Vakar Rīgā (braucot cauri lietum uz māju) klausījos automašīnā BBC reportāžu ar Netanjahu runu, kas bija veltīta Trampam un viņa viedumam. Šķebinoša patētika un pārspīlēts patoss. Tieši tāpat kā Padomu Savienības laikā sumināja Brežņevu vai Vosu. Tagad dimdināja suminājumus DT. 

Jā, arī man ir laba sajūta, ka kārtējais Putina “sakacinātais” karš ir beidzies. Tuvajos Austrumos. Taču slavināšanas veids šķebinoši patētisks un liekulīgs. 

Diemžēl karš Ukrainā ir daudz lielāka nelaime ne tikai Eiropai, bet arī visai pasaulei. Iespējams, ka daudzi to nesaprot. Var gadīties, ka nespēj saprast. Tā notiek. Iznāk, ka pārtraukt Ukrainas karu Trampam pagaidām nav izdevies, bet Austrumos darījums tomēr ir noticis. Vismaz uz laiku. 

Maskavas un Kremļa politiski un ekonomiski atbalstītie palestīnieši arī skaitās uzvarējuši. No cietuma izlaidīs tūkstošiem protestētāju un Hamazs varēs atsāk tuneļu rakšanu un graujošo darbību. Galu galā šis karš palīdzēja Putinam novērst pasaules (īpaši amerikāņu!) uzmanību no Ukrainas kara. Ja Putina dzimšanas dienā (pirms diviem gadiem) palestīniešu kaujinieki nebūtu uzsākuši Izraēlas iedzīvotāju slepkavošanu, tad iespējams, ka Ukrainas okupācija šodien būtu jau sašķīdusi. Taču šāda “dzimšanas dienas dāvana” Putinam tika pasniegta un Palestīnas karogu vicināšana “aizsedza kadru” Ukrainas saulespuķēm. Tā tas turpinājās divus gadus. Arī Rīgā, ukraiņu atbalsta demonstrāciju vietā,  sāka maršēt palestīniešu fani un cīnīties par Gazas sektora iedzīvotāju tiesībām. Grabināt kastroļus un dauzīt pannas pie parlamenta nama Vecrīgā. 

Protams ka katrs var fanot par ko vēlas. Taču reizēm pasaules politiskie procesi nav tik vienkrāsaini kā no malas izskatās. Jā, es pazīstu daudzus palestīniešus. Jā zinu šī reģiona problēmas un privāti pazīstu cilvēkus, kas Maskavā pārstāv Palestīnas atbrīvošanas organizāciju un saņem no krieviem naudu un servisu, “Čaikas” ieskaitot. Tā tas visu laiku ir bijis – amerikāņi stutē Izraēlu, bet krievi arābu opozīciju. 

Pašlaik tiek svinēts neizšķirts. Arī labi.      

Tāpēc patiesi priecājos, ka Kaja Kallas (kuru tik ļoti necieš krievu mediji un mūsu trampisti) vakar  aizbrauca uz Kijivu (nevis Ēģipti vai Telavivu). Pēc viņas domām šis virziens ir svarīgāks. Man arī tā šķiet. 

Laba ziņa ir tā, ka pēdējo dienu laikā ir notikušas vairākas telefona sarunas starp Trampu un Zelenski. Tika apspriesta Ukrainas pretgaisa aizsardzība un iespējamie tāla darbības rādiusa triecieni pret Krieviju. Ukraina turpina pieprasīt amerikāņu Tomahawk spārnoto raķeti, kuras darbības rādiuss ir līdz 2500 kilometriem. Cerams, ka Tramps dos piekrišanu šo raķešu izmantojumam. Krievijā. 

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs vakar uzsvēra, ka gaida no Trampa līdzīgus panākumus arī Ukrainā: “ Ceram, ka ASV prezidents tagad izmantos ietekmi, lai sadarbotos ar Krievijas valdību un pārtrauktu arī šo karu,” – sacīja Mercs, Ēģiptē. Gazas samitā. (AFP)

Komentārs attēlam: katra raķete ir aprīkota ar sarežģītām iekšējām navigācijas sistēmām un maksā aptuveni 2 miljonus dolāru. Šajā attēlā var redzēt raķeti un F-14 virs Dienvidkalifornijas 2002. gadā. Kijiva vairākkārt ir lūgusi piekļuvi šīm ASV tālas darbības rādiusa raķetēm. Pagaidām šāda atļauta no Vašingtonas nav dota.