Dānija pastiprina militāro gatavību Grenlandē

Dānija pastiprināja savu militāro kaujas gatavību Grenlandes aizsardzībai. Rēķinoties ar prognozēto ASV militāro uzbrukumu salai pagājušajā nedēļā. (DR) Mobilizācija tur notika. Vissliktākajam dāņi bija gatavi. Nebija skaidrs vai amerikāņi (Trampa vadībā) salai uzbruks vai neuzbruks. Tikai trešdien ASV prezidents paziņoja, ka neizmantos spēku Grenlandes iekarošanai. Līdz tam viņš gandrīz mēnesi bija draudējis, ka padarīs Dānijas teritoriju par ASV sastāvdaļu. Ar labu vai “ar varu”.

Saskaņā ar DR,  visām valsts varas iestādēm bija dots rīkojums reaģēt uz iespējamiem uzbrukumiem no ASV puses. Būt gataviem. 

Pagaidām notiek sarunas ar Trampu un dāņus neapmierina, ka viņus it kā pārstāv NATO vadītājs Marks Rute. Tā nedrīkst būt. Grenlande ir Dānijas karalistes teritorija un visas sarunas var notikt tikai Dānijas klātbūtnē.  

Kopš 20. janvāra Grenlandē bija jānotiek iepriekš plānotajiem manevriem Arctic Endurance, kas tagad ir pārcelti.

Dānijas bruņotie spēki “pastiprina savu klātbūtni un aktivitātes visos līmeņos Grenlandē, lai demonstrētu savu vēlmi un spēju aizstāvēt karalistes suverenitāti un teritoriālo integritāti,”  – teikts valdības pavēlē. DR nevēlas publicēt sīkāku informāciju, taču ir skaidrs, ka Dānijas armijai bija un ir nodrošināta kaujas munīcija. Kopā ar Dāniju militārajās mācībās piedalās arī Zviedrija, Norvēģija, Somija, Francija, Vācija, Nīderlande un Lielbritānija. Tās pašas valstis, kurām Donalds Tramps nesen piedraudēja ar 10 % soda tarifiem no 1. februāra un no 25. jūnija par amerikāņu militāras agresijas neatbalstīšanu Grenlandē. (DN)

Davosas atskaņās protams, turpina dominēt Tramps, taču otrs skandāls bija Francijas prezidenta saules brilles, kuras viņš valkāja telpās. 

Kāpēc Makrons izmantoja zili tonētas saulesbrilles telpās? Pat Donalds Tramps tās pieminēja savā runā, iesaucoties: “Kas pie velna noticis?!” Iemesls esot acs konjunktivīts jeb gļotādas iekaisums.  Kopš Francijas prezidenta paradīšanas šajās acenēs Davosas apspriedē, franču aceņu zīmols Henry Jullien, ir kļuvis neprātīgi populārs. Visiem pēkšņi vajag tieši šīs brillēs, kas maksā 650 eiro. Pašlaik uzņēmuma akciju vērtība tāpēc palielinājusies par 28%. Izrādās, ka šīs brilles Makronam ir uzdāvinātas jau  2024. gadā. Taču tagad visiem vajag tieši tādas pašas.

Tramps izgāzās arī ar savas “miera padomes” radīšanu. Tikai 20 no 60 uzaicinātajām valstīm bija ar mieru piedalīties Trampa “Miera padomes” dibināšanas ceremonijā Pasaules ekonomikas forumā Davosā. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu Davosā piedalījās ar iepriekš ierakstītu runu. Arī Putins demonstratīvi piekrita piedalīties, taču parakstīšanas ceremonijā Davosā nebija klāt. Trampa ierosinātā “Miera padome” paredzēta, lai uzraudzītu pamieru starp Izraēlu un Hamasu, kā arī veicinātu Gazas atjaunošanu. Padome tiek kritizēta par ANO hartas pārkāpšanu un jau nodēvēta par “Trampa ANO”. Līdz šim Zviedrija, Norvēģija, Lielbritānija, Itālija, Vācija, Spānija un Francija noraidījušas šo ASV prezidenta uzaicinājumu. Piekrita piedalīties: Bahreina, Maroka, Argentīna, Armēnija, Azerbaidžāna, Bulgārija, Ungārija, Indonēzija, Jordānija, Kazahija, Kosova, Pakistāna, Paragvaja, Katara, Sauda Arābija, Turcija, Apvienotie Emirāti, Uzbekija un Mongolija. 

