185 karavīri un 20 civilie ukraiņi ir atbrīvoti no krievu cietumiem pēc gūstekņu apmaiņas ar Krieviju. “Mūsu karavīri atradās Mariupolē un Azovstalā, pie Černobiļas atomelektrostacijas. Lielākā daļa no viņiem bija gūstā kopš 2022. gada un tagad beidzot ir atgriezušies mājās,” raksta Zelenskis. (Telegram) Kopš Krievijas iebrukuma sākuma, šāda gūstekņu apmaiņa ir ļāvusi 7000 ukraiņiem atgriezties mājās.(DN)

Francijas policija aizturējusi Beninas naftas tankkuģi Boracay par līdzdarbošanos krievu dronu akcijā Dānijā. (AFP) Aizturēti divi apkalpes locekļi – kapteinis un pirmais stūrmanis. Šī kuģa apkalpe tiek turēta aizdomās par līdzdarbošanos Krievijas ēnu flotē. Noskaidrojies, ka šis tankkuģis atradās tuvu Dānijas ūdeņiem laikā, kad notika noslēpumainie dronu uzbrukumi Dānijas lidostām. Proti- droni iespējams tika palaisti no šī krievu “ēnu kuģa”. Pašlaik šis noziegums tiek noskaidrots.

Tātad šis kuģis varētu būt daļa no tā saucamās “krievu ēnu flotes”, kas ir citu valstu novecojuši naftas tankkuģi, kurus Krievija izmanto, lai apietu Rietumu sankcijas. Tie transportē degvielu uz ārzemēm. Šis kuģis ir atstājis Krievijas Primorsku 20. septembrī un tā oficiālais galamērķis skaitās Indijas Vadinara. (TT, AFP)

Cīņa par iesaldētajiem Krievijas aktīviem, kas atrodas banku kontos Eiropā, kļūst arvien sīvāka. Rietumu seifos tiek glabāti aptuveni 200 miljardi eiro iesaldēto Krievijas aktīvu, kurus varētu izmantot, lai atbalstītu Ukrainu. Ziemeļvalstis un Baltijas valstis jau ilgu laiku mudina ES izmantot šos līdzekļus, taču sastopas ar pretestību no vairāku Eiropas valstu puses.

Vairākas eiro zonas valstis pauž “bažas”, ka krievu naudas uzdāvināšana ukraiņiem varētu apdraudēt uzticību eiro un izraisīt Krievijas militāru eskalāciju.  Viena no šādām “ļoti bažīgām” valstīm, kas bloķē katru centu, kuru ES vēlas piešķirt Ukrainai, ir Ungārija. Otra ir Beļģija.

ES Komisijas ierēdņi beidzot esot izstrādājuši priekšlikumu izmantot 140 miljardus eiro bezprocentu aizdevumam Ukrainai. Ieroču iegādei no Eiropas ražotājiem. Saskaņā ar Ursulu fon der Leienu, priekšlikums neparedz aktīvu krievu naudas konfiskāciju Ukrainas labā. Nē, tikai aizdevumu. Pašlaik nekas neliecina, ka Krievija plānotu nolikt ieročus, pārtraukt šo karu vai samaksāt par postījumiem, ko tā nodarījusi Ukrainā. Interesanti, ka nupat arī Vācija ir mainījusi savu nostāju. Tagad tā atbalsta šo priekšlikumu. Šis jautājums ir svarīgs kanclera Frīdriha Merca darbs, kurš ļoti cer panākt produktīvu vienošanos šajā jautājumā arī savādajiem – krievu draugiem beļģiem.

Diemžēl Beļģijas premjerministrs Barts De Vēvers ceturtdienas rītā turpināja brīdināt par riskiem, kurus var izraisīt krievu naudas iesaldēšana ukraiņu labā. Atkal skan teksti par vistu un zelta olām un brīdinājumi par krievu dusmām: “Šāda rīcība var atvērt “Pandoras lādi” ar prasībām pret manu valsti. Krievi tā arī darīs. Viņi atriebsies. Jau tagad dzirdu balsis no Maskavas, kas draud. Ja  pieskarsieties mūsu naudai, tad izjutīsiet sekas uz visiem laikiem!”

Jā, izskatās, ka beļģi ir ļoti nobijušies. Cerams, ka oktobra beigu apspriedēs izdosies bailīgus beļģus pierunāt būt drosmīgākiem un godīgākiem.

Attēlā: Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns sarunā ar žurnālistiem ES apspriedē Kopenhāgenā. Foto: Anders Hansons