Grenlandē pašlaik atrodas ap 200 Eiropas valstu karavīru. To skaitā: Francijas specvienības, kas sākušas praktizēties pie Kangerlusuakas fjorda. Brīdī kad viņi atgriezīsies mājās, viņus aizstās atkal jauni spēki. Diemžēl vācu karavīri vakar pameta Grenlandi. Uzdevums esot izpildīts un viņi tuvākajā laikā tur vairs neatgriezīšoties.  Taču zviedru virsnieki paliek Grenlandē. Viņi tur būšot tik ilgi cik būs nepieciešams. Šādu reakciju izraisīja Trampa draudi par Grenlandes gaidāmo okupāciju.(DN)

Trampam šāda Eiropas valstu reakcija ļoti nepatīk. Sestdienas vakarā ASV prezidents Donalds Tramps vietnē Truth Social rakstīja, ka viņš noteiks 10 % tarifus vairākām valstīm, ja tās neatbalstīs ASV vēlmi “iegādāties Grenlandi”. Tarifi stāsies spēkā no 1. februāra un 1. jūnijā pieaugs līdz 25 %.

Šie nodokļi draud Dānijai, Zviedrijai, Francijai, Vācijai un Lielbritānijai. Nīderlandei un Somijai. Pēc Trampa domām šīs valstis spēlējot “ļoti bīstamu spēli” pret viņu.  

“Mēs neļausim sevi šādi šantažēt”   – tā vakar medijiem paziņoja Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons (M). Dānijas ārlietu ministrs Larss Rasmusens saka, ka “palielinātās militārās klātbūtnes Grenlandē” mērķis esot palielināt drošību Arktikā. Tieši tā kā to esot pieprasījis Tramps. ES Komisijas pārstāve Urzula fon der Leiena atbalsta Dāniju, Grenlandi un aicina uz dialogu. ASV demokrāti tagad sola mēģināt bloķēt Trampa atriebības tarifus. Taču viņa republikāņu nometnē lielākoties valda klusums.

Svētdien uz ārkārtas sanāksmi par Grenlandi ir izsaukti 27 ES vēstnieki. Daudzi uzskata, ka Eiropas Parlaments tagad apturēšot tirdzniecības nolīgumu ar ASV, kas bija jāapstiprina trešdien. Šodien Davosā sākas arī Pasaules ekonomikas forums, kurā šonedēļ paredzēta arī Trampa uzstāšanās. Visticamāk, arī tur tiks apspriesti šie tarifi.

Konflikts starp NATO valstīm un ASV (Grenlandes jautājumā) dikti patīk un ir pa prātam Putinam. Krievijas pusē par šo var pamanīt lielu gandarījumu. Kašķis ienaidnieku starpā ir tieši tas ko Kremļa saimniekam un Ukrainas kara autoram vajag. Tagad Kremlis jau trešo dienu medijos liekulīgi atkārto starptautisko tiesību un valstu suverenitātes ievērošanas nozīmi. Ukraina viņiem neskaitās, bet Grenlandes un Venecuēlas virzienā pēkšņi kremlīni šos noteikumus atceras. 

Krievija izmanto konfliktus starp Trampa ASV un Eiropu, lai apsūdzētu NATO valstis nestabilitātes un krīzes izraisīšanā. Kopš NATO dibināšanas 1949. gadā Maskavas oficiālā nostāja visu laiku ir bijusi viena un tā pati : NATO ir jāsalauž un jāuzspridzina. Izskatās, ka tagad tas arī izdodas. 

Krievu komentētājiem šķiet, ka notiekošais atgādina Varšavas pakta sabrukumu aukstā kara sabrukuma apstākļos. Tātad – konflikts starp ASV un citām NATO valstīm Maskavai ir ideāli piemērots. Tagad Putins jutīsies daudz brīvāks Austrumeiropā.   

Francijas prezidents Emanuels Makrons  nostājas par eiropiešu interesēm un nepielien Trampam. Vēlas, lai ES izmantotu tā saukto “tirdzniecības lielgabalu”, kas ļauj reaģēt uz ASV tarifu draudiem. (AFP) Šis  instruments (ACI) ir paredzēts, lai aizsargātu ES valstis pret ekonomisko spiedienu. To radīja 2023. gadā, bet  nekad vēl nav izmantojuši. 

Paaugstināti tarifi radītu lielus ekonomiskus zaudējumus gan Eiropai, gan Amerikas Savienotajām Valstīm un traucētu ES galvenajam uzdevumam – izbeigt karu Ukrainā. Tā uzskata arī Kaja Kalasa: “Ķīnai un Krievijai tagad  jābūt sajūsmā. Tieši viņas gūst labumu no sabiedroto nesaskaņām,” viņa raksta vietnē X. (SvD)

Tātad visām valstīm, kas atbalsta Dāniju, ar 1. jūnijā tarifi tiks palielināti par 25 %, ja Amerikas Savienotajām Valstīm līdz tam laikam netiks atļauts iegādāties Grenlandi. Tā ir paziņojis Tramps. Vairākas ietekmīgas personas jau aicinājušas tāpēc apturēt vēl neapstiprināto tirdzniecības nolīgumu starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm. (Politico) Pagaidām par šīm lietām runā kuluāros. Visiem bail no Trampa atriebības. 

Tiek runāts par to, ka turpmāk varētu ierobežot ASV piekļuvi tās militārajām bāzēm Eiropā. Kāpēc ASV būtu jāļauj izmantot bāzes vai saņemt atbalstu no jūras vai gaisa spēkiem, ja tā mēģina pārņemt NATO dalībvalsts teritoriju sev. (SvD)

2024. gadā ASV bija 31 pastāvīga bāze Eiropā. Ieskaitot Vācijas Ramšteinas bāzi un lielākās gaisa spēku bāzes Leikenhītā un Mildenholā Lielbritānijā. Kopumā pagājušajā gadā bāzēs dienēja vairāk nekā 67 500 karavīru, no kuriem lielākā daļa bija izvietoti Vācijā, Itālijā un Lielbritānijā. Šīs bāzes esot nepieciešamas, lai “nodrošinātu [Amerikas] globālo stratēģisko ietekmi”, – norāda Bens Hodžess, bijušais ASV karaspēka komandieris Eiropā. To zaudēšana nozīmētu arī nopietnus militārās izlūkošanas apmaiņas traucējumus.

Līdz šim dzirdētas tikai ļoti klusas runas par Eiropas atriebību. Taču Makrons ir devis dažus mājienus “ar mietu” šajā virzienā:  “Ja tiks ietekmēta Eiropas un sabiedroto valsts suverenitāte, sekas būtu nepieredzētas. Francija seko situācijai ar vislielāko uzmanību un rīkosies pilnīgā solidaritātē ar Dāniju,” viņš teica šonedēļ uzrunā saviem ministriem.(Politico)

Ilustrācijas autors Andrejs Lundēns (TT)