Vai vēlaties, lai Donalds Tramps  izlemtu tā kā Jums un mums vajag? Gribat? Tas ir vienkārši – uzdāviniet viņam zelta dāvanu.

Vasarā Tramps bija noteicis Šveicei 39% tarifu. Tātad divas reizes lielāku nekā Eiropas Savienības valstīm (15%). Pastāvēja bažas, ka šis apstāklis var ierobežot Šveices farmācijas, luksusa preču un šokolādes eksportu un tāpēc pārtikušajā valstī strauji pieaugs bezdarbs. Šveices vadītāju stundu ilgā saruna ar Balto namu neko neatrisināja. Trīs mēnešus vēlāk Šveices valdība mainīja stratēģiju un taktiku. Delegācija, kas apmeklēja Trampu Vašingtonā, solīja investīcijas Amerikas Savienotajās Valstīs 200 miljardu dolāru apmērā un atveda Baltā nama saimniekam zelta dāvanas: 24 karatu galda Rolex pulksteni un kilogramu smagu zelta stieni ar īpašām gravīrām. Pēc dažām dienām Šveices tarifu likme tika samazināta līdz 15 %. Lūk tā vajag darīt!

Lai iedzīvotu Trampa laikā pat Apple ir spiesti apbērt Baltā nama diktatoru ar zeltu. Tims Kuks jau augustā prezidentam uzdāvināja pēc pasūtījuma izgatavotu optisko datu glabāšanas disku cietā zelta korpusā. Solot ieguldīt 100 miljardus dolāru Amerikas Savienotajās Valstīs, kas savukārt ļāva uzņēmumam izvairīties no tarifiem importam.

Zelta dāvanas Trampam dod arī citi. 

Visdārgākā un uzmanību piesaistošākā dāvana ir Kataras dāvana: 400 miljonu dolāru vērta Boeing lidmašīna. Tā paredzēta tagad kā prezidenta lidmašīna Air Force One vietā, bet pēc tam nonāks Trampa privātajā kontā. Viņa šķūnītī, nevis valsts noliktavā. 

Vēl daži citi pielīdēju pielīšanas piemēri:

● Zelta samuraju ķivere no Japānas premjerministra.

● Nominācija Nobela Miera prēmijai zelta rāmī no Argentīnas prezidenta.

● Zelta peidžeris no Izraēlas premjerministra.

● Pasaules boksa čempiona zelta josta no Ukrainas prezidenta.

Trampa apsēstība ar zeltu ir plaši zināms fakts. Ar zeltu izdekorēts Baltais nams ir viņa ideja un bēdīgi slavenā zelta balles zāle vēl tikai top. 

Zelta drudzis Trampam sākās jau sen. Piemēram, 2004. gadā viņš savā rezidencē Floridā uzcēla gigantisku balles zāli un iztērēja 7,5 miljonus dolāru, lai pārklātu griestus ar 24 karātu zelta plāksnītēm.

Vispār jau valstu un valdību vadītājiem ir ierasts dāvināt un saņemt dāvanas no ārvalstīm. Taču visi šie dāvinājumi pēc tam nonāk valsts noliktavās, nevis prezidenta privātajā skapītī.  

Trampa gadījumā šīs nav vienkārši dāvanas, bet apzināts kukuļdošanas mehānisms. Tātad tiek dots zelts ASV priekšniekam pret konkrētiem izdevīgiem atbildes lēmumiem. Zelts nodrošina politiskus ieguvumus.

Bet vai tā ir korupcija? Jā, ir. 

ASV Konstitūcija aizliedz prezidentam pieņemt dāvanas no jebkura “karaļa, prinča vai ārvalsts” bez Kongresa piekrišanas. Dāvanas, kuras saņem Amerikas prezidents, saskaņā ar likumu nepieder viņam, bet gan Amerikas Savienoto Valstu tautai. Pēc atkāpšanās no amata prezidents, ja vēlas, var “atpirkt” dāvanas no savas valsts par tirgus cenu.

Ko Tramps darīs ar saviem galda pulksteņiem un samuraju ķiveri? Būs interesanti pavērot kā viss notiks. Taču pārsteidz, ka viņš jau tagad ir gatavs pieņemt Kataras dāvināto lidmašīnu kā personīgu dāvanu.

Otra lieta – Tramps aktīvi izmato prezidenta amatu savas privātās labklājības pilnveidošanai. “Trampa torņi” pašlaik tiek būvēti divpadsmit valstīs: Serbijā, Saūda Arābijā, Indijā, Vjetnamā u.c. Šī arī ir savdabīga ārvalstu pielīšanas forma amerikāņu politikas vadītājam .   

Prezidenta dēli (Donalds juniors un Ēriks) nepārtraukti dodas pasaules turnejās, lai veiktu darījumus ar Trampa vārdu. Viņus uzņem augsta ranga, labvēlīgi vadītāji un piedāvā darījumus, kuri pēc prezidentūras beigām vairs nebūs iespējami.  

Šāds korumpētības līmenis jebkurā valstī un sabiedrībā būtu krimināla lieta.  Taču konservatīviem diktatoriem tā skaitās ikdienas norma – bīdīt savējos, pelnīt uz amata pamata un pieņemt kukuļus. 

Starp citu, ASV Konstitūcijas pirmais pants (9. sadaļa) jeb “kompensācijas klauzula” aizliedz ASV prezidentam un citām federālajām amatpersonām pieņemt dāvanas, citu kompensāciju, “vai jebkāda veida titulus” no “jebkura karaļa, prinča vai ārvalsts”, iepriekš nesaņemot šādam darījumam Kongresam piekrišanu.

Jā, tāds likums pastāv. Ir prezidenti, kas to ir ievērojuši. Piemēram, Bendžamins Franklins savulaik esot lūdzis atļauju saglabāt sev tabakas kārbu ar dimantiem, kuru viņš kā ASV prezidents bija saņēmis no Francijas karaļa Luija XVI. Kongress šo lūgumu apmierināja. 

Dāvanas ASV  prezidentam formāli pieder visiem ASV pilsoņiem. Prezidents teorētiski var “atpirkt” dāvanas pēc atkāpšanās no amata. Raudzīsim kā Tramps atpirks lidmašīnu un galda pulksteni. 

Vai Jums arī ir pieredze ar amatpersonām un ietekmeļiem, kas pieprasa padevību, liekulību un dāvanas? Man jāatzīstas, ka bieži esmu zaudējusi būtiskas lietas savā karjerā Latvijā tāpēc, ka nepielīdu, neglaimoju, nelišķoju un nedāvināju kukuļus. Nenožēloju to. Taču ar šo vēlējos pateikt, ka Tramps nav vienīgais alkatīgais kukuļņēmējs. 

Attēlā: Dienvidkorejas prezidents Lī Džemjons oktobrī pasniedza Trampam zelta kroni. Foto: Marks Šīfelbeins/AP