Putins paziņoja, ka Krievija esot gatava piešķirt Trampa “Miera padomei” 1 miljardu dolāru. (Tass). Nauda esot paredzēta palestīniešu tautai un to vajadzētu apmaksāt ar iesaldētiem Krievijas aktīviem Eiropā. Tātad no tiem pašiem, kurus eiropieši vēlas atdot Ukrainai. “Jau agrāk esam apsprieduši šādas iespējas ar Amerikas administrācijas pārstāvjiem,” Putins sacīja Tass, piebilstot, ka tas pašlaik tiekot apspriests ar Stīvu Vitkofu Maskavā.

Kas jauns Ukrainas miera sarunu virzienā?

ASV sūtnis Stīvs Vitkofs un padomnieks Džareds Kušners piektdienas naktī Maskavā esot tikušies ar Putinu. Apspriede bijusi “noderīgu visos aspektos”, taču sīkāka informācija netiek sniegta.  Nākošā tikšanās būs trīspusējā apspriede par iespējamo miera līgumu Ukrainā. Tā šodien un rīt notiek Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā Abū Dabī. Tomēr nav zināms vai Ukrainas un Krievijas pārstāvji tur reāli tiksies klātienē. (SVD)

Teksta papildinājums  (šorīt 09.00)

Izšķīros ka paskaidrošu. Kā Eiropa apturēja Trampu? Iespējams, ka daudziem šis teksts būs garlaicīgs un neinteresants, bet saviem draugiem to tomēr piedāvāšu.

Trampa helikopters nolaidās ielejā (netālu jo konferences norises vietas) strauji. DT izkāpa. Viens pats čāpoja tālāk pa atritināto sarkano paklāju, kas vīdēja sniegā. Bramanīgi. Šis bija uzvarētāja uznāciens. Sagaidītāji spiedās ap logiem un sačukstējās. Drošībnieki pieprasīja visus atkāpties, jo “pasaules valdnieks” ir ieradies. 

Kopš Donalds Tramps otro reizi kļuvis par ASV prezidentu, visi cenšas viņam pielīst, glaudīt “pa spalvai” un runāt pa prātam. Vienīgi ķīnieši stāvēja taisni un nelocījās. Taču eiropieši (un visi pārējie) nesa viņam zelta dāvanas, glaimoja, aplaudēja, spēlēja ar viņu golfu. Gorījās un luncinājās. Brīdī, kad viņš atkal sāka publiski melot, apvainot, spārdīties un izsmiet, apkārtējie sažņaudza dūri kabatā un centās neapzaudēt laipno izteiksmi sejā. Gandrīz gadu tā tas arī notika. Taču “Grenlandes krīze” visu izmainīja. 

“Eiropa neļaus sevi šantažēt ar Trampa tarifu draudiem” – dārdināja savu pārliecību Dānijas Mete Frederiksena un viņu atbalstīja mūsu Eiropa. Strādnieku ģimenes meita no Dānijas izdarīja to, kas diplomātiem nebija pa spēkam. Noskaldīja Baltajam namam “kā ir” un ziņoja, ka neatkāpsies. Nevēloties nokļūt Zelenska situācijā (skat. klasiskā pazemošana Baltajā namā). Tādejādi nonākot ģeopolitiskās vētras acī.

Tramps jau sen runā par vēlmi nopirkt Grenlandi. Lai runā. Taču šoks iestājās brīdī, kad viņš deva mājienu par aneksiju. Teica, ka pielietos militāru spēku, lai iegūtu to ko grib. Uzbruks NATO sabiedroto valstij – Dānijai. Jo grib sev jaunu nekustāmo īpašumu ar nosaukumu “Grenlande”. 

