Šodien aprit četri gadi kopš krievu militārā iebrukuma Ukrainā. Toreiz – 2022. gada februārī nespējām iedomāties, ka šis karš varētu turpināties tik ilgi. Gadiem…nē, toreiz likās, ka paies tikai pāris mēneši un krievu radītais murgs beigsies. Nespējām pat iztēloties, ka ukraiņi izturēs ilgstošu “varenās uz neuzvaramās” Sarkanās armijas uzbrukumu virspavēlnieka Putina vadībā. Tas daudziem likās neiespējami. Krievu armija taču ir “tik liela un varena”, tāpēc neviens tai pretoties nespēj.  Izskatās, ka visvairāk šiem meliem bija noticējis Putins pats. 

Tāpēc viņa kara plāni bija lakoniski – ātra specoperācija un Kijiva būs pandēmijas garlaikotajam Putinam kabatā. Krievu dižvadonis pat aizliedza šo karu saukt par karu. Uzbrukuma nosaukums bija “specoperācija”. Tātad – īss militārs uzbrukums ar strauju rezultātu. Paredzēts, lai parādītu Krievijas militārā spēka varenību un Putina neuzvaramību. Diemžēl…šī  Kremļa iecere neizdevās. “Operācija” pārvērtās par ilgu asiņainu karu starp divām slāvu tautām. 

Vai to varēja pārtraukt ātrāk? Jā, pats Putins varēja rimties. Vainīgi ir arī Rietumi, kas varēja aktīvāk palīdzēt ar ieročiem.  

Kāpēc tā iznāca? Tāpēc, ka toreiz – pēc Padomju Savienības sabrukuma, Rietumi (amerikāņi, ar prezidenta Bila Klintona muti) apsolīja ukraiņiem visa veida palīdzību un aizstāvību, ja viņi atteiksies no saviem kodolieročiem. Ukraiņi piekrita. Atteicās. Paļaujoties uz to, ka kritiskā brīdī amerikāņi turēs vārdu un aizstāvēs pret krieviem. Taču iznāca pretēji – Donalds Tramps cītīgi strādā, lai Krievijas diktatoram nodrošinātu uzvaru pie miera sarunu galda. Cenšas uzdāvināt Putinam to, ko viņa zaldāti vēl nav panākuši kaujas laukā iekarot. 

Vladimira Putina Krievija cieš zaudējumus. Kopš kara sākuma nogalināti jau vairāk nekā 300 000 krievu karavīru, naftas ieņēmumi krītas, valsts naudas rezerves fonds samazinājies. Maskavai kļūst arvien grūtāk samaksāt prēmijas, kas nepieciešamas, lai papildinātu frontes “gaļas mašīnu” ar jauniem, alkatīgiem muļķiem. Kā ar “caurmēra krieva” uzticību Vovas režīmam? Par to pagaidām nav nekādas reālas (objektīvas) informācijas. Visur dimd propagandas taure. Tā pati, ka melo par to, ka krievi visos karos mēdzot uzvarēt. 

Krievi nav uzvarējuši visos karos. Viņi ir zaudējuši ļoti daudzus karus arī modernajā laikā: Krievu – japāņu karu (1904.-1905), Pirmo pasaules karu (1917.-1918.), daļēji arī somu Ziemas karu (1939.-1940.), Afganistānas karu (1979.-1989.), Pirmo Čečenijas karu (1994.-1996.). Starp citu, Padomju Savienības iebrukums Afganistānā beidzās ar militāru neveiksmi un Padomju Savienības impērijas sabrukumu. Vai Putina režīms spēs izturēt Putina sakāvi Ukrainā? Varbūt viņa varmācīgā valsts sasprāgs gabalos? 

Pagaidām šo normālo iznākumu cenšas apturēt Tramps. Viņš dara visu, lai šis karš nebeigtos ukraiņiem par labu. 2023.–2024. gada ziemā Tramps piespieda Kongresa republikāņus apturēt lielo atbalsta paketi Kijivai. Kopš tā brīža ukraiņiem nācās cīnīties ļoti neizdevīgā situācijā. Aizstāvībai izmantojot 1/10 daļu no pretinieka munīcijas.

“Jums nav nekādu kāršu!” –   klaigāja Tramps pirms gada februārī. Uzbrūkot Zelenskim Baltā nama Ovālajā kabinetā. Viņš ir apturējis visa veida amerikāņu atbalstu ukraiņiem. Pārtrauktās arī Eiropas apmaksāto ieroču piegādes un informācijas apmaiņa. 

Vai atceramies ko Tramps solīja savā priekšvēlēšanu kampaņā? Jā, solīja beigt šo karu 24 stundu laikā. Vai toreiz nesaprata ko solīja? Čiks vien iznāca. Izskatās, ka plānoja piespiest pie sienas ukraiņus un bija gatavs atdot krieviem visu ko Putins grib. Taču arī tas amerikāņiem tagad neizdodas. Eiropa runā pretī. Neklausa. Nesašķeļas un neizjūk amerikāņu un krievu spiediena priekšā. Neko nespēj izdarīt pat Kremļa/Trampa draugi Orbans un abi pielīdēji Čehijā un Slovākijā.     

Ko krievs īsti grib? Teritoriju. Šis ir pats galvenais un mūžīgais krievu karu lozungs  – katram nākamajam caram jāpalielina Krievijas teritorija uz kaimiņvalstu rēķina. Jo Krievija lielāka, jo katram krievam par to lielāks prieks. Tāpēc tagad Krievija skaitās lielākā pasaules valsts, jo tieši šādi ir vēsturiski izvērsusies uz kartes, pakļaujot kaimiņu zemes.

Amerikāņi sagaida, ka visa Donbasa teritorija tiks nodota Maskavai un uzdāvinātas arī zonas, kuras krieviem vēl nav izdevies iekarot. Vašingtona pagaidām atsakās sniegt Zelenskim drošības garantijas un solīt, ka neļaus krieviem atsākt karu un turpināt asinsizliešanu Ukrainā. Pretīgi arī tas, ka Putins pieprasa amnestiju visiem krievu kara noziegumiem.   

Putinam miers nozīmē atvilkt elpu un tad turpināt uzbrukumu. 

Visi labi saprot, ka Putins ir pašnāvnieks. Nav spējīgs sagādāt saviem krieviem labklājības valsti. Neprot to izdarīt. Tāpēc izvēlējās karu, lai ieietu vēsturē kā karavadonis, jo labs savas valsts saimnieks nekad nav bijis. 

Kas notiks tālāk? Ja nebūtu Trampa, tad šis karš jau būtu beidzies. Cerēsim uz loģisku Eiropas lielvalstu reakciju, kas pagaidām ir cerīga. Miers nav tikai kara pārtraukšanas fakts. Tam jāseko taisnīguma klātbūtnei. Gaidīsim šo brīdi jau šogad. 

Starp citu, Somijas prezidents Aleksandrs Stubs ir pārliecināts, ka Ukraina uzvar šajā karā pret Krieviju. (Politiken) Putins nav sasniedzis nevienu no saviem stratēģiskajiem mērķiem: Ukraina nav kļuvusi par Krievijas daļu un NATO ir paplašinājis savas robežas + Eiropas aizsardzības izdevumi ir strauji pieauguši. Krievija ir cietusi arī militāru neveiksmi. Bojā iet aizvien vairāk krievu. Uz no katra karojošā ukraiņa iet boja 25 krievi. Izskatās, ka ukraiņi šo karu uzvarēs. (turpat) 

Ilustrācijas autore Anastasija Krutota/Unsplash.