Tikai pusčetros (otrdienas naktī) Oslo beidzot varēja atjaunot darbu centrālajā galvaspilsētas lidostā. Trīs, nezināmas izcelsmes droni bija traucējuši darbu vairākas stundas pēc kārtas. Līdzīgi notikumi norisinājās arī Kopenhāgenas Kastrupā. Pašlaik vēl nav noskaidrots vai abi notikumi ir saistīti, taču drošības iestādes PST un PET sadarbojas, lai izmeklētu šo lietu. “Notikušo uztveram kā būtisku starptautiskās komunikācijas traucējumu. Mēs reaģēsim!” – teica Dānijas Drošības policijas priekšnieks Flemmings Drejers.

No Kopenhāgenas Kastrupa lidostas droni pēkšņi nozuda paši. Tā medijus informēja Dānijas policijas pārstāvis Jakobs Hansens. Arī tur gaisa telpa tika atvērta otrdienas naktī, ap vieniem. Taču izmeklēšana turpinās un dāņu varas iestādes aktivizējušas krīzes komandas izmeklēšanas procesu. 

Dronu dēļ Dānijā tika novirzītas 31 lidmašīnas un atcelti aptuveni simts lidojumi. Tātad cieta ap 20 000 pasažieru. Pašlaik nav skaidrs kura valsts veica šo dronu akciju. Taču Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vietnē X rakstīja, ka vainīgā esot Krievija, kas pārkāpusi Dānijas gaisa telpu. Sīkāk neko neprecizējot. Dānijas policija pagaidām nav komentējusi šo Zelenska paziņojumu.

Kremlis noliedz savu iesaisti incidentos. 

Norvēģijas valdība otrdien paziņoja, ka Krievija 2025. gadā trīs reizes ir pārkāpusi valsts gaisa telpu. Incidenti notika 25. aprīlī, 24. jūlijā un 18. augustā. Divos no trim gadījumiem tika izmantoti Krievijas iznīcinātāji, bet vienā gadījumā – Krievijas propelleru lidmašīna. Pārkāpumi ilga no vienas līdz četrām minūtēm.

NATO vadītājs Marks Rute esot runājis ar Meti Frederiksenu un skaidri norādījis, ka alianse ir gatava palīdzēt Dānijai. Preses konferencē Briselē viņš uzsvēra, ka pašlaik esot pāragri spekulēt par krievu vainu šajā terorisma akcijā. 

Zviedrijas lidostās šonedēļ incidentu nav bijis. “Varam apstiprināt, ka esam pārņēmuši lidojumus no Kopenhāgenas uz Malmi un Gēteborgas Landveteru,” – raksta Swedavia preses pārstāves vietniece Ellena Lorina.(TT)

Tas nozīmē, ka pēdējo nedēļu laikā Krievija ir pastiprinājusi savas provokācijas NATO valstu virzienā. Aptuveni 20 droni pārkāpa Polijas gaisa telpu, MiG-31 lidmašīnas šķērsoja Igaunijas robežu un vairāki krievu droni tika pamanīti Rumānijā.

Baltā nama reakcija šajā virzienā bijusi gļēva. Vispirms Tramps paziņoja, ka Krievijas dronu uzbrukumi Polijai esot kļūda un pārpratums,  pēc tam sekoja sirdi plosošs atklājums: “Putins mani ir pievīlis”. Tad solījums, ka tikšot veikts spiediens uz Krieviju, lai tā izbeigtu karu Ukrainā. Taču reālajā dzīvē nenotika nekas. Ieskatās, ka Tramps ir noguris no tā, ka Putins viņu sistemātiski ignorē. Neņem par pilnu. Tā tas ir. Tāpēc viņš (ASV prezidents) atstāj Ukrainas konflikta risināšanu un NATO robežpārkāpumus Eiropas ziņā.

Ukrainas kara izbeigšana pēc 24 stundām bija viens no Trampa pašiem svarīgākajiem priekšvēlēšanu solījumiem. Šādi viņš bravūrīgi plātījās un mēģināja iedvest + pierādīt visiem vēlētājiem savas pārcilvēciskās spējas. Viņš viegli panākšot to, kas Baidenam un citiem nav pa spēkam.  Līdz šim viņam nekas nav izdevies. Pentagons, kuru Tramps tagad pārdēvējis par Kara ministriju, pārtrauks militāro atbalstu Baltijas valstīm un citām NATO frontes valstīm cīņā pret Krieviju. Amerikāņi ies projām. Sapūtušies par to, ka tik viegli un ērti (kā Tramps solīja) izbeigt Ukrainas karu nav izdevies. 

Taču runāt var. Nav aizliegts arī tukši solīt. Solītais makā nekrīt. Svētdien viņš teica, ka Polija un Baltija tiks aizstāvētas un rīt Tramps sludinās kaut ko labvēlīgu ukraiņiem. Pēc tikšanās ar Zelenski. 

Tramps pūtīs dūmus. Tēlos, ka aizņemts ar ko citu. Pielīmēsies pie Ķīnas vai satrauksies par Meksikas mūri. Taču nekas nespēs paslēpt patiesību, ka viņš piespiež amerikāņus atteikties no palīdzības Eiropai. Jau 22. janvārī (divas dienas pēc stāšanās amatā Baltajā namā) Tramps draudēja ar sankcijām pret Krieviju. Taču no tā “čiks” vien iznācis. Kopš tā laika viņa ultimāti un termiņi turpina nomainīt cits citu, taču nekas reāls nenotiek. 

Putinam nav jāuztver Tramps nopietni, jo nekādi draudi netiek īstenoti. Vienīgais ko Tramps labi prot – izklāt sarkano paklāju pie Putina lidmašīnas Aļaskā. Viss pārējais viņa paveiktais ir kaķa vaimanas. Tāpēc Putins spēlējas tālāk un kacina NATO spēkus Eiropā.  Tagad Putinam sāk atbildēt eiropieši. Poļi turpmāk trieks zemē krievu dronus un lidmašīnas, Čehijas prezidents Petrs Pavels ir paudis tādu pašu domu: “Tas, kas noticis Polijā, Igaunijā un jau ceturto gadu Ukrainā, skar mūs visus. Ja neturēsimies kopā, tad agrāk vai vēlāk tas ietekmēs arī mūs. Ja NATO atbilstoši reaģēs uz mūsu gaisa telpas pārkāpumiem, notriecot Krievijas lidmašīnas, tad Krievija ātri sapratīs, ka ir pārkāpta neatļauta līnija.” No Trampa nekas tamlīdzīgs nav dzirdēts. Tāpēc nav izslēgts, ka drīz sāks kaukt lidostu trauksmes signalizācija arī LA vai Ņujorkā. 

Kad Turcija 2015. gada novembrī notrieca Krievijas Su-24 bumbvedēju, kas pārkāpa Turcijas gaisa telpu, Krievijas pārlidojumi Erdogana impērijā tika apturēti. Tagad līdzīgi būtu jārīkojas arī eiropiešiem. 

Vai mēs to izdarīsim? Kā jums šķiet?

Attēlā Krievijas MiG-31 lidmašīna, ko pagājušajā nedēļā nofotografēja Zviedrijas gaisa spēki saistībā ar Igaunijas gaisa telpas pārkāpumu. Foto: Zviedrijas bruņotie spēki