Spermas sasaldēšana Ukrainā: ģimenes nākotne karā

Putins netur vārdu. Neraugoties uz solījumiem Trampam – nebombardēt vienu nedēļu ukraiņus un viņu energosistēmu, ofensīva tomēr tiek turpināta. Pa nakti sestdien atkal ārdījušies 100 droni un pat viena Iskander raķete. 

Tramps par savām “miera sarunām” pašlaik klusē, jo ASV publicēti kārtējie “Džefrija Epsteina faili”, kas rāda, ka orģiju namā 4 naktis nakšņojusi pat Norvēģijas nākamā karaliene kopā ar savu draudzeni. Tagad to rūgti nožēlo. Epsteins vairākkārt vēlējies “svaigas gaļas” eksportu no Somijas, jo viņam dikti patikušas gaišmatainas meitenes. Taču “pasākums” neizdevās  tā kā bija cerēts. Somietes neieradās. Pat Ilons Masks uzprasījies uz šīm ballītēm vairākas reizes pēc kārtas, bet nav varējis savu ieceri realizēt plānotajā laikā janvārī. Turpretī Bils Klintons un Bils Geits līdzdarbojušies aktīvi. Otro tāpēc pametusi sieva, bet pirmais iegājis vēsturē arī kā Ukrainas kodolieroču iznīcinātājs. Noskatoties uz šo izlūkdienesta cienīga pasākumu sekvencēm (Epsteina bordeli Jaunavu salā) šķiet, ka pasaules bagātākie un ietekmīgākie cilvēki pat neiedomājas, ka uz visiem ielūgumiem tomēr nevajag reaģēt. Iespējams, ka ir cilvēka cienījamāki veidi kā veidot savstarpējos kontaktus. Nav izslēgts, ka Epsteins šādi arī savāca kompromitējošus faktus par ietekmīgiem un naudīgiem ļaudīm. Tagad mēs ar šiem “krājumiem” iepazīstamies publiski. Izrādās, ka lielākā daļa no viņiem ir zemiski muļķi. 

Tikmēr ukraiņu ikdiena eksistē ļoti tālu no Svētās Ursulas salu notikumiem. Viņiem ir pavisam citas problēmas: savas tautas turpinājuma nodrošināšana.

Ukrainas karavīri, kas dienē frontē, mēdz sasaldēt savu spermu nākotnei. Kopš 2022. gada novembra viņiem tiek piedāvāta šāda – bezmaksas spermas un olšūnu sasaldēšanas iespēja, kas darbojas kā apdrošināšana. Pateicoties šādai iespējai, vēlāk varētu veidot ģimeni. Radīt pēcnācējus. Ja kaujās tiktu ievainoti vai ietu bojā. Starp citu, Ukrainas valsts apmaksā reproduktīvo šūnu sasaldēšanu ukraiņu karavīriem. To dara fertilitātes klīnikas (piemēram, Kijivā).Vai rodas problēmas? Jā, ir bijusi juridiska neskaidrība par mirušo spermas izmantošanu, bet ir izstrādāti jauni likumi, lai situāciju noregulētu. (SR) Viss turpina notikt.

Piemēram karavīrs Vitalijs Hronjuks un viņa draudzene Anna Sokurenko jau pērn iestājās rindā. Sagaidīja savu laiku un tagad ir kļuvuši par vienu no Ukrainas karavīru pāriem, kas kara laikā nolēmuši iesaldēt tēva spermu. Vitālijs karo frontē un ir gadījies, ka viņš ierakumos jūt nāves tuvumu. Domā, ka mirs. Reiz, zem krievu dronu lietus sēžot, esot domājis par to, ka nav atstājis pasaulei nevienu savu bērnu. Tā tas ir iznācis. Tāpēc pēc atgriešanās Kijivā, abi ar draudzeni nolēmuši izmantot izdevību un iesaldēt spermu priekšdienām. 

Viņi nav vienīgie. Ārste Halina Strelko, kas ikdienā strādā ar  bezmaksas spermas sasaldēšanu, stāsta, ka klīnika līdz šim reģistrējusi vairākus simtus karavīru. Pašlaik glabāšanā atstāta sperma, kas ziedota pēdējo desmit gadu laikā. 

