešiem savas teritorijas Baltkrievijā, taču lielākā daļa Rietumos bija šokēti cik viegli Putins atbrīvojas no sev bīstamiem krieviem.  

Saskaņā ar Lielbritānijas izlūkdienesta informāciju, 2023. gada beigās daļa no Vāgnera spēkiem Putins iekļāva Krievijas Nacionālajā gvardē. Tātad – paša Putina privātajā armijā. Daļa vāgneriešu tika nosūtīti uz fronti Ukrainā vai parakstīja līgumus, lai cīnītos Ramzana Kadirova armijā  Čečenijā. Liela grupa devās atpakaļ uz Āfriku. Piemēram, noslēdza līgumu ar Mali un vairākām citām Āfrikas valstīm, lai aizstāvētu esošos režīmus. Algā saņemto dimantus, zeltu vai kāda cita veida dārgmetālus.   

Šāda krievu algotņu armija ārzemēs ilgstoši palīdzējusi Putinam realizēt savus ārpolitisko mērķus, nemetot ēnu uz pašu krievu diktatoru. Eksperti redz, ka krievi tur karo, taču Putins savu līdzdalību noliedz. Lai gan Krievijā ir aizliegts izveidot privātu militāru uzņēmumu. Citiem ir aizliegts, bet Putins drīkst. 

Pašlaik šo armiju sauc par “Āfrikas korpusu”. Karavīri ir tie paši, taču emblēma uz formas tērpa ir jau cita. Bojā iet samērā daudzi krievi, taču Putinam šāda vienība ir izdevīga.  Visvairāk krievu ir uz dienvidiem no Sahāras. Pēdējo piecu gadu laikā Mali, Čadā, Burkinafaso un Nigērijā ir notikuši vairāki militāri apvērsumi. Huntas rupji izraidījušas Francijas karaspēku, aizvietojot tos ar krieviem. Tādējādi Francijas bruņotie spēki tur vairs nevar cīnīties pret teroristiem, ir mazinājusies amerikāņu ietekme, jo  Nigērijā tika slēgta pēdējā ASV lidmašīnu un dronu bāze. Rezultātā pieaug džihādistu uzbrukumi civilajiem Austrumāfrikā un Rietumāfrikā. 

Taču ir arī neveiksmes. Vieno no šādām ir Sadata režīma krišana Sīrijā un divu krievu gaisa spēku un kara kuģu ostu zaudēšana. No turienes Putinam bija ērti nosūtīt algotņus uz Lībiju un tālāk uz Āfrikas vidieni. Pašlaik Lavrovs mēģina piebraukt jaunajai Sīrijas valdībai, lai atjaunotu krievu statusu sev piederošajās zonās. Nav izslēgts, ka viņam tas izdosies. 

Tramps ir apklusis. Sapratis, ka Putins nevēlas tikties ar Zelenski. Viņa mēģinājumi panākt mieru Ukrainā ir aprāvušies. Pirms nedēļas amerikāņu karavīri vēl braši ritināja vaļā sarkanos paklājus Aļaskā. Putinam par godu. Tramps vēstīja, ka tikšanās esot bijusi “ļoti konstruktīva”. Tagad valda klusums, vēsums, kas liecina, ka pat labas privātās attiecības neko nedod. Putins nemainīs viedokli, jo viņam vajag Kijivu un 100% pakļaut sev ukraiņus. Krievu valodai jākļūst par dominējošo saziņas valodu Ukrainā, jāielaiž tur Kremļa baznīca un Putina izveidota valdība.  

Putinam ir vienalga cik krievu karavīru iet bojā. Viņa valsts ir liela un cilvēku tur daudz.  Visus var upurēt, ja Putinam tā vajadzēs.

Karš turpinās.

Foto: Jevgeņijs Prigožins/ Press Service SIPA