Tāpēc sestdien (četras dienas pirms ierašanās Davosā) savā kontā vietnē “Truth Social” draudēja ar augstiem soda tarifiem tām Eiropas valstīm, kas jau bija nosūtījušas nelielu militārpersonu grupu uz Grenlandi.

Mums visiem bija “mute vaļā” no pārsteiguma. Tiešām uzbruks? Ko tālāk?

Tad tika izlemts kauties. Izbeigt pielīst un glaimot. Izvilka tā saucamo “bazuku” jeb pretpasākumu paketi, kas tirdzniecības zonā tiek pielīdzināta ES atombumbai. Pareizi pielādēts ierocis var radīt lielus postījumus Amerikas ekonomikai. Jā, Eiropa izlēma sākt spēli ar Trampu. Par visaugstākajām likmēm. 

Pirmdien visi Davosā bija saspringti. Gitans Nausēda  esot teicis, ka viņam sāpot sirds. “Tagad esam krustcelēs. Tik daudz sarkano līniju (no Trampa puses) ir pārkāptas. Ja tagad atkāpsimies, tad zaudēsim savu cieņu,” – teica Beļģijas premjerministrs Barts de Vēvers.

Parādījās info, ka neaptīkami pārsteigti ir arī Volstrītas vadītāji (Grenlandes jautājumā). Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs saņem vislielākās aplausus par savu runu, bet Urzula fon der Leiena, Francijas Emanuels Makrons un Vācijas Frīdrihs Mercs uzņemas vadību. Tiek izdarīts tas ko izdarīt vajadzēja. Tāpēc otrdien ASV akciju tirgi krītas.

Trešdiena. Trampu  (ar helikopteru) nogādā uz lielo auditoriju, kas atrodas nedaudz uz augšu pa nogāzi: “Man nav nepieciešams izmantot spēku. Es negribu izmantot spēku. Es neizmantošu spēku” – viņš pēkšņi saka. Pēc tam tiek atsaukti tarifu draudi valstīm, kas atbalsta Grenlandi. Izskatās, ka amerikāņu ierocis ir iebāzts atpakaļ naudas maciņā.

Ceturtdiena. Līderi pamet Davosu ar vieglākiem soļiem. Akūtie draudi ir novērsti. Galvenais iemesls? Daudzi amerikāņu uzņēmumi un birža saprata, ka vājinātas attiecības starp Eiropu un ASV, nenāks par labi viņiem. Kāds pieredzējis ASV diplomāts to komentēja šādi: “Tramps ir pieradis, ka eiropieši viņam pakļaujas. Tagad viņš atkāpās, jo beidzot saskaras ar nopietnu Eiropas pretestību. Amerikas finanšu tirgi tika ietekmēti, un viņš beidzot saprata, ka nav labi. Eiropa noturēja savu pozīciju.”

Domāju, ka tagad attiecības starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropu ir neatgriezeniski mainījušās.

“Šonedēļ Tramps ir nodarījis neatgriezenisku kaitējumu Amerikas uzticībai. Mūsu tuvākie sabiedrotie vairs neuzticas mums. Viņi mazāk ieguldīs Amerikas Savienotajās Valstīs un pirks no mums mazāk militārā aprīkojuma,” saka amerikāņu drošības eksperts. Gramšī esot teicis – “Ja vecais mirst un jaunais vēl nav dzimis, tad mums nākas dzīvot briesmoņu laikā.”

Lūdzu atcerēsimies to šogad, kad balsosim vēlēšanās. Mums ir pārāk daudz briesmoņu partiju. Izvairīsimies no tām. Nedosim tām varu. Būsim eiropieši. 

Attēlā: Dānijas karavīri notiekošajās Arktikas izturības mācībās Grenlandē. Foto: Zviedrijas bruņotie spēki/TT