Šādu praksi realizē arī citur. Piemēram, Ziemeļvalstīs sasaldēta sperma var tikt uzglabāta līdz donora 56 gadu vecumam. Apaugļotu olšūnu sasaldēšana  var ilgt apmēram desmit gadus. Mājas apstākļos to izdarīt nevar, jo sperma jāglabā -196 grādu C vidē. Kāpēc tas būtu jādara? “Ukrainā ļaudis šādi rīkojās, lai būtu plāns B, kā apdrošināšana nākotnei”, saka ārste Natālija Vladikina. (DN)

Šī palīdzība attiecas ne tikai uz neauglīgiem pāriem, bet arī uz vecākiem, kuri daudzos gadījumos varētu iegūt bērnus bez šādas palīdzības. Taču kara laikā  tas nav iespējams. Pārāk daudzi vīrieši ir armijā, mājās paliek sievietes vienas. Tāpēc sapnis par ģimenes veidošanu tagad tiek atlikts. (SvD) Armijas pāri pašlaik veido aptuveni ceturto daļu no klīnikas pacientiem. 

Ukraiņi nav vienīgie, kas šodien izmanto zinātnes sasniegumus šajā jomā. Ja Ukrainas gadījumā nav runa par “pēcteču dizainu”, tad citur tā ir jau reāla prakse.  Tagad ir modē nevis “dabūt bērnu”, bet dizainēt sev iespējami skaistu, gudru un veselu pēcnācēju.

Piemēram, Kipra šodien ir “Meka” tiem pāriem, kas vēlas risināt  neauglības problēmas.  Ziemeļkiprā klīnikas piedāvā ģenētisko atlasi (PGT-A/PGD) saistībā ar IVF, kas ļauj izvēlēties embrijus, pamatojoties uz dzimumu vai ģenētiskajām īpašībām. Tur ir liberālāki likumi neauglības ārstēšanā un tiek pieļauta pat nākamā bērna dzimuma izvēle,  kas nav atļauts citās Eiropas valstīs. Šīs metodes pašlaik ir plašu ētisku diskusiju priekšmets. Kāda zviedru sieviete – trīs dēlu māte, kas ieradusies šajā klīnikā, stāstīja, ka beidzot vēloties abi ar vīru sev meitu. Kiprā tas izdošoties. Gribot meitiņu un viss. 

Šodien ir divas iespējas atvasīšu uzlabošanai: 1) izvēlēties ideālo embriju vai 2) mēģināt veikt pirms piedzimšanas  “operāciju” ar tā saucamo gēnu nazi. Pirmā izvēle ir senāka. IVF jeb ārpusķermeņa apaugļošana ir mākslīgās apaugļošanas metode, kurā olšūnu apaugļo ar spermatozoīdiem laboratorijas apstākļos. Pēc tam embriju ievieto dzemdē. Metodes pionieri, kas 1978. gadā radīja pirmo “mēģenes bērnu”, bija britu zinātnieki Roberts Edvardss un Patriks Steptojs. Pašlaik šī metode ir ļoti izplatīta visā pasaulē nākamajām mātēm, kurām ir neauglības problēmas. Šādā ceļā visā pasaulē jau piedzimuši astoņi miljoni bērnu. 

Taču ir nākamā problēma. Jau sen tiek meklēti ceļi kā izvairīties no smagu iedzimtu slimību pārmantošanas nākamajās paaudzēs. Gēnu nazis ir šāds instruments. Taču pagaidām slikti attīstīts un maz izmantots. Izmantojot gēnu rediģēšanu (piemēram, ar CRISPR/Cas9), var „izgriezt” vai labot gēnus, kas izraisa iedzimtas slimības embrijā. Pagaidām  metode joprojām atrodas pētniecības stadijā un lielākajā daļā valstu nav klīniski apstiprināta. Vietā tiek izmantota pirmsimplantācijas ģenētiskā diagnostika (PGD), kurā tiek atlasīti veseli embriji, izmantojot IVF. 

Līdz šim gēnu rediģēšana (CRISPR/Cas9) ir “labojusi” gēnus cilvēka embrijos (laboratorijā) lai izņemtu asins slimību gēnus. Pagaidām šī metode nav gatava klīniskai lietošanai. Taču ceļš jau iezīmēts. Iespējams, ka nākotnē pa šo šoseju cilvēcei izdosies atbrīvoties no nelāgām, iedzimtām slimībām. 

Molekulārā ģenētika un bioētika ir mūsu nākotne. Ar to jārēķinās. Labi, ka attīstība notiek un šajā jomā strādā arī mūsu zinātnieki.