Turpinās Izraēlas uzbrukumi Irānai. Iesaistītas arī mobilās Izraēlas armijas vienības. Paralēli šaut sākušas arī reģiona valstis.

Kāpēc tā notika un kas notiks tālāk?

Kad Tramps (2024. gadā) tika ievēlēts par prezidentu, viens no galvenajiem solījumiem bija: neuzsākt nekādus “mūžīgos karus” ārzemēs. Viņš būšot “miera prezidents”. Pēc pirmā termiņa beigām lielījās, ka esot vienīgais ASV prezidents, kurš nav uzsācis nevienu karu.  Tagad šo solījumu vēlētājiem ir pārkāpis. Hegsets vakar noskaldīja, ka šis uzbrukums būšot īss, nekādu palīdzības akciju irāņiem nebūšot. Lai paši tiek galā ar savu valsti.  

Ko darīs un kā rīkosies Irānas tauta?

Pašlaik informācija par grupējumiem (kas varētu tikt pie varas) ir neskaidra. Interneta sakari nav atjaunoti, komunicēt nav iespējams. Zināms, ka apmēram 10 miljoni atbalsta pašreizējo režīmu. Cieši un pārliecināti. Viņiem ir armija un bruņota Revolūcijas gvarde. Protams, ka notiek prieka akcijas, taču neatkāpjas arī konservatīvie. Grūti saprast vai ticīgo (konservatīvo) režīmam labvēlīgās balsis nāk no vadības vai arī no parastās tautas. Otrs projekts ir bijušā Irānas monrha pēcteča iecelšana augstākajā valsts amatā līdz vēlēšanām. Rezā Pehlevi (dz. 1960). Viņš dzīvo ASV un jau paziņojis, ka uz troni nepretendējot. Būšot tikai “vienojošais kopsaucējs” vēlēšanu organizēšanai. Viņu atbalsta rojālisti, šaubās liberāļi un demokrāti, bet pretojas konservatīvās, reliģiozās aprindas. Teherānas iedzīvotāji visvairāk baidās no tā, ka nenotiks nekas būtisks: “Apmainīs katliņiem vāciņus” un vecais režīms turpinās dzīvot jaunā veidolā. Tas vietējiem ļoti nepatiktu.  

Kāds ir Izraēlas motīvs “kurināt” šo karu?

Daudzi tur aizdomās pašreizējo populistu valdību un ir pārliecināti, ka Netanjahu veica šos uzbrukumus, lai iegūtu balsis pirms gaidāmajām vēlēšanām Izraēlā. Protams, ka Izraēlā karš sen bija sācies un tagad tika radīta iespēja to sabangot līdz maksimumam. Iznīcināt naidīgo Irānu. Skaidrs, ka Irānas jautājums vieno izraēliešus. Tieši tāpat kā “pretkrievu tēma” vieno mūs. Tāpēc nav izslēdzami abi varianti – atbruņot Irānu un sagatavot uzvaru nākamajās vēlēšanās. 

Kādi pretpasākumi tiek sagaidīti no Irānas režīma?

Domāju, ka ienaidnieku nekad nevajag novērtēt par zemu. Labāk respektēt un rēķināties, ka viegli nebūs. Augstākais irāņu līderis ir nogalināts. Vai šis fakts radīs “izraisīs satricinājumu un radīs plaisas Irānas režīmā” (kā apgalvo Tramps? To grūti paredzēt. Mullas jau sen bija gatavi līdera nomaiņai un sistēma funkcionē arī nomainot laidņus un karaļus. Taču neuzskatu, ka šo varmācības labirintu nevar sagraut. To var izdarīt. Tieši tāpat, kā var aizvākt arī Putinu un izvilkt Krieviju no posta bedres. Apstādinot viņu “konveijeru” un loģiku valsts pārvaldē, tas ir izdarāms. Taču Tramps tik gudrs un prasmīgs nav, amerikāņi arī neko tālredzīgu ieteikt nespēs. Zināšanu un spēju kaut ko celt viņiem trūkst. ASV prot iebrēkties, sagraut un pēc tam slavēt paši sevi filmās. Taču šajā gadījumā vajadzētu saprātīgu un kompetentu valsts apvērsuma modeli un uzticamus tā realizētājus. Kaut irāņiem tas izdotos. 

Kā šis karš ietekmē citas reģiona valstis?

Līdz šim konfliktā ir iesaistījušās vairākas reģiona valstis, kurā sir amerikāņu kara bāzes. Starp tām ir: Bahreina, Apvienotie Arābu Emirāti, Katara, Saūda Arābija, Libāna, Kuveita un Jordānija. Kuri ir Irānas sabiedrotie? Krievija un Ķīna. Taču tās neiejauksies.  Pa vidu staigā Omana, kas noder kā starpnieks. 

Ilustrācija : Teherāna, Irāna. ASV, Izraēlas raķešu uzbrukumi izraisījuši ugunsgrēkus. Foto: BERNO/SIPA/Shutterstock/ The Guardian