Uz papīra 160 kvadrātkilometri šķiet daudz, taču kara apstākļos tas ir tikai “viens solis”. Kara apstākļos šie 160 km nozīmē Dobropiļa un Pokrovska, kas atrodas Ukrainas Doņeckas apgabalā. “Karš jau sen ir nonācis strupceļā abām pusēm. Tas saistīts ar to, ka teritorija ap fronti ir ļoti paplašināta ,” – konstatē militārais eksperts Joakims Pāsikivi.

Ukrainas spēki pēdējās dienās iedzinuši ķīli krievu frontes līnijā, kuru bieži dēvē par “nulles līniju”. Dronu zona pašlaik ir 40 kilometri katrā pusē no “nulles līnijas” un kaujas tur notiek katru dienu. Ukrainai ir bijis nepieciešams mēnesis, lai tiktu galā ar krieviem līdz šosejai starp Dobropiļas un Kramatorskas pilsētām. Tas ir stratēģiski svarīgs ceļš un vajadzīgs abām pusēm. (Kyiv Independent ) 

Zelenskis apgalvo, ka ieņemti septiņi mazāki ciemati un 170 kvadrātkilometri “attīrīti” no ienaidnieka, sagūstīti ap simts karagūstekņu. “Pelēkā zona ap fronti pašlaik kļuvusi tik liela, ka ir grūti zināt, kurš praksē kontrolē teritoriju, pat ja kāda no pusēm to ir sasniegusi. Krievija bieži apgalvo, ka ir ieņēmusi kādu teritoriju vai ciematu un, jo tur uzslējuši savu karogu, tad tā ir “mūsu”.  Tad tur ierodas ukraiņi un krievu karogu aizvāc. Tas nozīmē, ka ir modē marķēt ar savu karogu vietas, ka nav iekarotas.” Krieviem šādi rīkoties ļoti patīk, jo propagandas karš Putinam ir svarīgāks par ieroču karu”.  

Krievijas ģenerālis Gerasimovs (iebrukuma spēku virspavēlnieks Ukrainā) nesen paziņoja, ka Krievija esot ieņēmusi 3500 kvadrātkilometrus, taču faktiskais laupījums ir bijis daudz mazāks. Tā uzskata Pāsikivi. Lai gan par saviem nogalinātajiem un ievainotajiem Putinam nepatīk runāt, tomēr pēdējo nedēļu laikā kaujās ir gājuši bojā vismaz 1300 Krievijas karavīru. Ja ieskaita ievainotos un sagūstītos, tad kopējais skaitlis ir 2500. (DN)

ISW Ukrainas virzību uz Dobropiļu raksturo kā gudru veidu, kā “uzlauzt Krievijas propagandu” ar tās deklarētākajiem it kā panākumiem. 

Pašlaik abām frontes pusēm ir vienlīdz lielas problēmas ar virzību uz priekšu. “Abas puses vēlas mobilu manevru kauju. Tas ir vienīgais veids, kā var uzvarēt uz sauszemes. Taču gaiss pilns ar droniem un virzīties uz reāli priekšu tur nav praktiski iespējams” – konstatē Pāsikivi.  Viņam šķiet, ka “droni ir ļoti slikti ieroči. Ukraina notriec lielāko daļu no Krievijas sūtīto uzbrukuma dronu. Tie neko būtisku nedod.  Tos galvenokārt izmanto tāpēc, ka lēti ražot lielā skaitā,” domā Pāsikivi.

Īstam izrāvienam būtu nepieciešams, lai viena no pusēm spētu izlauzties cauri ienaidnieka līnijām ar parastajiem sauszemes spēkiem. Piemēram, ar lieliem kājnieku spēkiem vai bruņotajām kaujas mašīnām. Taču tas nenotiek. “Visām valstīm ir nepieciešami savi droni un efektīva aizsardzība pret tiem. Taču tie joprojām ir slikti kā ieroči. Ideja par to, ka droni var nodrošināt aizsardzību ir tāda pati doma kā pārliecība, ka loki un bultas ir labāki nekā dārgais šaujampulveris” – uzskata ka Pāsikivi.

Vakar ukraiņu dronu uzbrukuma rezultātā Krievijas dienvidrietumu Samaras apgabalam ir nogalināti četri cilvēki. Ukraiņi esot uzbrukuši ar 149 droniem. bezpilota lidaparāti. 15 no tiem bijuši virs Samaras apgabala, t.i. 800 kilometru attālumā no frontes Ukrainā.

Attēlā: Ukrainas karavīri laukā starp Harkivu un Krievijas robežu, lai cīnītos pret “Shahed” droniem. Foto: Anderss Hansons