Ceturtdien ukraiņi trāpīja (ar droniem) “Gazprom Neftehim Salavat” jeb naftas pārstrādes rūpnīcai, kas atrodas Salavatas pilsētā aptuveni 1400 kilometru attālumā no Ukrainas. Šis ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Krievijā. Vienlaikus ukraiņi uzbruka arī naftas sadales objektiem Samarā un Brjanskā, kā arī Novorosijskas ostai Melnās jūras piekrastē, kas tiek izmantota Krievijas naftas eksportam. Kopš augusta viņiem izdevies graut 16 no 38 Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. (Financial Times) Tāpēc jau vasaras beigās Krievijas naftas pārstrādes jauda samazinājās par vairāk nekā miljonu barelu dienā jeb gandrīz par 1/5 daļu. Tādejādi pašlaik eksporta apjomi krieviem nokritušies līdz 2020. gada līmenim.

Uzbrukumi krievu eksporta infrastruktūra ir tikai viens no ukraiņu kara stratēģiskajiem mērķiem. Otrs virziens ir krievu lidostas. Ukraiņiem izdodas diezgan regulāri panākt, ka Kremlis ir spiests slēgt lidostas Maskavā, Pēterburgā un citur. Tāpēc krieviem bieži nākas pārcelt ceļojumus un rēķināties ar garām degvielas  rindām un pieaugošām degvielas cenām. Ukrainas aizsardzība nemaz neizskatās bezpalīdzīga vai histēriska. Šis apstāklis licis pat Trampam mainīt savu toni Ukrainas kara vērtējumā. 

Kremļa aizvainotā reakcija uz Trampa izteikumiem par to, ka Krievija tagad esot tikai “tikai papīra tīģeris”, rāda, ka šādas lietas Putinam sāp. Viņš esot lācis nevis papīra tīģeris. Tādu labojumu pauž krievu diktatora “runas vīrs Peskovs”, kurš parasti publisko Putina domu gājienu. Ja pat ironiski formulējumi spēj satraukt, tad Maskavas centrā vairs nedominē labs garastāvoklis un Zelenskis ar aizvadītās nedēļas notikumiem var būt apmierināts. Viņš ir licis Trampam vairāk klausīties Ukrainas realitātes aprakstā nevis Vladimira Putina notikumu un ideju interpretācijās. “Anonīmo dronu” iebrukumi Dānijā un Norvēģijā  bija šo ukraiņu brīdinājumu ilustrācijas. Kremlis, protams, neko nezina par šo dronu izcelsmi un Peskovs noliedz, ka Krievijas lidmašīnas būtu pārkāpušas Igaunijas gaisa telpu. Neraugoties uz fotogrāfijām un pierādījumiem.

Mainījies arī karš frontē. Frontes līnija pārvietojas ļoti minimāli. Tikt uz priekšu ir gandrīz neiespējami. Dronu dēļ. To ir daudz vairāk nekā agrāk un tie kļuvuši jūtīgāki un acīgāki, nekā bija agrāk.  

Pašlaik Krievija un Ukraina frontē turpina cīnīties par vienīgo Ukrainas teritorijas procentu, kuru Krievija ir ieņēmusi pēc ofensīvām 2022. gada rudenī. Kremlis turpina ālēties gaisā pret militāriem un civiliem mērķiem. Ukraina atbild ar jauniem un tālākiem uzbrukumiem arvien tālāk Krievijas iekšienē. (SVT)

Karš tagad kļūst jūtams abās pusēs. 

Šonakt krievu dronu (500) un 40 raķešu triecieni pamodināja daudzus ukraiņus. (The Kyiv Independent) Vairākās Ukrainas pilsētās ir ievainotie, ugunsgrēki un iznīcinātas dzīvojamās ēkas. Pēc laikraksta The Kyiv Post darbinieku teiktā, pagājušās nakts uzbrukums bija viens no briesmīgākajiem. Cilvēki atkal pavadīja nakti metro stacijās.

Attēlā: Ukraiņi palaiž dronu Harkivas rajonā. 2025. gada 24. septembrī. Autors: Jevhens Titovs / EPA