Pašlaik modē politiķi, kas necieš pieklājību. Tāpēc maskotie  amerikāņu “policisti” (ICE) Mineapolē var caur automašīnas logu mierīgi iešaut galvā pie stūres sēdošajai trīs bērnu mātei un uzskatīt, ka šādi ir aizstāvējušies. Tātad – var mierīgi noslepkavo tautieti un paraustīt plecus par notikušo. Jo prezidenta Trampa administrācija šāvēju vairs nesoda. Nē, pretēji. Ķeras klāt upurim un nosauc nošauto sievieti par “iekšzemes teroristi”. Trampa megalomānija iet roku rokā ar nicinājumu pret demokrātiju un balstās uz pārliecību, ka tikai spēks un nauda ir pasaules kārtības sviras.

Otra lieta ir nevarīgās ASV iestādes, ka ļauj Trampam noārdīt pāckara periodā ieviesto kārtību. Līdz šim domāju, ka ierēdņi nav tik riskanta cilvēku kategorija kā politiķi. Taču tagad sāku par to šaubīties. Nesen CNN uzstājās Donalda Trampa padomnieks – skandalozais Stīvens Millers un pauda vīzijas, kas vairāk izskatās pēc “slima suņa” murgiem. Pēc viņa domām Grenlandei vajadzētu piederēt Amerikas Savienotajām Valstīm: “Jūs varat runāt, cik vien vēlaties par starptautiskām tiesībām, pieklājību un visu pārējo. Bet mēs dzīvojam reālajā pasaulē, kuru pārvalda spēks, vardarbība un vara!” Tā uzskata Millers un tāpat domā arī Tramps. 

Kas īsti ir tajā Grenlandē, kuru Trampam tik ļoti vajag? Melīgo Trampa murgu par to, ka tur “nepārtraukti šaudoties krievu un ķīniešu kuģi” atstāsim muļķīšiem. Tā tas nav, tie ir meli, to jau sen noārdījuši grenlandiešu mediju ziņojumi. Nekādu krievu vai ķīniešu kuģu tur nav.  Bet kas tur ir? 

Grenlandē  (+Arktikā) it kā esot:

● Nafta un gāze: 30% no pasaules neatklātajām fosilās gāzes rezervēm un 13% no neatklātās naftas rezervēm, kas varētu atrasties uz ziemeļiem no polārā loka. It kā tur tā varētu būt. 

● Kritiski svarīgas izejvielas: 31 no 34 ES kritiski svarīgo izejvielu sarakstā iekļautajiem minerāliem esot atrodamas arī Grenlandē. Liels retzemju metālu %, kur Ķīna pašlaik saražo aptuveni 80% no pieprasījuma. (ASV Ģeoloģijas dienests (USGS), Dānijas un Grenlandes Ģeoloģijas dienests (GEUS).  

Formāli tā to prognozē, taču  kā ir patiesībā? Vai Grenlande ir zelta bedre? Nē, jomas ekspertiem tā nešķiet. ”Visa šī mediju un politiķu sajūsmināšanās ir pārspīlēta ažiotāža. Paies gadu desmiti, kamēr visu izpētīs un sapratīs kas tur ir un kas tur nav” –  saka Dženifera Spensa, Hārvardas Universitātes Belfera centra domnīcas Arktikas iniciatīvas pētniecības institūta direktore. Viņa nedomā arī, ka ledāju atkušana dramatiski palielinās kuģniecību. Potenciālos ieguvumus ātri vien apēdīs pieaugošās izmaksas, jo jūra ziemeļos būs ārkārtīgi bīstama. Ledus un vētras veido izcili neviesmīlīga un bīstamu vidi. 

Teorētiski it kā varētu izveidoties 3 jauni cēli:  1) Ziemeļaustrumu pāreja gar Krievijas Arktikas piekrasti, pateicoties kūstošajam ledum. 2009. gadā pa šo maršrutu tika veikti pirmie komerciālie reisi, taču ar ledlaužu eskortu. 2024. gadā tika veikts pirmais (daļēji vieksmīgais) komerciālais brauciens bez ledlaužiem. Tas samazina attālumu starp Austrumāziju un Rietumeiropu par aptuveni 21 000 kilometriem. 2) Ziemeļrietumu pāreja – uz austrumiem no Āzijas un ved gar Aļaskas un Kanādas krastiem Arktikā. Tas varētu samazināt attālumu starp Austrumāziju un Rietumeiropu par aptuveni 13 600 kilometriem. Pāreja pirmo reizi bija brīva no ledus 2007. gadā. 3) Transpolārais jūras maršruts: teorētisks maršruts, kas šķērso Ziemeļu Ledus okeānu tieši pāri Ziemeļpolam, no Beringa šauruma starp Krieviju un Aļasku līdz Norvēģijas ziemeļiem. Šis maršruts nekad nav bijis brīvs no ledus. Šis ir tikai teorētisks ceļš. (The Geography of Transport Systems)

Šie maršruti šodien ir bez infrastruktūras – neatliekamās palīdzības dienesta, navigācijas tehnoloģiju sistēmām, bez ostām. Riski nozīmē strauji augošas apdrošināšanas izmaksas. Līdzīgi komentē arī Danska Maersk un MSC.

Pagaidām šajā zonā aktīvākie ir tikai zvejnieki.  

Pirms 15 gadiem bija liela interese par naftas ieguvi Arktikā: Exxon uzsāka sadarbību ar krievu Rosneft, lai veiktu naftas ieguvi pie Krievijas krastiem. Taču projekts tika atcelts saistībā ar Krievijas Krimas aneksiju un sekojošajām sankcijām. Pašlaik investīcijas maksās pārlieku dārgi un nozare neizrāda nekādu entuziasmu Trampa plāniem. Izrakteņu sfērā ir līdzīgi: Grenlandē darbojas tikai divas nelielas raktuves un neko fantastisku nesola. 

Citās pasaules daļās ir daudz iegulu, kas varētu būt ekonomiski pievilcīgākas un izdevīgākas. 

Kāpēc tad Trampam vajag Grenladi? 

Šķiet, ka te ir runa tikai par teritoriju. Vēlme paplašināt ASV robežas uz Grenlandes rēķina. Tieši tāpat kā Putinam vajag Ukrainas zemi Krievijai, tāpat arī Trampam vajag Grenlades lielo salas teritoriju pievienot ASV. 

Tramps to mēģinās panākt trijos veidos: pierunāt pārdot, pierunāt grenlandiešus padoties vai iekarojot ar armiju. Tā kā Kopenhāgena ir jau paziņojusi, ka Grenlande netiks pārdota un Eiropieši solidarizējas ar Dānijas karalisti, tad atliek tikai kukuļdošana. 

Tramps jau ir sācis to darīt. Salā dzīvo 57 000 cilvēku un viņš ir nolēmis viņiem samaksāt par piekrišanu pievienoties amerikāņiem. 

Baltais nams plāno katram grenlandietim samaksāt 1000 eiro par piekrišanu “pievienoties ASV” (Reuters)

Mums Latvijā arī ir bijuši šādi gadījumi, kad maksāja ar banāniem par pareizu balsošanu vēlēšanās vai krievu tantēm rubļos par demonstrēšanu pret brīvo Latviju. 

Maksājot Grenlandes iedzīvotājiem, Trampa administrācija cer, ka varēs ērti un lēti panākt, lai salas iedzīvotāji atzinīgi uzņemtu Trampu kā jauno teritorijas “īpašnieku”.

Kā jums šķiet vai šis Trampa korupcijas projekts Grenlandē izdosies? 

Attēlā ASV viceprezidents Dž. D. Venss ASV militārajā bāzē Pitufikas kosmosa bāzē Grenlandē, 2025. gada 28. martā. Pēc vairāku ekspertu domām, trūkst ekonomisku un militāru argumentu, lai ASV pārņemtu Grenlandi. Taču Trampa cilvēki Baltā nama tā nedomā. Foto: Džims Vatsons/AP